Atvērtie faili

#54 Caur Latvijas bankām plūda Azerbaidžānas un Uzbekistānas prezidentu meitu nauda

Atvērtie faili

#56 Prostitūtas – fiktīvas biznesa vadītājas

#55 Vai valsts slēpj, ka no vakcīnām mirst cilvēki?

«Māsas nāve padarīja mani par vakcīnu apšaubītāju» – «Atvērtie faili» pēta Covid-19 vakcīnu kaitīgumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijā nav neviena oficiāli apstiprināta gadījuma, kad cilvēks būtu nomiris no Covid-19 vakcīnas. Taču sabiedrībā dzirdēti vairāki stāsti par paziņām, kas pazīst cilvēkus, kuru nāvē vainojama Covid-19 vakcīna. Latvijas Radio (LR) raidījums “Atvērtie faili” skaidroja, kāds pamats ir šīm runām un vai oficiālās iestādes tiešām slēpj informāciju par vakcīnu kaitīgumu; arī par to,  kā Latvijā pārbauda, vai cilvēks miris no Covid-19 vakcīnas un vai šajā izmeklēšanā var nonākt pie patiesa secinājuma.

ĪSUMĀ:

Pēdējā saruna ar māsu 

Ar Aivaru Mistri LR raidījums “Atvērtie faili” tiekas viņa mājās Ķekavā. Aivars LR žurnālisti sagaida ar pandēmijā ierasto jautājumu: “Vai runāsim maskās?” Tālākā saruna aizrit bez sejas aizsargmaskām – potēta ir gan radiožurnāliste, gan namatēvs. Taču Aivara ģimenes pieredze viņu ir padarījusi par vakcīnu skeptiķi.

“Tā es no tāda pārliecināta vakcinācijas piekritēja lēnām kļuvu par tā saucamo antivakseri,” sacīja Mistris, norādot, ka iemesls tam ir māsas nāve. Iluta Langemane nomira dienu pēc tam, kad saņēma “AstraZeneca” vakcīnu. Viņai bija 47 gadi.

“Mēs neklausījāmies un nedzirdējām tos cilvēkus, tautā tā sauktie antivakseri, ja, kas noliedz visu un tur ir sazvērestības teorijas par visu, attīrīt planētu, depopulācija un tā tālāk, tā ir sazvērestības teorija. Mēs svēti ticējām tam, ko mums stāsta LTV, Latvijas Radio, valdība, mums bija paziņas, radi, draugi, kas saslima ar Covid un bija smagi,” stāstīja Mistris.

Aivara draugu lokā ir mediķi, kuri poti saņēma pirmie. Stāstījuši par blaknēm – augstu temperatūru, galvassāpēm. Taču Aivara ģimeni tas nebiedēja, viņi ticēja, ka pēc potes viss atkal būs labi.

“Un gaidījām, šausmīgi gaidījām, kad būs vakcīnas,” viņš sacīja. 

Aivara māsa Iluta Langemane strādāja sociālās aprūpes centrā “Rīga”, kas atrodas Juglā.

“Viņiem tie klienti ar Covid diezgan smagi cīnījās un saslima. Tāpēc viņa bija diezgan augstā riska grupā. Kā viņa stāstīja, viņas kolēģes blakus kabinetā arī attiecās tā vieglprātīgi, maigi sakot, un viņas visas saslima. Un man šķiet, ka divas smagi. Savukārt māsa ar kolēģiem savā kabinetā teica, ka strikti ievēroja visas prasības, tātad maskas visu laiku, roku dezinfekcijas un tā tālāk. Un viņas izvairījās no slimības. Viņas sagaidīja vakcīnu. Viņām deva “AstraZeneca”,” pastāstīja Aivars.

Mistris rādīja māsas vakcinācijas pases fotoattēlu. Tajā redzams, ka pirmā deva saņemta 17. februārī. Otrajai bija jābūt pēc mēneša, taču realitātē to nācās gaidīt ilgāk. Ražotājs kavējās ar piegādēm.

Iluta savu otro poti saņēma 5. maijā. Nākamajā dienā, 6. maijā, Aivaram bija dzimšanas diena. Māsa no rīta zvanīja apsveikt.

Pēdējo sarunu ar māsu Aivars ierakstījis. Viņš paskaidroja, ka darba dēļ visas sarunas telefonā tiek ierakstītas. Saskaņojis ar tēvu un māsas bērniem, Aivars abu pēdējo sarunu atskaņoja arī LR. 

Ierakstā dzirdams, kā Iluta apsveic brāli. Abi pārrunā, ka pandēmijas dēļ nesanāks sapulcēties, bet māsa mierina – gan jau vasarā būs brīvāks. Sarunā skan smiekli un joki. Tad Iluta izstāsta, ka dienu iepriekš saņēmusi poti:

Vakar dabūju otro poti. 

Kādu? No “Pfizer”? 

“AstraZeneca”. 

Ā, man rītā ir pirmā un “Moderna”. Tad redzēs, kā būs, raksta jau, ka  viens no 10 (smejas) mokās ar kaut ko. 

Basņas! Tas ir oficiālajās tajās vietnēs, kur ir aprakstīts (abi smejas). Būs jau labi.

Ilutai ir divi – 17 un 23 gadus veci – bērni. Pēc pulksten 17.00 tās dienas vakarā Aivaram piezvanīja māsas dēls.

Aivars: “Teica, ka ar mammu viss ir ļoti slikti. Es domāju, kas. Esot kolēģi zvanījuši no darba. Es nevarēju saprast no viņa, kas notiek. Mēģināju no viņa precīzāk izvilkt, kas notiek un viņš sacīja – mammas vairs nav.”

Aivars devās uz Juglu, uz Ilutas darba vietu. Māsas kabinets sociālās aprūpes namā atradies trešajā stāvā. Kolēģes Aivaru sagaidījušas lejā un kopā devušies augšup.

“Māsa gulēja kabinetā uz grīdas, uz muguras, piesegta ar lakatu. Es nesapratu, nu kas varēja [būt], kas, kāpēc? Es nezināju, vai “ātrie” ir bijuši vai kas, tanī brīdi tu nespēj to aptvert,” viņš atcerējās. 

Aivars pacēlis lakatu, kurš sedzis māsas seju: “Seja bija ziliem pleķiem klāta. (..) Vēl kaut kādu pulsu grābstīju, kaut ko, bet…”

Māsas kolēģes Aivaram piedāvāja “Korvalolu”. Tā pudelītes blakus kabinetā, kur bija sapulcējušies Ilutas darbabiedri, uz galda stāvējušas kā dzērienu pudeles viesībās. Bet Aivars atteicies.

Sieviete, ar kuru Iluta bijusi vienā kabinetā, stāstījusi, ka tajā pēcpusdienā abas strādāja pie datora.

“Pēkšņi dzird, ka kaut kas nokrīt zemē. Domājusi, ka pildspalva nokritusi. Paceļ acis, skatās, ka Ilutai nokritušas brilles uz grīdas un viņa pati slīd zemē un cīnās ar elpas trūkumu, nespēj paelpot,” atstāstīja Aivars. Sociālā aprūpes nama medmāsa sniegusi pirmo palīdzību. Arī neatliekamā medicīniskā palīdzība ieradusies nekavējoties. 

“Ātrie bijuši klāt, viņi uzreiz konstatējuši klīnisko nāvi,” minēja Mistris.

Aivars ir nofotografējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) atzinumu. Tajā aprakstītas visas manipulācijas, kuras veiktas, lai Ilutu atdzīvinātu, viņš sacīja: “Adrenalīna injekcijas sirdī, gan tas defibrilators. (..) Kaut kādas minūtes 40 viņi bija cīnījušies.”

NMPD izsniegtajā pavadlapā lasāms, ka Iluta mirusi pulksten 17.49.

Mediķi teikuši, lai sauc policiju un aizbraukuši. Savukārt policija deva Aivaram parakstīt lapu, ka atsakās no Kriminālprocesa rosināšanas, jo nāve nav vardarbīga un policijai nav ko izmeklēt.

Aivaru mulsinājis, ka “ātrie” atzinumā bija norādījuši, ka Iluta jāved uz Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centru, bet policija teikusi – tas nav viņu pienākums.

“Es nesaprašanā, kam zvanīt un ko,” sacīja Aivars. Ar padomu līdzējusi Ilutas darba vieta: “Aprūpes centra iemītnieki bija krituši diezgan daudz, viņiem bija līgums ar SIA “Atvadas”. Viņi atbrauca. (..)  Zvanīja un konsultējās, kur vest, tāpēc, ka es teicu, rekur rakstīts, ka tiesu medicīnas ekspertīze jātaisa, policists nevar vest, tikai ģimenes ārsts var. Un tad viņi teic – labi, vedam pie mums un rīt tiksim skaidrībā, vai tur pārvest vai kā.”

Nākamajā dienā Aivars devās pie Ilutas ģimenes ārstes. Pirms tam vēl ģimenē runājuši, Ilutas tēvs un dēls sacījuši – ja var iztikt bez griešanas un tā nav obligāta, tad autopsiju nepieprasīs.

Pēc Aivara vārdiem, ģimenes ārste Aija Cingele bijusi šokā, kad uzzinājusi par Ilutas nāvi. Viņa stāstījusi, ka Iluta todien bija zvanījusi un interesējusies par zālēm – “Mildronātu”. Teikusi, ka darbā liela slodze un “Mildronāts” palīdz. Arī iepriekš to dzērusi. Cik Aivars zina, citu slimību māsai nav bijis. Dažreiz mocījušas galvassāpes, senāk – sirds pārsitieni. Bet tas bijis, kad bērni vēl mazi. Tos audzinājusi viena un daudz strādājusi.

“Bet attiecībā uz nozīmēšanu uz tiesu medicīnas ekspertīžu centru, uz autopsiju, viņa teica – nē, es to nevaru. Man vispār nav piekļuves pacientu vakcinācijas datiem, piekļuve esot jāiegādājas par lielu naudu un to, ka Iluta ir bijusi vakcinēta, to jūs tikai man sakāt, es to nezināju,” Aivars atstāstīja ģimenes ārstes sacīto.

Aivaram pašam licies, ka autopsiju vajag, ja jau “ātrie” tā norādījuši. Bet, ņemot vērā tēva un Ilutas dēla viedokli, nespiedis. Taču miera nebija.

“Es zvanīju uz Zāļu valsts aģentūru un jautāju, teicu, ka ir šāda situācija, tur tas zvans ir reģistrēts. Viņi necentās mani identificēt, teica, rakstiet ziņojumu, un mēs nodosim Veselības inspekcijai izskatīšanai. (iesmejas) Bet pagaidiet, kur tikmēr mirstīgās atliekas stāvēs un kas par to maksās, un cik ilgi! Es taču zinu, kā valsts iestādēs tie iesniegumi staigā un 15 dienu laikā sniedz kaut kādas atbildes. Tad es kļuvu uzstājīgāks un tā darbiniece teica, jūs ziniet, ģimenes ārstei ir obligāti jānozīmē autopsija. Es teicu, ka man viņa teica, ka nē, ka tā nav,” atzīmēja Mistris.

Pēc šīs sarunas ar Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāvi Aivars atkal zvanījis ģimenes ārstei un taujājis par autopsiju: “Teicu, jums nebūs nekādas nepatikšanas, jo man jau tikko ZVA pateica, ka jums ir obligāti autopsija jānozīmē. Viņa saka – nē.”

Arī apbedīšanas birojs aicinājis cīnīties par autopsiju, sevišķi, kad uzzinājis, ka Iluta vēlējusies kremēšanu. Taču ar ģimenes ārstes “nē” viss beidzās.

“Māsa tika kremēta. Tā nepadarītā darba sajūta, ka es... neiet runa par kompensāciju, bet

iet runa par to, ka ģimenes ārsts ierakstīja “tromboze”. Balstoties uz ko viņa ierakstīja, ka tromboze? Es saprotu, ka balstoties uz to, ko ātrie ierakstīja,” sacīja Ilutas brālis.

Ģimenes ārstes izdotajā apliecībā par nāves cēloni lasāms, ka autopsija nav veikta un nāves cēlonis noteikts, pamatojoties uz līķa apskati. Nāves cēloni noteicis ārsts, kurš konstatējis nāvi. Tātad – ārsts no neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. 

Ar tuvinieku atļauju “ātrās palīdzības” izziņu “Atvērtie faili” parādīja vairākiem ārstiem un jautāja, vai pēc tajā rakstītā var izsecināt, ka cilvēks miris no koronārās trombozes, kā ierakstījusi ģimenes ārste. 

Visi kā viens teica, ka NMPD izziņa to nepasaka. Vēl jo vairāk – brigādes ārsts nāves cēloni licis noteikt tiesu medicīnas ekspertīžu centram.

LR sazvanīta, ģimenes ārste Aija Cingele bija nevaļīga, sacīja, ka telefoniski pacientus neapspriedīs. Žurnāliste īsi izstāstīja Ilutas nāves apstākļus, taujāja, kāpēc ārste uzskatījusi, ka pacientam autopsija nav jāveic, par spīti NMPD norādei. 

Cingele atbildēja: “Nezinu, par ko jūs runājat, man nav nekādas informācijas. Ar mani tur vispār nav nekāda [sakara], nezinu par ko jūs runājat, es neesmu nevienu atrunājusi. Runājiet ar tiem cilvēkiem, kas to stāsta, vai nāciet ar tiem cilvēkiem šeit, man nav nekādas informācijas par to. Es nezinu, tā ir pacientu datu aizsardzība, man ir ļoti grūti. Droši nāciet ar radiniekiem, un mēs izrunāsim visi kopā. Bet es nezinu tādu, es ļoti atvainojos, visu labu.”

Aivars pie ārstes kopā iet nevēlējās. Taču šī pieredze viņu padarījusi par vakcīnu apšaubītāju. Aivars ir pārliecināts, ka māsas nāve saistīta ar vakcīnu: “Ja ciemam naktī cauri iziet cilvēks melnā plašķī un 30 mājās no rīta ir cilvēki nomiruši, – nu tad ir vai nav saistība ar to vīru melnajā plašķī, kas naktī gāja cauri?

Aivars arī nespēj noticēt, ka pēc māsas nāves pats potējies pret Covid-19: “Es sapotējos, visi domāja, ka es esmu idiots. Nākošajā dienā [7. maijā] man bija ieplānota “Moderna”. Pat neticēju, ka es to daru nākošajā dienā pēc māsas nāves.”

Aivara vecāki gan pēc otrās “AstraZeneca”” potes nav aizgājuši.

Vai Ilutas nāvē ir vai nav vainojama vakcīna, īstenībā tā arī paliks nenoskaidrots. ZVA oficiālu iesniegumu neviens neuzrakstīja, autopsiju neuztaisīja. Un, visticamāk, neviens par to arī neatbildēs. Lai Veselības inspekcija veiktu pārbaudi, vajag iesniegumu, bet tāda nav.
Kamēr Latvijā nav pierādīta neviena cilvēka nāves saistība ar vakcīnu, citviet pasaulē daži, pavisam nedaudzi, gadījumi ir. 

Trombi un citas Covid-19 vakcīnu blaknes 

Pagājušajā pavasarī, apmēram trīs nedēļas pēc “AstraZeneca” pirmās potes saņemšanas, nomira BBC radio žurnāliste Lisa Šova. Britu avīze “The Guardian” augusta beigās izplatīja ziņu, ka pataloganatoms, izmeklējot 44 gadus vecās sievietes nāvi, secinājis – viņa mirusi pēc potes radītajām komplikācijām. Šovai bija asinsizplūdums smadzenēs, kuru izraisīja vakcīnas radīts trombs. 

“Saikne starp “AstraZeneca” un retiem trombu gadījumiem ir, bet vakcinācijas ieguvumi lielāki par riskiem,” tā jau pavasarī paziņoja Eiropas Zāļu aģentūra (EZA). Tā padziļināti pētīja 86 trombu rašanās gadījumus, 18 no tiem bija beigušies ar nāvi. Uz to brīdi Eiropā “AstraZeneca” poti bija saņēmuši 25 miljoni iedzīvotāju. Tātad, nāves risks ir mazāks nekā vienam no miljona. Iespēja nomirt pēc saslimšanas ar Covid-19 ir krietni lielāka. Vairumā valstu nomirst ap 2–3% saslimušo. Līdz ar to EZA atzina, ka saslimšana ar Covid-19 ir lielāks drauds veselībai un Oksfordas Universitātē radīto vakcīnu neaizliedza.

Dažas valstis, kā Norvēģija, Dānija un Islande, gan apturēja “AstraZeneca” izmantošanu. Kopš vasaras, kad ir pieejamas citas vakcīnas, faktiski to nepotē arī Latvijā, izņemot otrās devas.

Latvijas ZVA, atsaucoties uz kolēģu pētīto, norādījuši, ka trombu veidošanās galvenokārt novērota sievietēm līdz 60 gadu vecumam divu nedēļu laikā pēc vakcinācijas. Retā, ar trombozi saistītā blakne parādījusies vīrusvektoru vakcīnām, tātad jau minētajai “AstraZeneca” un arī “Johnson&Johnson”. 

Jaunā tipa, tā dēvētajām RNS vakcīnām, kuras pazīstamas ar nosaukumu “Pfizer/BioNTech” un “Moderna”, trombu blaknes nav. Taču ir cita reta blakne – miokardīts. Risks ir līdzīgs kā trombu gadījumos, vienīgi šī blakne biežāk ir jauniem vīriešiem. 

“Ja mēs runājam par vakcīnām, tad pirmais, kas jāsaka, ka vakcīnas un trombozes risks ir ļoti, ļoti neliels. Patiesībā tā ir ļoti, ļoti reta parādība. Lai saprastu, procentuāli es esmu skatījies, tie ir kaut kur 3 vai pat 4 zīmes aiz komata,” sacīja Stradiņa slimnīcas kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis. 

“Jo šis risks ir pielīdzināms, teiksim, riskam, ka jūs vienkārši ejat pāri ielai un sabīstaties no mašīnas, un jums var sākties aritmija. Tas ir kā vienlīdz iespējamas situācijas. 

Ja mēs skatāmies uz biežumu, tad tie ir uz šo brīdi 7–8 gadījumi uz vakcinēto miljonu pēc pirmās potes un 2,3 gadījumi uz miljonu pēc otrās potes,” norādīja Trušinskis.

Profesors atzīmēja, ka tas ir tāds pats skaits, ar kādu mediķi saskārās arī pirms Covid-19 potes izgudrošanas. Nāves gadījumu ir vēl mazāk.


Mirušo skaits, kuriem nāves pamatcēlonī ir kāda no trombozes diagnozēm 2018.-2020.gadā un 2021.gada pirmajā pusgadā

*provizoriski dati, arvien notiek datu aktualizācija

Datu avots: Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņu datubāze

Gads

Venozs trombembolisms (I80.0-I80.3, I80.8-I80.9, I82.9, I26.0 un I26.9) Arterialā embolija un tromboze (I74) Posttrombotiskais sindroms (I87.0) Smadzeņu infarkts cerebrālo artēriju trombozes dēļ (I63.3) Smadzeņu infarkts cerebrālo artēriju embolijas dēļ (I63.4)
2018 150 72 2 100 63
2019 170 104 2 91 74
2020 201 90 0 88 80
2021.gada janvāris – jūnijs* 97 39 1 42 49

Latvijas iedzīvotāju Nāves cēloņu datubāze rāda, ka dažādi trombožu veidi 2019. gadā kā pamata nāves cēlonis bija 441 cilvēkam, pērn – 459. Masu vakcinācija sākās 2021. gadā, un pirmajos sešos mēnešos no trombozes miruši 228. Tātad lielu izmaiņu vai būtiska pieauguma nav. 
Kardiologs Trušinskis skaidroja, ka cilvēkiem, kurus pēc vakcinācijas skārusi tromboze, jau ir bijuši kādi trombu veicinoši faktori. To rāda arī ZVA izmeklētie gadījumi, lai gan tuvinieki apgalvojuši, ka cilvēks ir bijis pilnīgi vesels. Starp riska faktoriem var būt gan smēķēšana, gan, piemēram, orālās kontracepcijas lietošana sievietēm. 

Tieši pēdējo saista ar 30 gadus vecas Rīgas skolotājas nāvi, kas šovasar izraisīja plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos. Viņa mira 40 dienas pēc “Pfizer/BioNTech” vakcīnas saņemšanas. Šo gadījumu ZVA izmeklēja. 

Autopsija uzrādīja, ka skolotāja mirusi no plaušu embolijas jeb tromba plaušu asinsvados. Savukārt eksperti secināja, ka tromba veidošanās saistīta ar citu sievietes lietoto medikamentu, kura lietošanas instrukcijā ir iekļauts brīdinājums par trombu risku, kas 1–2% gadījumu var izraisīt nāvi.

Datu aizsardzības nolūkos ZVA sīkāku informāciju nesniedz, bet skolotājas māsa ar ekspertu atzinumu dalās antivakcīnas aktīvistu “Facebook” lapā. Viņa atklājusi, ka medikaments, kuru māsa lietojusi un kuru saista ar viņas nāvi, ir kontracepcijas zāles “Yasminelle”. 
“Komisija ir secinājusi, ka pēkšņa nāve ir ticami saistāma ar lietotā kontracepcijas līdzekļa “Yasminelle” apvalkotās tabletes lietošanu,” teikts mirušās skolotājas māsas “Facebook” ierakstā. 

Antivakcīnu aktīvisti šo slēdzienu apšauba, kaut jebkurš internetā var atrast “Yasminelle” zāļu lietošanas instrukciju un pārliecināties, ka tajā liela sadaļa ir atvēlēta trombu veidošanās riskiem. Tikmēr “Pfizer/BioNTech” vakcīnai, kuru saņēma skolotāja, trombu veidošanās blaknes nav reģistrētas. 

Vai pote var saasināt hroniskās slimības vai izraisīt trombus kombinācijā ar citām zālēm, ko cilvēki lieto, piemēram, kontracepcijas tabletēm? “Tas nav konstatēts,” atbildēja ZVA vecākā eksperte Zane Neikena.

“Bet, protams, vienmēr ir ieteikts, ja cilvēks dodas vakcinēties, tad slimības stāvoklis ir jāstabilizē. Jo, protams, kaut vai tā pati paaugstināta temperatūra, tā var pastiprināt jau esošās hroniskās slimības,” skaidroja Neikena.

Ārsti akcentējuši, ka saprot – pieņemt tuvinieku nāvi ir grūti. Taču, ja nomirst vakcinēts cilvēks, tas automātiski nenozīmē, ka vainīga vakcīna.

Gada sākumā Norvēģijā skandālu izraisīja ziņa par daudziem senioriem, kas miruši pēc vakcinēšanās. Vēlāk, pēc izmeklēšanas, gan paši norvēģi, gan Pasaules Veselības organizācija atzina, ka vakcīnas nav ietekmējušas veco cilvēku došanos viņsaulē. Norvēģijā pirmos vakcinēja gados vecākos cilvēkus, un mirstība tik lielā vecumā vienmēr ir augsta. 

