Tikmēr Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā norādījusi, ka jāvēršas Eiropas Padomē.
Precizējot - Eiropas vietējo pašvaldību harta ir Eiropas Padomes dokuments, tādēļ sūdzības būtu novirzāmas Padomei. Eiropas Padome nav ES institūcija. Te vairāk: https://t.co/llNVzLt8VC @VARAM_Latvija @Ikskilelv @ltvzinas
— EK pārstāvniecība???? (@EiropasKomisija) October 31, 2019
Ar kopīgi dziedātu Ikšķiles novada himnu sākās jau trešā tautas sapulce, uz kuru šoreiz bija ieradušies vairāk nekā simts ikšķiliešu un tuvāko kaimiņu, kurus neapmierina teritoriālās reformas gaita un plānotais iedalījums.
"Priekš kam mums ir vajadzīga Ogre? Mēs jau bijām Ogrē. Visi pasākumi, viss... Vārdu sakot, mēs bijām atkarīgi no Ogres. Visas darīšanas bija Ogrē, bet tagad es, piemēram, visu nokārtoju Ikšķilē. Mums nekur nav jābrauc," stāstīja Ikšķiles iedzīvotāja Anna.
"Man, godīgi sakot vienalga, vai tā ir Ogre vai Lielvārde, bet es gribētu redzēt, ka šī reforma izvirza galvenos uzdevumus - valstiskos. Pirmais - novadi nav ieinteresēti ražošanas attīstībā. Ražošanu lai [organizē] kaut kur citur, pie viņiem lielākas guļamistabas," teica lielvārdietis Ainārs Bašķis. Viņš neuzskata, ka reforma kaut ko vērsīs uz labu.
Ikšķilieši bija vieni no pirmajiem, kuri savu neapmierinātību par novada iekļaušanu lielajā Ogres novadā izteica aptaujā, kur par Ikšķiles novada saglabāšanu iestājušies 3248 respondenti. Savukārt, vēloties panākt konsultācijas ar ministru, palīdzība lūgta Valsts prezidentam, nosūtot 1910 iedzīvotāju parakstītu vēstuli un tiekoties ar prezidenta kancelejas vadītāju.
"Mēs soli pa solim, ļoti mērķtiecīgi, metodoloģiski, un es ceru uz priekšdienām arī - pragmatiski iesim uz priekšu un sasniegsim novadam labvēlīgāko lēmumu," uzsvēra ikšķilietis Kārlis Šēnhofs.
Tagad pašvaldībā nolemts iesniegt sūdzību Eiropas Komisijā par neprecizitātēm Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. panta tulkojumā, kas, viņuprāt, ir ietekmējusi administratīvi teritoriālās reformas gaitu.
"Uzskatām, ka tieši šis neprecīzais tulkojums, kas nosaka nevis konsultēšanos ar vietējām kopienām robežu maiņas gadījumā, bet gan konsultēšanos ar vietējo varu, ir pamatā tam, ka šobrīd Latvijā administratīvi teritoriālajā varā iedzīvotāji netiek uzklausīti," norādīja Ikšķiles novada pašvaldības izpilddirektora vietniece Ruta Kalniņa.
Savukārt tautas sapulces dalībnieki nolēma 7. novembrī, kad Saeimā sāks skatīt Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, pulcēties piketā pie parlamenta ēkas.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
Latvijas Pašvaldību savienība neatbalsta reformas piedāvājumu, tā vietā aicina reformu organizēt atšķirīgi – izveidot apriņķus ar tiem deleģētām funkcijām un tikai tad pārskatīt novadu karti. Turklāt ir vēl vairākas pašvaldības, kas, līdzīgi kā Liepāja, Daugavpils un Rēzekne, vēlētos darboties atsevišķi un atbilstu reformas veidotāju nosauktajiem kritērijiem.
