Piecu darbadienu laikā vecumā līdz deviņiem gadiem reģistrēti 3908, bet vecumā no desmit līdz 19 gadiem - 6795 ar Covid-19 saslimušie.
Īpaši augsts saslimstības līmenis ar Covid-19 vērojams Pierīgā.
Tostarp trīs Pierīgas pašvaldībās – Ādažu, Ķekavas un Mārupes novados – pirmo reizi tas ir pārsniedzis 4000 gadījumu robežu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir palielinājusies līdz 2321,3 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Bez minētajiem novadiem saslimstības līmenis ar Covid-19 augstāks nekā valstī vidēji ir arī Olaines un Ropažu novadā, Rīgā, Salaspils un Valmieras novadā, Jelgavā, Ogres novadā un Jūrmalā.
Savukārt zemākā saslimstība pašlaik ir virknē Latgales pašvaldību – Varakļānu, Rēzeknes un Krāslavas novadā.
Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kas ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
No piektdien atklātajiem 5789 Covid-19 inficēšanās gadījumiem 46% jeb 2660 ir reģistrēti Rīgā. Daugavpilī piektdien atklāti 226 jauni saslimušie, Ķekavas novadā – 209, Jelgavā – 205, Ogres novadā – 186, Valmieras novadā – 174, Mārupes novadā – 159, bet virknē citu pašvaldību reģistrēts mazāks jaunu saslimušo skaits.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 19 850, Daugavpilī – 1746, Jelgavā – 1403, Ogres novadā – 1351, Mārupes novadā – 1317, Valmieras novadā – 1311, Ķekavas novadā – 1210, Jūrmalā – 1167, bet Ropažu novadā – 1041 iedzīvotājs.
No piektdien atklātajiem inficētajiem 1474 ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem, 1112 – vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 881 ir vecumā līdz deviņiem gadiem, bet citās vecuma grupās ir mazāk saslimušo.
Pēdējo divu nedēļu laikā saslimušo kopskaits vislielākais ir vecumā no desmit līdz 19 gadiem – 10 881 saslimušais.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.