Kādēļ viņi gandrīz vienprātīgi saka «Jā!» vakcīnai pret Covid-19? «Aizliegtais paņēmiens» dodas uz Dāniju

ĪSUMĀ:

• Dānijā augstās vakcinācijas aptveres dēļ ir iespējams atcelt visus ierobežojumus.
• Pētnieki secināja, ka Dānijai veicās, jo tās pieeja bija: "Rīkojieties ātri un rīkojieties ar spēku."
• Dānija rūpīgi testēja, lai neļautu vīrusam tik viegli "izsprukt".
• Dānijas ielās sastaptie cilvēki stāsta, kāpēc nolēma vakcinēties - uzticas valdībai, grib sargāt sevi un citus, izjūt sevi kā daļu no komandas.
• Pētnieki skaidro, kāpēc dāņi uzticas valdībai, veselības aprūpes sistēmai un viens otram.
• Vēl viens Dānijas panākumu iemesls - varas godīgā komunikācija ar sabiedrību.
• Arī atteikšanās no "AstraZeneca" potes vairojas uzticēšanos, ka varai rūp tauta.
• Dānijā arī diskutēja, vai vakcīnas būs obligātas, tomēr sarunas noslēdzās jau sen, un nolēma, ka nē.
• Galu galā nebija vajadzības potēšanos noteikt kā obligātu, jo daudzi sapotējās tāpat.

Dānijā dzīvojošā latviete Aleksandra nav potējusies, jo nogaida. Mazliet greizi uz viņu skatās, bet viņas izvēli pieņem.

Ja iepriekšējā "Aizliegtais paņēmiens" raidījumā tika runāts par to, kādēļ daudzi cilvēki Latvijā  nevakcinējas un aizvien saka vakcīnām "nē", tad šonedēļ raidījums pievērsās Dānijai, kur situācija ir teju vai pretēja, – vakcinējušies teju visi, un zīmīgi, ka tieši tādēļ šonedēļ šī valsts atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus.

Dānija gājusi cauri Covid-19 pandēmijas laikam līdzīgi kā daudzas citas valstis Eiropā un pasaulē, un arī kā Latvija. Tur pieredzēti gan lieli saslimstības uzliesmojumi, gan arī masveida ierobežojumi, slēdzot teju visas iestādes, tostarp skolas. Tomēr tagad Dānija paziņojusi, ka no šīs nedēļas, 10. septembra, Covid-19 vairs netiks klasificēta kā sociāli kritiska slimība, tāpēc tiek atcelti teju visi vīrusa dēļ ieviestie ierobežojumi. Nekādas sejas maskas, nekādas Covid-19 pases, lai apmeklētu restorānus, muzejus, sporta pasākumus vai naktsklubus.

"Epidēmija tiek kontrolēta, mums ir rekordlieli vakcinācijas rādītāji," teikts viņu veselības ministra paziņojumā.

"Mēs varam atļauties atteikties no noteikumiem, kas mums bija jāievieš cīņā pret Covid-19."

Tas gan vēl nenozīmē, ka Covid-19 uzreiz tiks aizmirsts. Aizvien tiks turpināta testēšana, arī vakcinācija, būs arī slimības monitorings jeb uzraudzība, bet tomēr laikā, kad Latvijā valda bažas par jaunu Covid-19 vilni rudenī, ne tik tālu no mums esošie dāņi aptuveni pusotru gadu ilgajai cīņai ar šo vīrusu grasās likt punktu.

Kā tā? Kā viņiem tas izdevies? Kā var būt vakcinēti gandrīz 80% cilvēku, tostarp gandrīz visi seniori, kamēr Latvijā nav vēl īsti puse? Kā?

Vai dāņi būtu nozombēti? Vai Latvijā par vakcīnām cilvēki zina ko vairāk nekā dāņi un tāpēc nevakcinējas? Un te jāatgādina, ka vakcīnas valstīm visā Eiropas Savienībā tika piegādātas aptuveni vienā laikā...

Lai visu to noskaidrotu, "Aizliegtais paņēmiens" devās uz Dāniju. Raidījums viesojās galvaspilsētā Kopenhāgenā, kā arī otrajā lielākajā Dānijas pilsētā Orhūsā, kur runāja ar cilvēkiem ielās, viesojās Oderas tautskolā, satika arī vairākus latviešus, intervēja vairāku jomu speciālistus un dažādu grupu pārstāvjus:

• Flemingu Konradsenu, Kopenhāgenas Universitātes Globālās veselības fakultātes vadītāju;
• Dorti Langi, Dānijas Skolotāju arodbiedrības viceprezidenti;
• Mikaelu Taitu Nīlsenu, Dānijas Senioru asociācijas "Eldre Sagen'' pārstāvi;
• Mikaelu Bangu Pītersenu, Orhūsas Universitātes profesoru, kurš pēta politisko psiholoģiju;
• Sornu Vinteru Larsenu, Oderas tautskolas direktoru;
• Jensu Zēbergu, antropoloģijas profesoru Orhūsas Universitātē, kurš pētījis ar Covid-19 saistītas tēmas.

No vienas puses, statistika ir statistika. Var spekulēt, ko pieraksta un ko nepieraksta pie Covid-19 upuriem, tajā pašā laikā Dānijas skaitļus analizējuši vairāki pētnieki, un ir vairāki secinājumi, kas liek domāt, ka tie nav tikai skaitļi, bet dāņi pret Covid-19 tiešām izturējušies nopietnāk nekā citas valstis.

Lūk, Covid-19 notikumu analīze, ko rakstā "Lielas mācības no mazas valsts" aprakstījuši Orhūsas Universitātes profesori. Viens no viņiem – imunologs Dāvids Olanjē, kura dzimtene ir Francija.

Galvenās tēzes:

"Dānijas pieeju koronavīrusa pandēmijas apkarošanai vislabāk varētu apkopot, sakot: "Rīkojieties ātri un rīkojieties ar spēku." (..) Dānijas pieeja bija krasāka un ievērojami atšķīrās no tās kaimiņvalsts un "vecā ienaidnieka" Zviedrijas, kur sabiedriskajai dzīvei tika piemērots salīdzinoši maz ierobežojošu pasākumu, izņemot "sociālo distancēšanos".

Tiklīdz saslimstība būtiski auga, Dānijas valdība nekautrējās slēgt robežas un nebaidījās pieņemt lēmumu slēgt visu ātri ciet. Tā tas bija pērn pavasarī, pirmā Covid-19 viļņa laikā, tā arī pērnā gada nogalē, bet tajā pašā laikā – tiklīdz statistika uzlabojās, dāņi pēc iespējas vēra atkal visu vaļā.

Piemēram, pērn 13. martā valstī ieviests tā saucamais "lokdauns", tika slēgtas arī skolas, bet jau pēc mēneša, 15. aprīlī, daļa skolu atsāka darbu. 2020. gada 16. decembrī skolas atkal aizvērtas ciet, bet 1. martā šogad – atkal sāka atvērties. Ne gluži visiem skolēniem, un tests pēc testa, bet tomēr...

Un te pieminamas ir arī ūdeles, proti, par spīti tam, ka Dānija šo kažokzvēru audzēšanā vēsturiski ir valsts numur viens, tiklīdz apstiprinājās ziņas, ka tās pārnēsā vīrusu, tās tika izkautas visā valstī. Audzētāji protestēja, bet valdība sadalīja kompensācijas un punkts.

Savukārt šajā pētnieku analīzē izcelta Dānijas veselības aprūpes sistēma un tās elastīgums, lai tiktu galā ar slimojošo aprūpi:

"Dānijas veselības aprūpes sistēma ir uz vienlīdzību balstīta un pieejama bez maksas ikvienam  neatkarīgi no veselības apdrošināšanas. Aprūpi veido liels valsts sektors ar augstas kvalitātes slimnīcām un klīnikām, bet privātu klīniku ir salīdzinoši maz. Šis aspekts arī veicināja iespaidīgo tempu un elastību, ar kādu visa veselības aprūpes sistēma spēja noteikt prioritātes un reorganizēt darbu."

Dāņi ļoti rūpīgi piegāja cilvēku testēšanai, lai vīrusu nepalaistu garām.

Un, lūk, skaitļi, kas to raksturo: Latvija līdz šim kopā veikusi apmēram 3,5 miljonu testu, kas veido 1,8 miljonus testu uz miljons iedzīvotājiem, bet Dānija kopā līdz šim veikusi vairāk nekā 80 miljonus testu jeb 14 miljonu testu uz miljons iedzīvotājiem.

Un vēl trešais faktors, kas pēc pētnieku domām mazinājis saslimstību, ir Dānijas sabiedrības uzticēšanās, tostarp tam, ko saka autoritātes un vara.

"Pārsteidzoši, ka Dānijas pilsoņi neseko daudzajām sazvērestības teorijām, kā arī nav plašas panikas saistībā ar koronavīrusa krīzes risināšanu. Turklāt dāņi uzticas savai valdībai un politiķiem."

"Dāņiem ir spēcīga sociālās atbildības sajūta par savu kopienu, kas, iespējams, atspoguļo uzticību, ko rada plašā labklājības sistēma valstī."

Un šeit arī franču pētnieka novērojums no dzīves par dāņu atbildības līmeni, proti, pērn 11. martā Dānijas valdība paziņoja, ka pēc sešām dienām tiks slēgtas skolas, proti, 16. martā... bet jau otrā dienā pēc šī lēmuma skolas bija pustukšas. Pētnieks to salīdzina ar savu valsti: "Francijas pilsoņiem ir tendence apstrīdēt valdības pilnvaras un stingri neievērot noteiktos noteikumus."

Saistībā ar dāņu spēju rīkoties aktīvi un savlaicīgi, ir vērts pieminēt vēl divus datumus:

• 6. aprīlis šogad: Dānija jau ievieš īpašu vakcinētā pasi, ar ko vakcinētajiem vai testētajiem ir mazāk ierobežojumu. Latvija šādu pasi jeb sertifikātu ieviesa jūnija vidū, divus mēnešus vēlāk.
• Septembra sākumā Latvijas parlaments apspriež, noteikt vai nenoteikt obligātu vakcinēšanos kādām profesiju grupām, par to runā arī Valsts prezidents, bet lēmuma nekāda nav. Savukārt Dānija par obligātu vai neobligātu vakcinēšanos sāka spriest pērnā gada rudenī, kad vēl neviena vakcīna dzīvē nebija redzēta. Februārī dāņi jau pieņēma gala lēmumu, ka obligātas vakcinācijas nebūs.

Vakcinācija Dānijā

Kādēļ dāņi tic un vakcinējas, kamēr Latvijā daudzi šaubās un netic? Raidījums runāja ar dāņiem uz ielas, un, ticiet, viņu atbildes jūs var pārsteigt.

Taņa, pašlaik bez darba, divu bērnu māmiņa, vakcinējusies. Uz jautājumu, kāpēc vakcinējās, atbildēja: "Uzticos valdībai. Viņi saka, ka vakcinēties ir droši. Dānijas sistēma ir laba, jo no vakcinācijas programmas blakņu dēļ izņēma "AstraZeneca". Tas uzticību tikai palielināja. Es arī nebaidos no injekcijām. Neesmu skeptiska. Turklāt bija nepieciešams vakcinēties, lai sabiedrība varētu atsākt dzīvi."

Trīne, asociēta profesore, trīs bērnu māmiņa, vakcinējusies: "Šim lēmumam bija divi iemesli. Negribu saslimt un esmu parādā sabiedrībai – ir jādomā vienam par otru! Ja nevakcinētos, varētu aplipināt citus. Vakcinēšanās ir lieta, kas sabiedrībai jādara kopā!"

Larss, biroja vadītājs, vakcinējies. Uz jautājumu, kā vērtē valdības komunikāciju, atbildēja: "Mums ir paveicies! Dānija ir valsts ar augstu uzticības līmeni valdībai. Domāju, ka valdības komunikācija ir bijusi ļoti laba un uzticību raisoša. Viņi ir bijuši gatavi sniegt cilvēkiem informāciju, kolīdz paši kaut ko uzzina. Tāpat viņi ir atzinuši brīžus, kad par kaut ko šaubās un ka ir argumenti gan par, gan  pret. Ka zina vienu lietu, kaut ko citu vēl nezina, bet strādā pie tā, lai varētu mums sniegt pareizo atbildi. Manuprāt, tāda pieeja informāciju, ko saņemam, padara pārliecinošu. Es ļoti uzticos informācijai, ko saņemam!"

Frederiks strādā alkohola nozarē, vakcinējies: "Mums nebija šaubu par vakcīnu. Ļoti uzticamies valdībai. Vakcinēšanās šķita godīga un saprotama rīcība." Vaicāts, kādēļ uzticas valdībai, viņš sacīja: "Ārsti visu ļoti labi izskaidroja, un es uzticos visa veida vakcīnām. Protams, viss notika ļoti ātri, bet Covid-19 vakcīna ir tāda pati kā citas vakcīnas. Manuprāt, tā nav bīstama. Sliktāk būtu saslimt!"

Svens, seniors, vakcinējies: "Visi vakcinējas! Tikai daži atsakās. Nesaprotu, kāpēc. Arī mana mazmeita, kurai ir 14 gadi, nesen vakcinējās. Vakcīna tiek piedāvāta pa vecuma grupām. (..) Dāņu tauta kā tāda grib vakcinēties. Ir tikai daži, kuri to nevēlas."

Linna strādā policijā, vakcinējusies: "Gribēju pasargāt sevi, bet darīju to arī sabiedrības labā." Uz jautājumu, vai bija kādas bažas par poti, viņa atbildēja: "Par sevi neuztraucos, bet kritiskāk uztvertu, ja vajadzētu vakcinēt dēlu vai ja man būtu bērni vecumā no 12 līdz 15. Tad es šaubītos. Par sevi man šaubu nebija."

Kārena, skolotāja, vakcinējusies: "Mūsu kaimiņš nomira no Covid-19. Viņš bija ļoti veselīgs, stiprs un daudz sportoja, bet, atrodoties slimnīcā, attīstījās pneimonija. Ķermenis nespēja cīnīties gan ar Covid-19, gan pneimoniju. Pēc 6 stundām viņš pēkšņi nomira. Tā kā esmu redzējusi, ko Covid-19 var izdarīt arī patiešām veselīgiem cilvēkiem, manī nebija nekādas pretestības vakcinācijai."

Alberta un Amanda, studentes, vakcinējušās, uz jautājumu, kāpēc vakcinējās, atbildēja: "Pirmkārt, lai varētu apmeklēt restorānus un citas aktivitātes bez testēšanās. Tā bija pirmā lieta, kas ienāca prātā! Bet, protams, ka arī vēlējos būt sociāli atbildīga."

Mikijs, skolotājs, vakcinējies: "Ir svarīgi strādāt kā komandai – dāņu komandai Dānijas sabiedrības labā."

Mikaels, seniors, vakcinējies: "Jo nevēlos saslimt un uzticos vakcīnai."

Svens, seniors, vakcinējies. Uz norādi, ka Latvijā ir liela skepse, cilvēki netic valdībai, iepleta acis un par situāciju Dānijā teica: "Es arī ļoti neuzticos valdībai, bet mums ir savstarpēja uzticēšanās. Man nepatīk mūsu premjerministre, bet es domāju, ka viņa grib visu labāko! Viņa nevēlas, lai vakcīna dāņiem kaitētu. Lai ko arī daru, uzticos!"

Taņa, pašlaik bez darba, divu bērnu māmiņa, vakcinējusies: "Tā ir mūsu sistēma. Visi maksājam lielus nodokļus, un valdība dod mums atpakaļ, un arī mēs dodam sabiedrībai. Man ir divi mazi bērni, un es viņiem stāstu, kā mūsu sabiedrība funkcionē – ka viens otram uzticamies. Kad mans dēls saka: "O, tas ir bezmaksas!" Es atbildu: "Nē, tas nav bezmaksas, mēs maksājam nodokļus par to." Viņš prasa, cik daudz mēs maksājam? Tad es viņam stāstu. Viņam ir 9 gadi. Jau ļoti agri bērni tiek iepazīstināti ar šo modeli – ka sociālā sistēma balstās uz uzticību."