Stradiņa slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis iepriekš Latvijas Televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” sacījis: “Šobrīd mēs ļoti saasināti uztveram tādu jautājumu kā cilvēku nāvi. Tas, protams, ir smags notikums, bet mums ikdienā, katru dienu slimnīcā mirst jauni cilvēki. Iepriekš mēs neteicām tā – mums nomira cilvēks, tagad skatīsimies visus medikamentus, vai tie ir saistīti ar to, ka šis cilvēks miris. Mēs ejam loģisku ceļu, kādas ir viņa blakusslimības, kāds ir viņa fons.”

Medicīnā vērtē risku un ieguvumu attiecības. To, vai risks saskarties ar kādu zāļu radītu blakni ir lielāks par ieguvumu – pasargāt lielu cilvēku masu no bīstamas slimības un nāves. 

“Daudzi saka, ja man būs, tad es lietošu zāles. Viens no galvenajiem medikamentiem Covid-19 ārstēšanā ir glikokortoserrideksnis, kuru ļoti plaši izmanto medicīnā, bet viņam ir savas, ļoti zināmas un biežas blakus parādības. Attīstās cukura diabēts, ir heperālās krīzes, paaugstinās asinsspiediens, pievienojas sekundāras bakteriālas infekcijas, rodas osteoporozes, tiek mainīts hormonālais disbalanss, ļoti daudzas sekas. Un tad te ir jautājums, kāds ir risks tikt ārstētam? Par to tik daudz nerunā, jo tur ir daudz blakusparādību,” stāstīja Rācenis.

Kardiologs Trušinskis neslēpj, ka mūsdienu ārstēšanas metožu, ne tikai Covid-19 vakcīnas, ilgtermiņa efekts nav zināms. Toties ir skaidrs, kādas sekas uz dzīves kvalitāti atstāj Covid-19 pārslimošana. 

Kāda ir šādu gadījumu izmeklēšanas kārtība? 

Šī raksta tapšanas laikā ZVA Latvijā bija saņemti 26 ziņojumi par gadījumiem, kad cilvēks miris pēc potēšanas. Četros gadījumos izmeklēšana vēl turpinās. Pārējos secināts, ka cilvēki miruši kādas citas slimības dēļ vai, kā skolotājas gadījumā, citu medikamentu dēļ. Taču raidījuma sākumā minētais Ilutas Langemanes piemērs rāda, ka vismaz viens gadījums īstenībā nav izmeklēts. Vai ir vēl citi, šādu ziņu nav. 

ZVA vecākā eksperte Neikena stāstīja par vairākiem gadījumiem, kad nav bijis iespējams veikt autopsiju, jo radinieki to nav vēlējušies. Līdz ar to izmeklēšana nav bijusi pilnīga.

“Kaut gan, saskaņā ar likumu un saskaņā ar vakcinācijas rokasgrāmatu, ja ziņotājs uzskata, ka letālais iznākums ir iespējami saistīts ar vakcināciju, tad obligāti ir jānodrošina autopsija. Tas attiecas uz ģimenes ārstu, ja ārsts ziņo, tad ir jānodrošina autopsija. Izņēmums ir slimnīcas, kur pacients ir skrupulozi izmeklēts, un, ja tur šo izmeklējumu rezultātā ir zināms, ka letāls iznākums ir iestājies hroniskas slimības dēļ, tad, protams, šie autopsijas dati netiek prasīti,” norādīja Neikena.

Kāda ir šādu gadījumu izmeklēšanas kārtība? 

Ja pacienta ģimenes ārstam ir profesionālas aizdomas par nāves saistību ar Covid-19 vakcīnu, tad jāraksta ziņojums ZVA un jāorganizē mirušā cilvēka ķermeņa patologanatomiskā izmeklēšana. 

Kā stāstīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas institūta vadītājs Jurijs Nazarovs,

autopsijā meklē, kurš orgāns piedzīvojis “katastrofu”. Apskata ne tikai ķermeni, bet vērtē arī cilvēka slimības vēsturi. Atrodot “katastrofu”, visu informāciju nodod ZVA. Nazarovs sacīja: “Autopsija kā tāda nepasaka, ka vakcīna ir bijusi nāves iemesls vai nav bijusi.”

