Kāpēc Rīgas Centrāltirgū gadiem neizdodas ierobežot negodprātīgu tirgotāju praksi? Kāpēc vietējie zīmoli pieļauj, ka uzņēmumi tirgo viņu produkciju ar viltotiem derīguma termiņiem?
ĪSUMĀ:
- Veikalos Centrāltirgū preces ar viltotiem derīguma termiņiem; īpašnieki — divas firmas.
- Ražotājas "Laimas" pārbaudes apstiprina — tirgū iegādātās produkcijas termiņi ir mainīti.
- "Laimu" pārsteidz šāda prakse, ražotāja prasīs paskaidrojumus sadarbības partneriem.
- Pārbaudē dodas PVD inspektores, sākts administratīvais process pret uzņēmumiem.
- Izplatītājs apstiprina derīguma termiņa izmaiņas; veikalu pārdevējas noliedz pārkāpumus.
- Preces ar derīguma termiņa falsifikāciju konstatē kopš 2017. gada; īpašnieki izvairīgi.
- "Rīgas nami" pārkāpumus konstatē, bet sods izpaliek; galvenais — audzināt, ne sodīt.
Divi uzņēmumi, kas reģistrēti deviņstāvu bloku mājās
Centrāltirgū ir ap desmit veikalu, kas īpaši piesaista apmeklētāju uzmanību, jo te var atrast iecienītu ražotāju preces par īpaši zemu cenu. Piemēram, "Laimas" šokolādes konfekšu kārbu te var nopirkt par diviem eiro, bet "Možuma" tējas — par pārdesmit centiem. Tikai ir kāds āķis.
Jau pirms vairākiem gadiem Latvijas Radio atklāja, ka lielai daļai preču te ir viltoti derīguma termiņi. Veikali pieder diviem Dārzciema deviņstāvu bloku mājās reģistrētiem uzņēmumiem — SIA "Senal" un SIA "Fildaros". Abos ir līdzīgs preču klāsts — tie ir konservi, saldumi, eļļas, dzērieni, tējas, kafija un citi.
Kaut arī tirgus administrācija jau pirms vairākiem gadiem bija informēta par to, ka uzņēmumi tirdzniecības vietās pārdod viltojumus, tā nerīkojās. Tikmēr lielā klientu plūsma ļāva uzņēmumiem izaugt. 2022. gadā "Senal" apgrozīja 160 tūkstošus, bet "Fildaros" — pusmiljonu eiro.
Viens no īpašniekiem paralēli pat iegādājās atpūtas kompleksu Pierīgā.
Abu firmu kioskos Centrāltirgū Latvijas Radio nopirka vairākas preces — riekstus, šokolādi, piparkūkas un citas. Uzreiz rodas aizdomas, ka derīguma termiņi varētu būt viltoti vairākiem lētiem "Laimas" produktiem. Piemēram, konfekšu kārba ir izņemta no plēves un zem derīguma termiņa var saskatīt matētu pārklājumu. Uz šokolādes tāfelītes papīra iepakojuma savukārt palikušas šķīdinātāja pēdas. Arī pārējie pieci produkti, kurus Latvijas Radio iegādājās, šķiet aizdomīgi.
Pārbaude apstiprina, ka "Laimas" produktu termiņi mainīti
Tāpēc Latvijas Radio sazinājās ar uzņēmumu, kas tos ražo, un aizveda tirgū nopirktos saldumu paraugus pārbaudei.
"Mēs nogādājām konkrētos produktus Kvalitātes departamentam izvērtēšanai, teiksim, izvērtēt to, vai šie derīguma termiņi tiešām ir mainīti," sacīja SIA "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Laura Bagātā.
Uzņēmums ražo produktus, ko Latvijas Radio nopirka Centrāltirgū — tostarp "Laimas" šokolādi.
"Jāsaka, ka diemžēl, bet apstiprinājās, ka tiešām šie termiņi ir mainīti — ir dzēsti vai tīrīti nost, nu to tehnoloģiju ir grūti pateikt," atzina Bagātā.