Dānijas vizītes laikā raidījuma filmēšanas grupa apmeklēja arī Oderas tautskolu, kas atrodas netālu no Orhūsas un kurā mācības pašreiz noris pilnā sparā. Atbildes par vakcinācijas tur bija gluži tādas pašas.

Anna, Oderas tautskolas studente, vakcinējusies: "Vakcinējos, kolīdz bija iespējams, jo man šķita, ka tā varēšu būt daļa no komandas un atgriezties pie normālās dzīves, cik ātri vien iespējams."

Augusts, Oderas tautskolas students, vakcinējies: "Gandrīz uzreiz piekritu un vakcinējos, cik ātri vien iespējams. Jo gribēju, lai tas viss beidzas un varu iet ārā, ballēties ar draugiem un izklaidēties. Šķita, jo ātrāk vakcinēšos, jo ātrāk varēšu atgriezties pasaulē!"

Magnuss, Oderas tautskolas students, vakcinējies: "Apšaubīt vakcīnu nozīmē apšaubīt simtiem medicīnas uzņēmumu. Turklāt es neticu, ka vakcīna varētu būt slikta, jo zinātnieki zina, ko dara. Es viņiem ticu. Tāpat es ticu Dānijas sabiedrības sociālajai struktūrai."

Evelīna no Latvijas, vakcinējusies: "Man šķiet, tas Dānijā pat nav jautājums – vakcinēties vai nē."

Sorns Vinters Larsens, Oderas tautskolas direktors: "Lielākā daļa studentu ir vakcinēti. Zinu, ka daži saņēma otro vakcīnas devu skolā. Domāju, ka ap 95% studentu, iespējams, pat vairāk, būs pilnībā vakcinēti, kad pēc divām nedēļām dosimies uz Berlīni."

Vaicāts, vai skolotāji vakcinējās, viņš atbildēja: "Visi skolotāji un darbinieki ir vakcinēti. Par to nav bijušas nekādas diskusijas. (..) Tagad ierobežojumu nav. Mums tikai ir jālūdz studentiem, lai viņi regulāri mazgā rokas un tīra telpas."

Dānijas sabiedrība kā vienota komanda – uzticas vakcīnai, uzticas valdībai, un jāatgādina, ka raidījums viesojās Dānijā, nevis, piemēram, Baltkrievijā, kur, iespējams, gribot vai negribot būtu jāslavē vadonis.

Dānijā satikt nevakcinētu cilvēku vairs nav vienkārši, jo vairāk nekā 85% cilvēku, kas saņēmuši uzaicinājumu vakcinēties, to ir izdarījuši.

Bet, ja runā par senioriem, tad aina ir šāda:

• 65 līdz 84 gadu grupā vakcinēti aptuveni 97%;
• Vecumā virs 85 gadiem – 96%.

Tikmēr Latvijā:

• Vidēji vakcinējies katrs otrais seniors jeb puse;
• Vecumā grupā virs 90 gadiem potējies tikai katrs trešais.

Kādēļ tā? Iespējams, lielu lomu šeit nospēlējis stāsts par "AstraZenecas" vakcīnām, ko dāņi risināja pavisam citādi nekā Latvija, par to mazliet vēlāk.

Pirmais faktors: Dāņi uzticas valdībai, uzticas veselības aprūpei, sabiedrība kā viena komanda

Raidījuma aptaujātie dažādu jomu pētnieki un dažādu grupu pārstāvji minēja dažādus argumentus, kāpēc dāņi vakcīnām saka "jā''. Raidījums apkopoja galvenos:

Dāņi uzticas valdībai, uzticas veselības aprūpei, sabiedrība ir kā viena komanda.

To apliecina skaitļi. Jaunākā Eirobarometra aptaujā 2021. gadā, kur skaidrots, kā sabiedrība uzticas varai:

• Latvijas iedzīvotāji: Valdībai uzticas 23%, parlamentam – 21%.
• Dānijas iedzīvotāji: Valdībai uzticas 65%, parlamentam – 62%.

Dānijā ar augstu popularitāti sabiedrībā ir arī karaļnams un Dānijas karaliene Margrēte II, kura Covid-19 krīzē pērn pavasarī arī nāca klajā uz uzrunu iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita reitings kopš stāšanās amatā ir piedzīvojis kritumu. Augustā pozitīvi viņa darbu vērtēja ap 25% iedzīvotāju, bet negatīvi – 60%.

Orhūsas Universitātes profesors Mikaels Bangs Pītersens, kurš pēta politisko psiholoģiju, norādīja: "Krīzēs kā šī patiešām varam redzēt nozīmīgumu tam, ka cilvēks uzticas sistēmai, jo tad, ja ir uzticēšanās starp pilsoņiem un valdību, krīzes menedžments ir daudzreiz vieglāks. Svarīgi, ka šī uzticēšanās ir abpusēja. Gan pilsoņiem ir jāuzticas valdībai, gan valdībai ir jāuzticas pilsoņiem, lai tad, kad valdība nāk klajā ar ieteikumiem, pilsoņi tiem sekotu. Uzticēšanās ir neizsakāmi svarīga. To politikas zinātnes pētnieki ir pētījuši jau desmitgadēm, un ir dažādas lietas, ko sabiedrība var darīt. Neviena no tām nav viegla, bet viens faktors ir vienlīdzības līmenis. Jo sabiedrība ir vienlīdzīgāka, jo sabiedrībā kopumā valdīs lielāka uzticēšanās politiskām institūcijām.''

Savukārt senioru asociācijas "Eldre Sagen" pārstāvis Mikaels Taits Nīlsens norādīja: "Augstais sociālās uzticēšanās līmenis ir tas, kas ļauj dāņu sabiedrībai viegli attīstīties. Cilvēki pēkšņi nemaina viedokli par valdību vai vakcinēšanos, kā arī daudz neprotestē. Arī Dānijā ir daži cilvēki, kas netic vakcīnām, bet to ir mazākums."

Jenss Zēbergs, antropoloģijas profesors Orhūsas Universitātē, kurš pētījis ar Covid-19 saistītas tēmas, teica: "Viens svarīgs faktors – Dānijā ir augsts uzticības līmenis labklājības valstij. Dānijas esošā valsts iekārta ir salīdzinoši sena. Tā ir visās Ziemeļeiropas valstīs. Sistēma izveidojusies jau pirms 100 gadiem. Paaudzēs tiek iemācīts, ka valsts nav tikai augstākā vara, bet arī sabiedrība. Cilvēkiem ir sajūta, ka viņi veido valsti savam labumam. To parāda daudzi faktori, piemēram, nodokļu sistēma. Cilvēki pieņem augstos nodokļus, kas ir daļa no kopējas vienošanās, bet vēlas no valsts arī kaut ko saņemt atpakaļ."

"Otrkārt, vakcinācijas jautājumā Dānijā izpaužas stingra morāle. Ja cilvēks nevēlas vakcinēties, tad potenciāli vairs nav labs cilvēks un kļūst par sliktu pilsoni, jo nedod neko kopējam labumam. Šāda rīcība simboliski var tikt stingri nosodīta. Ielās var tikt izteikti komentāri, var tikt sarautas draudzības saites. (..) Cilvēkam ir jādod kaut kas no sevis. Ja tu nedod – tad kaunies!" smejoties stāstīja profesors.

Šajā gadījumā "došana" ir vakcinēšanās. Un, ja par uzticēšanos, tad svarīga ir ne tikai valdība, bet arī veselības aprūpes sistēma, kas parūpēsies, ja kas notiks.

Orhūsas Universitātes profesors Pītersens uzsvēra: "Pētījumā, kurā salīdzinājām, kāpēc vienā valstī cilvēki izvēlas vakcinēties, bet citā ne, redzam, ka izšķirošais faktors, ir uzticība veselības iestādēm."

Otrais faktors: Pārdomāta un godīga varas komunikācija ar sabiedrību

Kopenhāgenas Universitātes Globālās veselības fakultātes vadītājs Flemings Konradsens norādīja: "Politiskās partijas savā starpā ir vienojušās, ka vakcinēšanās ir ļoti būtiska. Nav bijušas debates, kas varētu graut valdības lēmumus vai apšaubīt vakcinēšanās nozīmīgumu un vajadzīgumu."

Viņš sacīja: "Svarīgākais ir būt godīgiem, atklātiem un caurspīdīgiem. Ja cilvēkiem tiek teikts, ka vakcīnas neietver nekādu risku, tam neticēs. Ja teiksiet, ka vakcīnas būs iedarbīgas visu laiku, bet, visticamāk, tā nebūs – cilvēki kļūs aizdomīgi. Komunikācijas panākumu atslēga ir pilnīgs godīgums, caurspīdīgums un pastāvīga komunikācija arī par vakcīnu nepilnībām, grūtībām, potenciālu un svarīgumu. Svarīgi, lai Covid-19 un vakcinēšanās nekļūst par politisku cīņu. Ka vakcinēšanās netiek izmantota politisku mērķu vārdā, lai sašķeltu sabiedrību."

Ja politiķi kādā brīdī aizraujas, tad sabiedrība aizrāda... un Covid-19 krīzes laikā bijis brīdis, kad Dānijas zinātnieki rakstījuši atklātu vēstuli, sakot – beidziet strīdēties, vajag vienu ceļu.

Antropoloģijas profesors Zēbergs skaidroja: "Vajadzētu būt vietai, kur var diskutēt, vai valdības rīcība ir pareiza. No otras puses, ja ir krīze, vajag domāt, vai ir pareizais laiks diskutēt? Varbūt jāliek sabiedrības intereses pāri mazākuma interesēm? Es un citi kolēģi zinātnieki, kas sekojam visam līdzi, rakstījām politiķiem – tagad vajadzētu lielāku vienprātību, citādi tam var būt nopietnas sekas sabiedrībā. Šķiet, ka valdība tajā ieklausījās!"

Orhūsas Universitātes profesors: "Kopumā veselības komunikācijā ir bijis ļoti augsts caurspīdīguma līmenis. Valdība ir spējusi sabalansēt divus dažādus aspektus, kas raksturo efektīvu veselības komunikāciju. Viens ir būt viennozīmīgiem, dodot skaidras norādes, kas ir jādara un ka tas ir jādara tagad. Tajā pašā laikā atzīstot neskaidrības, par kurām ir zināms. Sakot – kaut kas vēl nav pierādīts, bet šie ir pierādījumi, kas mums pašreiz ir, un, balstoties uz tiem, mēs dodam jums skaidras norādes."

Šajā komunikācijā ir būtiski ievērot un rēķināties ar dažādām sabiedrības grupu interesēm, piemēram, dažādās grupās veidot dažādas kampaņas, aicinot vakcinēties.

Dānijas pieredze ar reklāmām pandēmijas laikā: vidējai paaudzei viens vēstījums, ģimenēm ar bērniem – atšķirīgs, jauniešiem – cits. Un tad vēl viens klips ar savu saukli vecumam no 16 līdz 19 gadiem, cits vecumam no 20 līdz 24, un vēl no 25–29, jo dāņi zina, ka visi jaunieši nav gluži viens homogēns jauno bars. Bet seniori jāapčubina jo īpaši. Un, ja par kaut ko vara aizmirst, tad nevalstiskais sektors ir klāt...

Dažu reklāmu paraugi:

25–29 gadi, sauklis "Mežonīgi, wow!"

20–24 gadi, sauklis "Ļoti jauki!"

16–19 gadi, sauklis "Luksuss! Jūsu kārta vakcinācijai!"

 

Vakcinācijas aicinājumi:

Vidējai paaudzei – "Tiem, kam pietrūkst draugu"

Bērniem un vecākiem

 

Jauniešiem

Vidējai paaudzei – tiem, kas apmeklē restorānus

Senioru asociācijas "Eldre Sagen" pārstāvis Mikaels Taits Nīlsens pauda: "Sākumā ne viss bija rožaini un ideāli, jo autoritātes nepareizi novērtēja situāciju. Viņi domāja, ka arī gados vecāki cilvēki visu laiku atrodas pie datora un var viegli pieteikties vakcīnai tiešsaistē, bet tā tas nebija. Daudziem senioriem nav viedtālruņu vai datoru. Viņi nezina, kā strādā digitālā pasaule. (..) Tāpēc bija nepieciešams sazvanīt Andersones kundzi vai Handsena kungu, sakot: "Zinām, ka esat uz gultas un neizejat no mājām, tāpēc mēs jūs apciemosim un vakcinēsim mājās!"

"Galu galā viņi tā rīkojās. Mēs gan jau sākumā teicām, ka tā būtu pareizākā pieeja," viņš skaidroja.

Tāpat ir jāsadzird un ir jāatbild arī uz senioru bažām. Nīlsens norādīja: "Vecāki pacienti vēlas, lai dakteris vai māsiņa skatās uz viņiem kā uz cilvēku, piemēram, kā uz Hansu Pītersenu, kas agrāk bija inženieris, kuram ir sieva un trīs bērni, kā arī seši mazbērni. Ka Hansam sāp celis, kā arī ir problēmas ar sirdi, tāpēc māc bažas par vakcinēšanos."

Ir vēl kāda it kā neliela, bet būtiska nianse, ko senioru asociācija panāca, proti, ka vakcinēšanās sertifikāts nedigitālā veidā katram vakcinētam senioram, kas nelieto datoru, tiek nosūtīts uz mājām vēstulē, lai viņš, to saņemot, var piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs.   

Jāatgādina, ka Rīgā senioriem pašiem bija jāiet drukāt šie sertifikāti, stāvot rindās un droši vien palamājot valdību.

Dāņiem ir labi attīstīta tā dēvētā digitālā infrastruktūra – katram iedzīvotājam ir sava deklarētā adrese e-boksā jeb e-pasta kastītē, kas sasaistīta ar viņa personas kodu, kur, piemēram, cilvēki saņēma aicinājumu vakcinēties, turklāt nevis formā: "Nāc šurp, tad un tad", bet, lūk, vēstule uz sešām lappusēm, ar veselības iestāžu amatpersonu parakstiem un, piemēram, arī ar šādu teikumu: "Ja neesat pārliecināts par to, vai jums ir alerģija, kas nozīmē, ka nepanesat kādu vielu, vairāk par to varat izlasīt šeit vai arī sazinieties ar savu ārstu."

Un tālāk cilvēks var iepazīties jau ar visu informāciju par vakcīnām.

Latvijā politiķi daudz runā par dezinformāciju, kas traucējot... Kā ir Dānijā? Tur tā neesot problēma, lai gan ir bijuši arī protesti pret vakcinācijas procesu un ierobežojumiem, bet ne politiskā līmenī, un par spēcīgām kustībām tās saukt nevarot.

Trešais faktors: Valdības lēmums atteikties no "AstraZeneca" potes

Šogad pavasarī pretēji Eiropas Zāļu aģentūras nostājai pēc izmeklēšanas, ka šī vakcīna ir lietojama, kam sekoja arī Latvija, dāņi tomēr "AstraZeneca" vakcīnai pateica: "Paldies, nē..." Vēlāk aizdomās par līdzīgiem riskiem no valsts programmas tika izslēgta arī "Janssen" vakcīna.

Šis pirmais lēmums par "AstraZeneca" tobrīd galvenās vakcinējamās sabiedrības grupas – senioru – acīs bija signāls: "Valdība uztraucas par katru no mums."

Senioru asociācijas "Eldre Sagen" pārstāvis Mikaels Taits Nīlsens norādīja: "Mūsu biedri teica: "Mums bija bažas, bet valdība mūsos ieklausījās un konkrēto vakcīnu izņēma no programmas. Tām vakcīnām, kas tiek izmantotas, mēs uzticamies. Tagad vakcinēties ir droši!" Tāpēc daudzi dāņu seniori pieņēma lēmumu vakcinēties."

Savukārt antropoloģijas profesors Orhūsas Universitātē Jenss Zēbergs, kurš pētījis ar Covid-19 saistītas tēmas, teica: ""AstraZeneca" vakcīnas tika piegādātas uz Dāniju īsi pēc "Pfizer". "Pfizer" tika pasniegts kā ļoti efektīvs – ar gandrīz 90% efektivitāti, kamēr "AstraZeneca" rezultāts bija tikai 60%. Cilvēki teica: "Kāpēc lai mēs izvēlētos sliktāko vakcīnu, ja rezultāti rāda, ka "Pfizer" ir labāks? Mēs gribam "Pfizer"" Veselības iestādēm gāja grūti, mēģinot komunicēt, ka abas vakcīnas ir vienlīdz labas. Ka "AstraZeneca" ir lieliska vakcīna un tikpat laba kā "Pfizer". Cilvēki atbildēja: "Nē!" Ka iestāžu teiktais ir nesakarīgs. Cilvēki nevēlējās vakcinēties ar "AstraZeneca", viņi gribēja "Pfizer". Kad sākās problēmas ar nopietnajiem blakusefektiem, lai gan tie ir reti, veselības iestādes varēja izvairīties no šīm problēmām, izņemot "AstraZeneca" no programmas, un tā glābjot savu reputāciju. (..) Šis lēmums sabiedrībā tika ļoti labi pieņemts un samazināja šaubas par vakcinācijas programmas labumu."

"Spītējot faktam, ka diskusija par vakcīnām bija negatīvā gaismā par nopietniem blakusefektiem, lēmums atteikties no "AstraZeneca" padarīja vakcinācijas programmu Dānijā populārāku," viņš teica.

Bet Latvija? Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") tobrīd, tūlīt pēc Dānijas lēmuma, tviterī rakstīja, ka Latvija gatava pirkt no dāņiem pārpalikušās vakcīnas. Vai gadījumā Latvijas senioru vakcinācijas programmās no komunikācijas viedokļa tas nav bijis lāča pakalpojums? Bet no otras puses, ko bija darīt, ja Latvija netālredzīgā vakcīnu iepirkuma dēļ tobrīd bija tādā atkarībā tieši no "AstraZeneca"?        

Vakcīnas no dāņiem Latvijas valdība tā arī nenopirka. Bet "AstraZeneca" stāstā vēl ir kāda detaļa... par komunikāciju.

Marta vidū, kad vairums Eiropas valstu uz laiku apturēja šīs vakcīnas lietošanu, dāņu valdība tūlīt jau visiem cilvēkiem, kas šo vakcīnu bija saņēmuši, sūtīja vēstuli, aicinot nesatraukties un skaidrojot, kādos gadījumos būtu jāmeklē ārsta palīdzība.

Bet Latvija un Latvijas iedzīvotāji, kuri arī jau bija saņēmuši šīs vakcīnas pirmo devu, un kuri arī varētu būt satraukti... Viņiem vēstule bija? Nekā. Latvijā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) atbilde ir šāda: "Tā kā vakcīnas izmantošana Latvijā tika apturēta līdz pilnīgai apstākļu noskaidrošanai, ZVA un kompetentajām institūcijām nebija pamata individuāli uzrunāt pacientus, radot papildu bažas par veselības apdraudējumu."

Jeb – mazāk zini, labāk guli.

Brīvprātīgā vakcīna

Trīs faktori jau aplūkoti, kas varētu izskaidrot augsto vakcinācijas aptveres līmeni Dānijā, bet vēl ir ceturtais, ko uzsver Dānijas speciālisti, – vakcinēšanās brīvprātība, jo piespiedu mehānismi var radīt pretreakciju.

Pērnā gada nogalē Dānijas varasiestādes kā vienu no iespējām krīzes brīdī apsvēra noteikt vakcinēšanos kā obligātu kādām noteiktām grupām. Lai arī pēc sākotnējām sabiedriskās domas aptaujām daudz dāņu to pat pieņemtu, šāda ideja dienas gaismu neieraudzīja, un jau vēlāk nebija īsti vairs aktuāla – ja visi tik naski vakcinējas.

Kopenhāgenas Universitātes Globālās veselības fakultātes vadītājs Flemings Konradsens sacīja: "Dānijā šis punkts tika izņemts no likumprojekta. Galvenokārt tāpēc, ka vakcinācijas aptvere ir liela, kā arī, ja uzspiedīsim vakcinēšanos, sakot, ka tikai tādā veidā cilvēks var mācīties vai strādāt, vairs nebūs sabiedrības uzticēšanās. Tad vakcinācija vairāk kļūtu par politisku lietu. Pašlaik valdība komunicē par priekšrocībām, ko cilvēki var iegūt vakcinējoties. Ka visu laiku nevajadzēs testēties, būs vieglāk ceļot. Protams, vakcinācijai ir savas priekšrocības, bet ne tādā līmenī, ka tas tiek uzspiests."

Savukārt senioru asociācijas pārstāvis Nīlsens norādīja: "Mums šķiet, ka tā ir ļoti slikta ideja, jo uzskatām, ka vakcinācijas programmai ir jābūt tik labai, ka cilvēki tai uzticas un ir gatavi pieņemt piedāvājumu paši. Tas ir pareizais veids, kā to darīt, nevis cilvēkiem kaut ko uzspiest. Viena lieta ir lūgt cilvēkiem nēsāt sejas masku, kas cilvēkus ierobežo un iejaucas viņu personiskajā brīvībā, bet injicēt ķīmiskas vielas cilvēka ķermenī jau ir cits līmenis. Tā ir liela atšķirība. Es uzskatu, ka mums ir jāciena cilvēku personiskā brīvība."

Antropoloģijas profesors Jenss Zēbergs no Orhūsas Universitātes teica: "Kādi ir ilgtermiņa efekti? Kā cilvēki uztvers vakcināciju? To uztvers kā sodu. Ka cilvēku vajā un soda ar vakcīnu. Šeit ir runa par īstermiņa mērķi un ilgtermiņa efektiem. Ja nav iespējas radīt uzticību, kāda vajadzīga, lai cilvēki paši izvēlētos vakcinēties, tad vēlāk no tā cietīs citas vakcinācijas programmas."

Par šo jautājumu raidījums runāja arī ar Dānijas Skolotāju asociācijas pārstāvi. Latvijā skolotāji ir bijuši viena no profesiju grupām, par kuru ir domāts, ka viņu vidū vakcinācija būtu ieviešama obligāti.

Dānijas Skolotāju arodbiedrības viceprezidente Dorte Lange norādīja: "Bija ļoti augsta izpratne, ka vakcinēties ir svarīgi, cik ātri vien iespējams. Mēs visi uz vakcīnu raudzījāmies kā uz iespējamu Dānijas izeju no pandēmijas. Visi cilvēki ienīda "lokdaunu". Bija briesmīgi visu laiku būt mājās. Gribējām atgriezties skolā, mācīt bērnus klātienē! Tas ir ļoti svarīgi."

Aizliegtais paņēmiens: Vai bija kāda diskusija, ka skolotājiem būtu obligāti jāvakcinējas?

Dorte Lange: Nē, tāda diskusija nekad nav bijusi. Tas ir tāpēc, ka tikai daži dāņi nevēlas vakcinēties. Nezinu, cik liela daļa šādu cilvēku ir starp skolotājiem. (..) Nevajag vakcināciju padarīt obligātu! Ļoti jauki, ka cilvēki ir vakcinējušies pēc brīvas gribas.

Tātad nekā obligāta, tiesa, tajā pašā laikā nav noliedzams, ka netiešā veidā spiediens pastāv, proti, vakcinēti cilvēki ar sertifikātu var atgriezties pie iepriekšējām brīvībām, bet, kas nepotējas, tam testi, testi un testi. Kā jau minēts, Dānija ar testiem ir bijusi pat ļoti aktīva.

Taču ar sasniegto dāņi vēl negrasās apstāties, svarīgi šobrīd vakcinēt pusaudžus un jauniešus, kuru vakcinācijas sākās vēlāk, un šīs vecuma grupas pašreizējā vakcinācijas aptvere ir ap 60%. Svarīgi aizsniegt arī ieceļotājus, jo statistiski šobrīd mazāk vakcinēto ir tajos Dānijas reģionos un pilsētu rajonos, kur dzīvojot daudz imigrantu.

Antropoloģijas profesors Orhūsas Universitātē Jenss Zēbergs norādīja: "Šajās sabiedrības grupās ir zemāka vakcinācijas aptvere, tāpēc ka valdība nav pūlējusies komunicēt ar šīm grupām. Pagāja ilgs laiks, līdz valdība sāka tulkot informāciju par Covid-19 uz citām valodām. Bet, kad sāka to darīt, izmantoja "Google Translator", un tādejādi tika radīts teksts, kas nav saprotams. Bija somāļu grupa, kas, izvērtējot šo valdības komunikāciju, teica, ka tas teksts ir mēsls. Vēlāk vienojās, ka pandēmijā ir svarīgi informāciju padarīt plaši pieejamu un ka krīzes vadībā nedrīkst izmantot nacionālistisku vai ksenofobisku pieeju, jo tas nestrādā. Ja imigranti nav pasargāti, pasargāts nav neviens. Šis process bija lēns, bet tagad uzlabojas."

"Aizliegtais paņēmiens" Orhūsā tikās arī ar latvieti Aleksandru, kura Dānijā dzīvo jau 29 gadus. Viņa šobrīd mācās par sociālo asistenti un mācību praksē pansionātā aprūpē seniorus, kā arī strādā kā asistente, apbraukājot seniorus mājas vizītēs. Abi viņas dēli, no kuriem vienam ir 26 un 19 gadi, esot vakcinējušies, taču Aleksandra ne. Mazliet, kā viņa raksturo, šķībi jau skatoties, bet vakcinēties neviens nespiež, strādāt ļauj un maska arī nav jāliek. Līdz augustam regulāri bija jātestējas, gan tiekoties ar senioriem, gan dodoties uz skolu, tagad atcelts arī tas.

Nevakcinētā Dānijas latviete raidījumam pastāstīja:

Aleksandra: Es esmu vienīgā, kas nav vakcinēta. Es neesmu [vispār] vienīgā, kas nav vakcinējusies, bet tieši manā nodaļā [vienīgā]. Es nezinu, kā, piemēram, citās nodaļās. Bet tie, kas ir iedzīvotāji, pie kuriem mēs braukājam un kurus mēs apkalpojam, tie gandrīz visi ir vakcinējušies, bet darbinieki – es vienīgā laikam neesmu. Citās nodaļās ir arī, kas nav vakcinējušies. Es tā dzirdēju, bet grūti spriest.
Aizliegtais paņēmiens: Kāpēc tāda izvēle?
Aleksandra: Mans viedoklis ir tāds, ka viņi tik ātri nevar izveidot vakcīnu, kas iedarbojas tieši, kā mēs gribam. Es pagaidīšu, paskatīšos kāda būs reakcija citiem, kas ir vakcinējušies. Es nezinu. Man kaut kā nebija vēlmes to darīt. Šeit, Dānijā, tā ir katra personīga izvēle. It kā jautā jau, kāpēc neesmu vakcinējusies? Bet tikai mana tiešā vadītāja to pajautāja. Pārējie neko.