Dienas ziņas

Līdz gada beigām jāreģistrē un jāsakārto “sirsniņmājiņas”

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dzeloņstiepļu žogs gar robežu ierīkots 12 km garumā

Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga ierīkošanā kavēšanos ar dzeloņstiepļu piegādi neprognozē

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas kopš darbu sākšanas oktobra sākumā ierīkota trešdaļa pagaidu žoga. Kavēšanās ar dzeloņstiepļu piegādi netiek prognozēta, un būvnieki steidzas darbu paveikt līdz noteiktajam termiņam – 18. novembrim. 

Pirms trīs nedēļām uz Latvijas–Baltkrievijas robežas bija uzstādīti nepilni divi kilometri pagaidu žoga, šobrīd – 12 kilometri. Kopumā dzeloņstiepli trīs kārtās paredzēts novilkt 37 kilometru garumā. Darbi norit paralēli vairākās vietās.

“Būvniecības process līdz šim ir bijis pietiekoši komplicēts. Tai skaitā – sagatavošanās darbi, stabu un dzeloņdrāšu uzstādīšanas darbi. Būvdarbi tiek veikti grūti pieejamās vietās, mitrās, purvainās, stipri apaugušās, ar mainīgu zemes reljefu,” stāstīja uzņēmuma “Aimasa” pārstāvis Toms Širovs.

Laikietilpīgākais darbs ir teritorijas sagatavošana un stabu uzstādīšana, taču šoreiz tas tiek stingri uzraudzīts.

“Koku ciršana vai zāģēšana nav ne tikusi pieteikta, ne tikusi veikta, bet attiecīgi mēs robežai sekojam. Saskarsme ar būvnieku ir laba un regulāra. Par strīdīgām vietām tūlīt nāk foto fiksācijas un jautājumi, ko darīt,” norādīja Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Oskars Dzirkalis.

Būvniekam darbi būtu jāpabeidz līdz 18. novembrim, bet, vai tas izdosies, lielā mērā atkarīgs no laicīgas dzeloņstieples piegādes. Lai gan septembrī nācās slēgt jaunu līgumu par dzeloņstiepļu piegādi, kopš 6. oktobra, kad darbu uzsākti, tie rit bez aizkavēšanās.

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīta divu veidu dzeloņstieples. Viena no tām ir tehniski sarežģītāka, jo žiletes ir garākas.

“49 un 37 kilometri tātad ir jau piegādātais daudzums. Turpmākās piegādes tuvāko trīs nedēļu laikā liecina, ka vairāk nekā 90%, ka viss materiāls būs piegādāts laikā. Tam nebūtu jārada papildus kādi kavējumi,” norādīja Dzirkalis.

Būvnieku rosība uz robežas piesardzīgākiem liek kļūt nelegālajiem migrantiem, vērtēja Valsts robežsardzes pārstāvis.

“Tas arī lielā mērā neļauj nelegālajiem migrantiem brīvi nākt pie pašas robežas un mēģināt to šķērsot, viņi tomēr izvairās no šādiem objektiem,” stāstīja Valsts robežsardzes pulkvežleitnants, Kaplavas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Aigars Zvaigzne.

Nesen sociālajos tīklos gan izplatīts video, kurā migranti uz Baltkrievijas–Polijas robežas centās līdzīgu dzeloņstiepļu žogu demontēt.

“Te jau ir robežbūve inženiertehniskā aprīkojuma bojāšana, tā jau ir noteikta atbildība personām. Kā tas izskatīsies tajā brīdī, kad viņi nāks un tiešām bojās, pagaidām pateikt es nevarēšu. Ceru, ka tādas situācijas neeskalēsies pie mums,” komentēja robežsardzes pārstāvis.

Nodrošinājuma valsts aģentūrā vērtē, ka uzstādīto žogu ir iespējams bojāt, bet demontēt tā, lai varētu šķērsot robežu, būs grūti. Tāpat aģentūra šobrīd gatavo pastāvīgā žoga būvniecības plānus, lai tos īstenotu ar kādu valsts kapitālsabiedrību, kas pagaidām vēl nesot definēta.

KONTEKSTS:

Konkursā par dzeloņstiepļu žoga Latvijas–Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi uzvarēja kompānija "Aimasa". Iepriekš uzņēmums "Brief" nespēja izpildīt pasūtījumu, tāpēc ar to sadarbību neturpināja. Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas būvē aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu pagaidu žogu. Tas nosegs kritiskākās robežas vietas. Uzlikts arī Slovēnijas dāvinājums, kas pietika 1,7 kilometrus garam posmam.

Noslēgti vēl divi līgumi par 74 kilometru cita tipa dzeloņstiepļu piegādi Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai. "Aimasa" piegādās 49 kilometrus par 484 500 eiro, bet uzņēmums "DN Sistēmas" piegādās 25 kilometrus par 239 217 eiro. 

Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Iekšlietu ministre iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī. 19. oktobrī ārkārtējā situācija pierobežā ar Baltkrieviju pagarināta vēl par trim mēnešiem – līdz 10. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt