Dienas ziņas

"Covid-19" dēļ ievieš ierobežojumus

Dienas ziņas

VID atgādina iespēju pagarināt nodokļu nomaksu

Neatbalsta Sēlijas novada veidošanu

Novadu reforma Saeimā: Sēlijas vietvaru neveidos, vairāku esošo pašvaldību saglabāšanu noraida

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saeima ceturtdien, 12. martā, piekto dienu turpinot izskatīt novadu reformu, diskutēja par konkrēto novadu robežām, bet priekšlikumi veidot Sēlijas novadu, kā arī vairāki opozīcijas priekšlikumi saglabāt esošos novadus tika noraidīti.

Novadu reforma Saeimā 2. lasījumā

Pirmā likuma skatīšanas diena: Saeima lemj republikas pilsētas pārsaukt par lielajām pilsētām. Lielās pilsētas būs tikai piecas - to sarakstā vairs nebūs Jēkabpils, Jelgava, Valmiera un Ventspils.

Otrā likuma skatīšanas diena: Noraida priekšlikumu Latvijā veidot apriņķus.

Trešā likuma skatīšanas diena: Administratīvo teritoriju robežu grozīšanu izlems valdība. Pūce sola likumprojektu par otrā līmeņa pārvaldību līdz gada beigām.

Ceturtā likuma skatīšanas diena: Reformas rezultātā radušos izdevumus pašvaldībām līdzfinansēs. Valdībai būs jāizstrādā koncepcija par kultūrvēsturisko novadu attīstību. Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei liks sadarboties ar kaimiņu novadu.     

Piektā likuma izskatīšanas diena: Neveidos Sēlijas novadu, noraida priekšlikumus saglabāt vairākas pašvaldības pašreizējās robežās.

Pēc vairāk nekā divu stundu garām debatēm Saeima noraidīja priekšlikumu veidot Sēlijas novadu, kurā ietilptu virkne Latgales un Zemgales administratīvo teritoriju , kas atrodas Daugavas kreisajā krastā. Par Sēlijas novada veidošanu domes dalījās ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas partijas deputātiem.

Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda, ka tas, ka tiek izveidots novads, kas sakrīt ar kultūrvēsturisko novadu, vairo iedzīvotāju pašapziņu.

Arī Nacionālās apvienības deputāte Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka Sēlijas novadu vieno kultūridentitāte un tas ir svarīgs faktors, lai attīstītos arī ekonomika.

Bet atbildīgās kiomisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) savukārt norādīja, ka ekonomiskās izaugsmes dēļ prātīgāk ir stiprināt Jēkabpili un Aizkraukli.

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) atsauca vairākus priekšlikumus par atsevišķu novadu saglabāšanu, bet solīja sagatavot jaunus priekšlikumus par Sēlijas novadiem uz likuma izskatīšanu trešajā lasījumā.

Savukārt, apspriežot Ādažu novada izvedi, opozīcija kritizēja Nacionālās apvienības deputāta Jāņa Dombrava priekšlikumu tajā neiekļaut Saulkrastus un izveidot atsevišķu Saulkrastu novadu, kas guva koalīcijas atbalstu. Opozīcija ironizējot pat solīja uz trešo lasījumu iesniegt priekšlikumu nosaukt to par Dombravas novadu.  

Saeima arī noraidīja Nacionālās apvienības piedāvājumu tomēr iekļaut Ādažu novadā Garkalnes pagastu.

Noraidīti arī priekšlikumi saglabāt atsevišķi Carnikavas novadu un Ādažu novadu, Baltinavas novadu, Babītes novadu, Iecavas novadu, Rundāles novadu, Vecumnieku, Amatas novadu  un citus. Valainis vairākas reizes brīdināja, ka Babītes novads varētu šo Saeimas lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā, jo novads jau ir ģeogrāfiski vienots, ekonomiski spēcīgs.

Arī apspriežot konkrēto novadu izveidi, no tribīnes arī ceturtdien, 12. martā, vairākkārt izskanēja kritika par to, ka ministrija neuzklausīja iedzīvotāju un pašvaldību vēlmes, apšaubīti novadu izveides kritēriji, norādīts, ka vairāki novadi ir pietiekami lieli un pietiekami attīstīti, lai turpinātu pastāvēt kā atsevišķas vienības.  

Tāpat ministrija kritizēta par nespēju pārliecināt iedzīvotājus un pamatot, kas būs labāk pēc reformas, piemēram, Baltinavas novadā.

Savukārt atbildīgās komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”) uzsvēra, ka situācija neuzlabosies, ja mēs neko nedarīsim. Baltinavā šobrīd ir 963 iedzīvotāji, un demogrāfijas tendences liecina, ka skaits vēl samazināsies. “Par kādu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti mēs varam runāt, par kādu budžetu var runāt tik mazā pašvaldībā?” jautāja Plešs.  

Savukārt Rihards Kols (Nacionālā apvienība)  norādīja, ka aicinājumi atstāt visu, kā ir, ir destruktīva darbība.

KONTEKSTS:

Likumus reformas īstenošanai Saeima grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.

Pretēji iepriekš dotiem solījumiem, netiks veidots jauns Sēlijas novads, bet Varakļāni paliks Vidzemē. Jaunajā novadu kartē būs tikai viena atkāpe no ministrijas rosinātā – Saulkrastu novads. 

LTV zināms, ka koalīcijas deputāti arī vienojās, ka Strenču novadu, kā arī Trikātas un Ēveles pagastus pievienos Valmierai, nevis Valkai, kā tas bija sākotnēji plānots un pret ko aktīvi protestēja vietējie iedzīvotāji. Līdz ar to Valkas novads paliks viens pats pašreizējās robežās. Tas gan nemainīs kopējo novadu skaitu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti