Rudzīte pastāstīja, ka pašlaik pašvaldībās situācija saistībā ar Covid-19 ierobežojumu nestajām pārmaiņām ir atšķirīga. Sarežģītākā situācija ir pašvaldībām, kur potenciāli lielāka iespēja iedzīvotājiem zaudēt darbu.
“Pašvaldības, kur cilvēku ienākumi ir zemāki, piemēram, tuvu minimālajai algai, vai kur ir ne tik aktīva uzņēmējdarbība, tās noteikti pirmās sajutīs ietekmi uz budžetu un iedzīvotāju lūgumus pēc palīdzības. Tradicionāli tās mums ir atsevišķas pašvaldības Latgalē, pierobežas pašvaldības,” teica Rudzīte.
Valdības piedāvātie atbalsti pašlaik vismaz daļēji risina problēmas, piebilda Rudzīte.
LPS padomniece vērsa uzmanību uz to, ka jādomā ne tikai par materiālo atbalstu, bet arī sociālajiem pakalpojumiem – aprūpi mājās, ilgstošu sociālo aprūpi, dienas aprūpes centriem. “Daudzviet šobrīd, ārkārtējās situācijas laikā, tos ir grūtības saņemt,” sacīja Rudzīte.
Tāpēc valstisku risinājumu vajadzētu attiecībā uz sociālo pakalpojumu problēmām, tostarp pansionātiem. Vajadzētu arī universālāku atbalstu iedzīvotājiem, piemēram, ģimenēm ar bērniem.
“Redzam, ka ģimenes ar bērniem ir viena no tām grupām, kas prasa pēc papildu atbalsta,” atklāja LPS padomniece.
Pašlaik vēl tiekot vērtēts, vai pašvaldībām būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta. Ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta un ekonomiskās lejupslīdes ietekme būs ļoti būtiska, tad rudenī, atsākoties apkures sezonai un samazinoties sezonālā darba iespējām, varētu būt vajadzīgs līdzfinansējums pabalstu garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļu pabalstu izmaksai.
Tāpat atbalsts varētu būt nepieciešams vietvaru darbiniekiem: “Krīzes laikā, iespējams, tas būtu atbalsts tiem darbiniekiem, kas strādā tieši ar Covid-19 skartajiem klientiem. Sociālā aprūpe, sociālie dienesti un bāriņtiesas.”
Otrdien, 21. aprīlī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā spriedīs par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos.