Tas attiecas uz sešiem no septiņiem atnestajiem produktiem. Uzņēmumā viltojumu atpazina gan pēc vizuālām pazīmēm, gan arī pēc ražošanas dienu uzskaites. "Katrā ziņā tie termiņi, kas bija uz konkrētiem produktiem, ir neatbilstoši – konkrētajos datumos šādi produkti netika ražoti," skaidroja SIA "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja.
Varēja pamanīt atšķirības arī tehniskās niansēs. "Lai gan jāsaka, ka šie termiņi bija norādīti tiešām gana profesionāli, un es tiešām ticu, ka patērētāji, nezinot kontekstu, pat neiedomātos, ka tie ir viltoti termiņi."
Ar neapbruņotu aci tos saskatīt varētu būt pagrūti. "Termiņiem atšķiras druka, atšķiras fonti. Piemēram, ja mēs runājam par burtiem vai cipariem — tur atšķiras attālumi, piemēram, kā tiek oriģinālajiem iepakojumiem termiņi izvietoti un kā tika izvietots, piemēram, uz šiem konkrētajiem produktiem," skaidroja Bagātā.
Tomēr viltojumos bija arī kļūdas. "Ir arī produkti, kuriem nav ievērots vispār derīguma termiņš kā tāds, piemēram, norādīti seši mēneši, bet patiesībā konkrētajam produktam ir piecu mēnešu derīguma termiņš. Nu tādas nianses, kuras varbūt zina ražotājs, bet varbūt neaizdomājas pats uzņēmums, kurš šīs darbības veic."
No kurienes nāk šādas pārtikas preces?
Viltotie termiņi rada jautājumu — no kurienes nāk šādas pārtikas preces?
""Orkla Latvija" nekādā gadījumā nepārdod produktus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš! Līdz ar to, kā konkrētie produkti ir, teiksim, nonākuši līdz tam, ka tie termiņi ir mainīti, ir grūti secināt," teica Bagātā.
Viņa stāstīja — šajā situācijā nevar zināt, cik vecs patiesībā ir produkts. Proti, kādi bija pārmarķēto preču oriģinālie derīguma termiņi un kurā brīdī tos mainīja — vai tad, kad produktus vēl varēja lietot, vai arī pēc termiņa beigām.
"Bija arī atsevišķi produkti, kuri principā netiek ražoti no 2022. gada, kas nozīmē, ka viņi divus gadus jau principā netiek ražoti. Līdz ar to, cik vecs ir tas produkts, mums pat nav īsti sajēgas."
Viens no tādiem ir šokolādes tāfelīte "Rudzupuķe" papīra kastītē.
"Nu jāsaka, – konkrētais gadījums un konkrētie atklājumi, kas nāca tieši arī no Latvijas Radio puses, mums bija gana liels pārsteigums."
Bagātā apstiprināja, ka konkrētie uzņēmumi Centrāltirgū patiešām ir "Orkla" klienti. "Mums nebija nekādas aizdomas vai informācija par to, ka šāda komercprakse tiek pielietota."
"Orkla" lūgs paskaidrojumus sadarbības partneriem
Uzņēmums ir gatavs rīkoties, lai pasargātu savus ražojumus. "Līdz ar to šobrīd nešaubīgi lūgsim paskaidrojumus arī pašiem uzņēmējiem, kādēļ ir šāda prakse."
Bagātā stāstīja, ka abas firmas ar šādu rīcību pārkāpj līgumos noteiktos sadarbības principus. "Sadarbojoties mēs rēķināmies ar mūsu klientu godaprātu, mēs slēdzam līgumu. Un mēs paļaujamies uz to, ka mūsu produkti tiks nogādāti tirdzniecības vietās atbilstoši, uzturēti atbilstoši, glabāti atbilstoši, lai nezaudētu kvalitātes īpašības."
Tomēr pārmarķēšanas gadījumā tas nav iespējams.
"Mainot šos termiņus, mēs vairs nevaram nodrošināt produktiem atsevišķas konkrētas īpašības, kas ir jau sākot ar garšu, smaržu, konsistenci un vēl varbūt citām kaut kādām iezīmēm, un tajā pašā laikā, ja šie produkti, piemēram, tiek uzglabāti ļoti nesamērīgi ilgi, teiksim, pēc derīguma termiņa, viņi vienkārši vairs nav droši lietošanai uzturā, līdz ar to ir šis risks," skaidroja saldumu ražotāja pārstāve.
Pārtikas un veterinārais dienests dodas pārbaudē
Ar informāciju par abu uzņēmumu veikaliem Centrāltirgū Latvijas Radio vērsās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Tādēļ dienesta inspektores Karina Rūse un Iveta Dervina otrdienas rītā aprīļa vidū nolēma doties pārbaudīt šīs tirdzniecības vietas. Latvijas Radio viņām devās līdzi.
PVD pārbaudi sāka Gastronomijas paviljonā. Te atrodas viens no Sergejam Fiļipovam piederošā uzņēmuma "Senal" veikaliem. Veikalā strādā viena pārdevēja, bet tepat grozījās arī kāds vīrietis. Viņš sacīja, ka te nestrādājot, bet pārbaudes sākumā ilgstoši uzturējās pie veikala un neatkāpās ne soli. Šajos uzņēmumos darbojas vēl citi līdzīgi personāži.
Jautāta, kā notiks pārbaude un kam PVD pievērsīs īpašu uzmanību, dienesta inspektore Rūse pauda: "Mēs skatīsimies derīguma termiņus un marķējumus, arī uzglabāšanas apstākļus ievērosim."
Inspektorēm līdzi ir planšetdatori, kuros īpašā programmā piefiksē informāciju.
Veikals ir pārblīvēts ar dažādām precēm. Te palielā krāvumā salikti cepumi, vafeles un citi saldumi, bet plauktos gar sienām — arī citādākas preces, piemēram, eļļa, konservi un dzērieni.
Inspektore Dervina stāstīja, ka pamanīt to, ka precei uz iepakojuma ir izmainīts derīguma termiņš, ir ļoti grūti. "Mēs citreiz pat ar palielināmo stiklu [skatāmies]."
Jau pašā pārbaudes sākumā inspektores atrod vairākas preces, kurām trūkst marķējuma latviešu valodā.
Izdrukātas uzlīmes ar informāciju latviešu valodā bieži ir iebāztas plauktos līdzās produktiem. Tās pēc formas un lieluma atgādina tādas, kas iepriekš izmantotas viltotā derīguma termiņa marķējumā, piemēram, tējai.
"Mums ir nepieciešams marķējums latviešu valodā. Šeit ir ieklīdis igauņu marķējums. Un šeit, šajā aprakstā, latviešu valodā nav," klāstīja Rūse.
"Senal" veikalu pārdevēja noliedz derīguma termiņa mainīšanu
Kamēr inspektores pārbauda veikalā izvietotās preces, Latvijas Radio uzrunāja pārdevēju.
Latvijas Radio: "Mēs ievērojām, ka daudzām precēm ir izmainīts derīguma termiņš. Vai jūs paši veicat šīs izmaiņas?"
Pārdevēja: "Mums nav tādas [preces], ko jūs domājat.. nē!"
Latvijas Radio: "Tie ir viltoti derīguma termiņi."
Pārdevēja: (iesmejas) "Nē, mums nav tādu! Vot to nevajag. Es negribu neko atbildēt..."
Savukārt, kad Latvijas Radio jautāja par cenu atšķirību vienādām precēm šeit un lielveikalos, pārdevēja sacīja, ka tā neesot viņas darīšana.
Veikalā valdīja arī sajukums ar piegāžu dokumentiem, ko laiku pa laikam pārdevējai lūdza uzrādīt inspektores.
Ierobežotā laika dēļ inspektores nevis pārbauda katru preces iepakojumu, bet gan apskata tos izlases kārtībā — no katra produkta pa vienam.
Plauktā Latvijas Radio ievēroja piparkūkas, uz kuru iepakojuma iepriekš atrada dzēsta derīguma termiņa pēdas. PVD inspektores izcilā un apskata visus iepakojumus. Priekšplānā izkārtotajām paciņām sākotnēji to grūti pamanīt.
Lai preci izņemtu, inspektorēm jānofotografē potenciālais viltojums pierādījumiem.
Iepriekšējā derīguma termiņa pēdas var saskatīt tikai uz diviem no desmit iepakojumiem, tomēr marķējums un partijas numurs visām ir identisks.
Uzņēmumam, kas tirgo šādus produktus, ir pienākums pašam šos produktus arī iznīcināt.
Izplatītājs apstiprina derīguma termiņa izmaiņas
Pārbaudes laikā Latvijas Radio saņēma e-pastā ziņu no šīs preces izplatītāja, kam rīta agrumā nosūtas bildes — tā ir AS "Jungent Latvia". Ar to Latvijas Radio sazinājās, lai jautātu, vai uz iepakojuma redzamais derīguma termiņš — 2024. gada 25. septembris — ir oriģināls?
Uzņēmuma pārstāvis Jānis Ašaks pārbaudīja partijas numuru un raksta, ka patiesais konkrētā produkta derīguma termiņš bija 2024. gada 1. marts — tātad tas beidzies pirms pusotra mēneša.
"Apstiprinām, ka jūsu iesūtītajās bildēs ir izmainīts derīgums termiņš. Oriģinālais termiņš tika izdzēsts un uzspiests cits.
Uzņēmumiem "Fildaros", "Senal" šie produkti netika pārdoti no "Jungent Latvia" puses. Ir ļoti grūti noteikt, kur šie uzņēmumi un par kādu cenu ir iegādājušies bildē norādītos produktus," sacīja Ašaks.
Tomēr piparkūkas nav vienīgā prece ar tādu derīguma termiņa marķējumu, kas veikalā izsauc tūlītējas aizdomas. Bet ar to preces izņemšanai ir par maz. "Mums vajag baigi pierādījumus. Mēs nevaram... Tā kā tas bija ļoti labi — ja var redzēt, tad, jā, tad ir ideāli," pauda Dervina.
"Fildaros" veikala pārdevēja: "Mums viss kārtībā"
Pēc brīža PVD inspektores devās uz pārbaudi "Fildaros" veikalā, kas atrodas Gaļas paviljonā un pieder Olgai Afanasjevai. Pārdevēja, jautāta par pārmarķētajām precēm, pauda: "Mums viss kārtībā."
Uz norādi, ka jau vairāki ražotāji ir apstiprinājuši, ka te iegādātajiem produktiem ir izmainīti derīguma termiņi, veikala "Fildaros" pārdevēja atteica: "Nē. Mums viss kārtībā. Nu točna. Protams, mums viss kārtībā."
Arī šajā veikalā pastāvīgi uzturējās kāds vīrietis. "Es tikai pie sievas atnācu ciemos."
Viņš sacīja, ka te nestrādājot, taču cītīgi līmēja marķējuma uzlīmes plauktos esošajiem produktiem un rosījās arī aiz kases. Viņš arī meklēja pavadzīmes dokumentu mapēs. Jautāts, no kurienes uzņēmumam ir šādas preces, viņš teica: "Man nav ne jausmas. [..] Es nezinu, es ar to nenodarbojos."
PVD sākts administratīvais process
Lai aprunātos par šo pārbaužu rezultātiem un situāciju Centrāltirgū, Latvijas Radio tikās ar PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības sektora vadītāju Intaru Saušu. "Atkal ir tie produkti, kuriem atkal marķējuma nav, kaut gan viņš ir nodrošināts, bet viņš nav uzlīmēts virsū pārtikas precēm."
Pārtikas aprites uzraudzības likums nosaka, ka tāda pārtika ir nederīga izplatīšanai.
Savukārt informācija par piparkūkām ar viltoto termiņu ir nodota tālākai izmeklēšanai dienesta Informācijas analīzes ātrās reaģēšanas daļai.
"Protams, šis uzņēmums ir zinājis, nedrīkstēja tādu tirgot, bet mums ir jāsaprot atpakaļgaitā, no kurienes viņš ir nācis.
Tur ir norādīts ražotājs, izplatītājs, bet mēs šodien neesam ieguvuši arī pavadzīmi šai precei. [..] Un uzņēmumam tiks uzsākts administratīvais process," teica Saušs.
Par to, kas piegādāja preci uzņēmumam, PVD nevarēja pārliecināties, jo uzņēmums nevarēja pārbaudes laikā uzrādīt atbilstošu iepirkuma dokumentu. "Uzņēmums nevarēja atrast vai nevarēja, negribēja, tāpēc šis produkts izņemts no apgrozības," sacīja PVD pārstāvis.
Kāda ir kopējā aina ar šiem uzņēmumiem, ja spriež pēc veiktajām pārbaudēm daudzu gadu garumā? "Var teikt, ka 2019. gads, 2020. gads, tur bija lielas problēmas."
Piemēram, SIA "Solovs", kam pašlaik vairs nav aktīvu tirdzniecības vietu, bet ar kuru abiem pārējiem uzņēmumiem bija kopīga noliktava un kas tirgoja tās pašas preces, bija daudz ārpuskārtas pārbaužu, lai gan pēc reglamenta kontrole jāveic reizi gadā.
"Mēs arī veicām reidus, ja redzējām, ka uzņēmums nav godprātīgs. [..] Tur izņemtās preces bija ļoti daudz," atzina PVD pārstāvis.
Īpašnieku skaidrojumu neizdodas iegūt
Lai jautātu par precēm ar viltotajiem derīguma termiņiem, Latvijas Radio centās sazināties ar uzņēmumu "Senal" un "Fildaros" īpašniekiem.
Latvijas Radio: "Jūs nezināt, kur viņus var sastapt?"
Darbinieks: "Nē, nezinu."
Baiba Kļava: "Varbūt jums ir viņu telefona numuri?"
Darbinieks: "Nē, telefona numuriņa man nav."
Baiba Kļava: "Bet jūs šeit strādājat, vai ne?"
Darbinieks: "Nē, es nestrādāju... Es atnācu pie pazīstama... viena. Es tūlīt uzprasīšu."
Latvijas Radio noliktavā Spīķeru ielā 5 sastapa kādu vīrieti, kurš apgalvoja, ka nezina, kur meklēt abu uzņēmumu īpašniekus. Darbinieks tā arī palika ēkas iekštelpās un ārā vairs neiznāca. Pāris dienu laikā tā ir jau trešā persona, kas veic darbus uzņēmumu telpās, bet apgalvo, ka te nestrādā un atnācis tikai izpalīdzēt.
Viens no uzņēmumiem internetā publiski nav norādījis nekādu kontaktinformāciju, savukārt otrs — telefona numuru, kas neeksistē.
Tomēr Latvijas Radio izdevās atrast telefona numurus abiem uzņēmumu īpašniekiem.
Sergejs Fiļipovs: "Jā!"
Latvijas Radio: "Hallo! Vai Sergejs Fiļipovs?"
Sergejs Fiļipovs: (krieviski) "Ko jums vajag?"
Latvijas Radio: "Sveiki! Šeit Baiba Kļava no Latvijas Radio. Es vēlējos uzdot dažus jautājumus. Mēs konstatētājām jūsu..." (seko īsi pīkstieni).
Pēc tam Fiļipovs nometa klausuli.
Savukārt Olga Afanasjeva uz vairākkārtējiem mēģinājumiem sazināties tā arī neatsaucās.
Preces ar derīguma termiņa falsifikāciju konstatē kopš 2017. gada
PVD statistika rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā "Senal" tirdzniecības vietās veiktas 12 pārbaudes un "Fildaros" — 29. Ar abām firmām cieši saistītajam uzņēmumam "Solovs" ir piemēroti sodi apmēram piecu tūkstošu eiro vērtībā un pārbaudēs izņemti 600 kilogramu pārtikas ar derīguma termiņa falsifikācijas pazīmēm.
Šādas preces uzņēmumos veterinārais dienests piefiksēja kopš 2017. gada.
Ko iesākt ar šādiem negodprātīgiem tirgotājiem, un kā ražotājiem pasargāt sevi un savu produkciju?
"Šādi gadījumi, kad tas notiek un tiek ielaisti šaubīgi tirgotāji, protams, var negatīvi ietekmēt arī tirgus prestižu. [..] Ne par velti mēs redzam pēc pieredzes, ka tā ir kārdinājuma vieta," atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.
Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir noteikts pants par pārtikas viltošanu, bet ne par viltotiem pārtikas derīguma termiņiem. Kā to vērtēt? "Tā arī ir viltota prece, un šajā gadījumā arī tā ir konfiscējama un iznīcināma," sprieda LTA vadītājs.
Viņš piebilda, ka kontroles trūkuma dēļ šāda prakse atsevišķos gadījumos var būt bīstama cilvēku veselībai.
"Viss atkarīgs no tā, kāds ir bijis šis produkts, kam vilto termiņu, un cik ir šī termiņa viltošanas garums, jo katram produktam ir, teiksim, savs mūža ilgums."
Šādās reizēs viņš saskata arī preču pavadzīmju viltošanas riskus. Ko iesākt ražotājam? "Viņam ir jāinformē attiecīgas institūcijas un viss, te nav, ko kautrēties. Es domāju, ka viņš var vērsties arī pie sabiedrības, norādot, ka, lūk, tādās tirdzniecības vietās ir negodīgi tirgotāji, un otrs — es ražotāju vietā nepārdotu preces šādiem te tirgotājiem, lai neblamētu sevi."
Savukārt preces aizsardzībai jānodrošina tāds marķējums, ko nevar viegli un bez paliekošām pēdām nodzēst.
"Uz balta uzlīmēt citu baltu ir vienkāršāk, nekā ja tur būtu kaut kāds, teiksim, rūtiņu raksts apakšā. Jādomā tāpat kā naudai — kādā veidā šo... Ja tu jūti, ka tavu preci vilto, nu tad tev tai precei ir jāizdomā, kā viņu aizsargāt."
Tomēr visupirms par pārkāpumiem jāziņo likumsargiem. "Manuprāt, šajā gadījumā, ja tie noziedzīgie darījumi ir daudzkārtēji, tad ir jāvēršas policijā un jāpārtrauc šāda darbība. Un šādi uzņēmumi būtu jālikvidē vai amatpersonas [būtu] saucamas pie cita veida atbildības. Te ir jautājums par to, ka vajag uzņemties iniciatīvu."
Viņaprāt, šajā gadījumā var saskatīt apzinātu noziedzīgu darījumu pazīmes. "Pēc likuma iniciatīva būtu jāizrāda teritorijas pārvaldītājam, jo, ja tā ir tirgus teritorija, tad viņš par to nes atbildību."
Danusēvičs ir pārliecināts — ja pārvaldītājs ir konstatējis pārkāpumus, tad jāizdara attiecīgi secinājumi. Tomēr tā vietā "Rīgas nami" — uzņēmums, kas pārvalda Centrāltirgu –, ir piešķīris šiem tirgotājiem arvien jaunas tirdzniecības vietas.
"Jāsaka, ka šobrīd "Rīgas nami" ir, manuprāt, rīkojušies pret sabiedrību un pret Rīgas domi bezatbildīgi," vērtēja Danusēvičs.
Uzņēmums "Rīgas nami" pārkāpumus konstatējis, bet sods izpaliek
Pašvaldības uzņēmums "Rīgas nami" tirgus apsaimniekošanu pārņēma pirms diviem gadiem. Kā "Rīgas nami" vērtē savu nomnieku praksi un kāpēc tiem piešķir arvien jaunas tirdzniecības vietas?
"Šajā gadījumā mēs pēdējo gadu periodā neesam saņēmuši nevienu sūdzību no pircējiem," pauda SIA "Rīgas nami" sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Preisa.
Viņa stāstīja, ka uzņēmumam kā Centrāltirgus pārvaldniekiem nav informācijas par nomniekiem piemērotajiem sodiem no PVD puses. Arī pašu Sanitārā dienesta veiktajās pārbaudēs apzināti pārkāpumi nebija konstatēti.
Pēdējo divu gadu laikā izlases veidā šajos uzņēmumos veica apmēram 40 pārbaužu gada griezumā un ar savām metodēm viņi neatklāja viltojumus.
"Mums nav ekspertīzes marķējuma autentiskumā.[..] Neviens no mūsu speciālistiem nedz nav tiesīgs, nedz ir kompetents novērtēt šo te potenciālo viltojumu."
Te gan jāpiebilst, ka pietiek vien ar aizdomām, lai rīkotos. Atliek vien fiksēt konkrētu produktu, sazināties ar ražotāju vai preces izplatītāju un attiecīgi turpmāk pievērst īpašu uzmanību. Tam nav nepieciešamas speciālas zināšanas.
Pirms intervijas Latvijas Radio lūdza apkopot informāciju par veiktajām pārbaudēm uzņēmumos un tajās konstatētajiem pārkāpumiem. Starp tiem parādās arī atzīmes, ka nav ievērotas marķējuma un derīguma termiņa prasības, tomēr par to ne reizi nav noformēts pārkāpuma akts. Kāpēc tā?
"Nu šajā gadījumā — protams, ja inspektors ir izvērtējis, ka to divu vai cik uzlīmju neesamība nav pietiekami nopietns pārkāpums, viņš nav sastādījis to aktu."
Preisa atsaucās uz Centrāltirgus iekšējiem noteikumiem. Tie nosaka — ja trīs mēnešu laikā sastāda trīs administratīvos aktus par pārkāpumu, tad "Rīgas nami" var lauzt līgumu ar uzņēmumu.
Uzdevums nevis sodīt, bet audzināt uzņēmumus
"Bet ir otrs aspekts, kas arī ir ļoti raksturīgs tirgum, un kas ir jāņem vērā — mūsu uzdevums pēc būtības, lai mēs varētu saglabāt šo tirdzniecības vidi, nav sodīt uzņēmumu... mūsu uzdevums ir viņu audzināt."
Tā kā tirgus darbojas jau ļoti ilgi, arī dažādas tirgotāju shēmas jau sen esot zināmas. Piemēram, ja lauž līgumu ar kādu komersantu, viņš var vienkārši nodibināt jaunu uzņēmumu un iesniegt jaunu pieteikumu par telpu nomu.
"Mums savukārt kā telpu nomniekam... mums ir jāpārbauda, vai viņam nav nodokļu parādi, vai viņš nav sankciju sarakstā. Un, ja šie abi kritēriji ir, atbilst, izpildās, mums ir jāslēdz ar viņu līgums, mums nav nekādu tiesību atteikt. [..] Ja mēs lauzīsim nemitīgi līgumus, nu mēs jau sevi no tā nepasargāsim, jo šī ir pietiekami izdevīga tirdzniecības vide un uzņēmums atradīs veidu, kā šeit atgriezties," vērtēja Preisa.
Nodokļu parāds gan nedrīkst būt tikai uz līguma slēgšanas vai tā atjaunošanas brīdi, bet pēc tam to vairs nekontrolē, viņa piebilda.
Tomēr "Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka abiem uzņēmumiem ir parādi. "Fildaros" tas sasniedz 11, bet "Senal" — septiņus tūkstošus eiro.
Kā "Rīgas nami" vērtē pārtikas produktu tirgošanu ar viltotu derīguma termiņu?
Latvijas Radio: "Vai jums liekas, ka šādi pārkāpumi ir savienojami ar to nomas līgumu turpināšanu?"
Dace Preisa: "Ja mums ir pierādījumi, par kuriem mēs varam runāt, ka šis uzņēmums veic negodprātīgu komercpraksi, es teiktu, ka nē, jo mums tirgus reputācija ir ļoti svarīga.
Viņa apsolīja, ka uzņēmums sazināsies ar PVD un iepazīsies ar informāciju. Tikai tad varēs lemt par turpmāku sadarbību ar uzņēmumiem "Senal" un "Fildaros".'
Kad pirms vairākiem gadiem pirmo reizi par šo problēmu bija saruna ar Centrāltirgus Sanitāro dienestu, atbilde bija līdzīga — pārkāpuma aktus šiem uzņēmumiem viņi neformē un arī negrasās to darīt. Arī šobrīd nekas nav mainījies.
Tikmēr iedzīvotāji Centrāltirgū var turpināt brīvi iegādāties pārtikas preces ar viltotiem derīguma termiņiem. Ja kāds cietīs, tad atbildīgs būs ražotājs.
"Protams, ka patērētājs, iegādājoties šādu produktu, – pirmais, pie kā viņš vērsīsies, visdrīzākais, būs ražotājs. Un tie esam mēs, attiecīgi tas ir tāds... nu tāds tā kā mazais slazds principā, kurā mēs tiekam iegāzti tikai tādēļ, ka ir kaut kāds vai nu robs likumdošanā, vai nu cits iemesls, kādēļ šāda komercprakse netiek ierobežota," piebilda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja.