Autopsijas datus ZVA tālāk izvērtē kopsakarībā ar mirušā visu medicīnisko informāciju – izmeklējumiem, diagnozēm, citiem lietotajiem medikamentiem, paša pacienta un dažkārt arī ģimenes slimības vēsturi. 

Neikena skaidroja: “Īpašas nozīmes nelaimēm, notikumiem saistība ar Covid-19 vakcīnām, – visi šie ziņojumi tiek izskatīti multidisciplinārā ekspertu komisijā, ko gandrīz katru nedēļu organizē ZVA.”

Komisijā tiek pieaicināti ārsti, konkrētās jomas klīniskie speciālisti, arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Veselības inspekcijas un Imunizācijas valsts padomes pārstāvji. Parasti ekspertu komisijā ir no 10 līdz pat 20 cilvēkiem.

Kad secinājumi ir skaidri, par tiem informē ziņotāju un secinājumus arī publicē aģentūras mājaslapā, kur tie ir publiski, bet neidentificējot konkrēto pacientu. 

Un šobrīd secinājumi ir tādi, ka nevienu nāvi Latvijā Covid-19 vakcīna nav izraisījusi.

Neticība slēdzienam un dezinformācija 

LR ir zināmi vēl vairāki gadījumi, kad tuvinieki vienkārši netic slēdzienam. Raidījuma “Atvērtie faili” veidošanas laikā konstatēta arī klaja dezinformācija. Piemēram, internetā atrodams stāsts par kādas Smiltenes ārstes vīru, kurš it kā esot miris automašīnā pie vakcinācijas punkta uzreiz pēc potes saņemšanas. LR sazvanīja ārsti, kura atzina, ka tie ir meli. Viņas vīrs nomiris no sirdskaites, ar kuru cīnījies visu mūžu, un tai nav nekāda sakara ar Covid-19 vakcīnu. Publiski komentēt ārste to nevēlējās, jo vīra zaudējums ir sāpīgs un nemitīgā cīņa ar viltus ziņu sāpes vairo.

Ziņas par vakcīnu bīstamību tradicionāli izplata antivakcīnu kustības aktīvisti un lētas popularitātes meklētāji. Pandēmijā tās kļuvušas arī par politisku lozungu. Piemēram, Aināra Šlesera jaundibinātās partijas biedre Līga Krapāne LR “Krustpunktā” sacīja: “Ir žurnālistu vidē arī tādi cilvēki, kuriem pēc otrās vakcīnas jākārto invaliditāte. (..) Šajā gadījumā attiecībā uz veselības datiem, nav tiesību teikt.” Krapāne izvairījās no konkrēta gadījuma minēšanas. 

“Atvērtie faili” lūdza Krapāni sazināties ar šiem cilvēkiem, lai viņi pastāsta par savu pieredzi. Tā vietā Krapāne pārsūtīja aprakstu par vairākiem anonīmiem cilvēkiem, kas cietuši vai miruši no Covid-19 vakcīnu blaknēm, un aicināja sazināties ar citu partijas aktīvisti, kas “Facebook” izplata līdzīgas ziņas. 

Tikmēr mediķiem nākas taisnoties, ka nav angažēti un pievērš uzmanību arī ļoti reto blakņu iespējamībai.

“Ārsti ir visieinteresētākie uzzināt par blaknēm, jo esam ieinteresēti lietot metodes, zāles, kuras pēc iespējas mazāk apdraud cilvēkus,” pauda kardiologs Trušinskis.

Arī Neikena no ZVA atkārtoja – ir jāuzticas medicīnai: “Ir vakcīnas, par kurām būs mazāka lietošanas pieredze nekā par Covid-19 vakcīnām.”

Tomēr baiļu stāsti krīt auglīgā augsnē. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur ir vismazāk pret Covid-19 vakcinēto cilvēku – tikai apmēram puse pieaugušo. Piemēram, Dānijā tie ir 90%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti