Panorāma

Vai par mākslu var ierosināt kriminālprocesu?

Panorāma

Darba devēji vēlas lielākas pilnvaras

Ierīko pirmo pagaidu žoga posmu uz austrumu robežas

Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīts pagaidu 2 km žogs; atrasts pārējās dzeloņstieples piegādātājs

Teju septiņas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas uz Latvijas–Baltkrievijas robežas izklāts pirmais žoga posms. Lai gan izvēlēta vieta, ko nelegālie robežpārkāpēji īpaši iecienījuši, uzstādītās dzeloņstieples turpmāk robežpārkāpējus vai kontrabandistus aizkavēs tikai nepilnu divu kilometru garā posmā. Vienlaikus pirmdien noskaidrots uzņēmums, kas piegādās 37 kilometrus dzeloņstieples.

Slovēnijas dāvināto piecu kilometru garo dzeloņstiepļu drāti zemessargiem izdevās uzstādīt šīs dienas gaitā. Tā kā drāts klāta vairākās kārtās, ar to pieticis vien 1,7 kilometrus garam posmam. Drāts gan īsti nav tāda, uz kādu cerējusi Valsts robežsardze.

“Tiklīdz mēs būsim spējīgi redzēt jau nopietnāku žogu, tad šis tiks noņemts. Šī pagaidu žoga materiāls nākotnē aizies atpakaļ bruņotajiem spēkiem,” norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

“Jā, es ceru, ka izdosies šo pinumu [iegādāties] atbilstoši specifikācijai, kura mums bija paredzēta stacionārā žoga izbūvē. Līdz ar to to pinumu varēs izmantot augšā žogam, kurš tiks būvēts jau stacionāri,” komentēja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.

Pirmdien noskaidrots uzņēmums, kas piegādās pārējiem vairāk nekā 30 kilometriem vajadzīgo dzeloņstiepli.
 
“Nodrošinājuma valsts aģentūra šobrīd nodarbojas ar līguma slēgšanu ar nosacījumu, ka uzņēmums var piegādāt 15 dienās nepieciešamo dzeloņstieples daudzumu. Tas nav viss, respektīvi mums būs jāsludina vēl cenu konkurss, lai atlikušos kilometrus nosegtu, bet mēs varēsim sākt darbu, tiklīdz piegādās pirmo porciju,” pastāstīja iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Attīstībai/Par!”). 

Vilcināšanos ar dzeloņstiepļu piegādi viņa skaidroja šādi: "Tāpēc, ka tirgū pašlaik ir ļoti liels pieprasījums pēc dzeloņstieples, jo vienlaicīgi trīs valstis mēģina nostiprināt savas robežas ar šo pagaidu žogu. Tad arī notiek, ka uzņēmēji kaut gan sola piegādāt, ne vienmēr piegādā laicīgi."

Aģentūra LETA ziņo, ka uzņēmums, kura nosaukumu vēl neatklāj, jo līgums vēl nav parakstīts, bija iesniedzis pieteikumu tikai vienā no cenu aptaujām – daļā par 37 kilometrus "BTO22" tipa dzeloņstieples piegādi. Otrajā cenu aptaujā par 74 kilometru "CBT 60" tipa žogu Nodrošinājuma valsts aģentūra saņēma divus piedāvājumus, bet tos izskatīt nevarēja, jo tie netika iesniegti laikā un nebija pievienota visa prasītā dokumentācija. Otrdien šajā daļā izsludinās jaunu cenu aptauju.

"CBT 60" tipa dzeloņstieple ir paredzēta arī pastāvīgā žoga augšpusē, un teorētiski, ja vidējā ruļļa kārta pagaidu žogam būs atpiņķerējama un lietojama, to varēšot pielietot pastāvīgā žoga izbūvē.

Otrdien kā pirmais ar pagaidu žogu noklāts posms Krāslavas novadā. Tieši tur robežu šķērsojuši visvairāk robežpārkāpēju, apmēram 500, lēsa Valsts robežsardzes priekšnieks. Tas gan bija vasarā, šobrīd uz robežas joslas migrantu grupu neesot. Taču ārkārtējā situācija Dienvidaustrumlatvijā turpinās.

“Mēs saņemam regulāri arī informāciju, ja viņi redz kaut ko aizdomīgu. Robežsargi un dienesti, kas ir šeit, ir drošības garants vietējiem iedzīvotājiem. Ja mēs šeit nebūtu, ja mēs šeit neuzraudzītu, tad notiktu iekļūšanas vietējo iedzīvotāju mājokļos, zādzības un, ļoti iespējams, cita rakstura noziegumi,” sacīja Pujāts.

Valsts robežsardzei turpina palīdzēt arī Zemessardze un Valsts policija. Papildu resursi vairs nebūs vajadzīgi tikai tad, kad tiks uzstādīts ar dažādiem tehniskiem palīglīdzekļiem aprīkots žogs.

KONTEKSTS:

Nodrošinājuma valsts aģentūra nolēma neturpināt sadarbību ar uzņēmumu "Brief" par dzeloņstiepļu žoga Latvijas–Baltkrievijas robežas aizsardzībai piegādi, jo tas nespēja izpildīt pasūtījumu. Aģentūra noorganizēja atkārtotu iepirkumu.

Uz Latvijas un Baltkrievijas robežas plānots būvēt aptuveni 37 kilometrus garu dzeloņstiepļu žogu. Dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Latvijas–Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!") iepriekš uzsvērusi, ka nodošana ekspluatācijā prasa laiku, taču pats žogs jau būs uzbūvēts ātrāk.

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas–Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11. augusta līdz 10. novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt