Saeima akceptē teritoriālās reformas turpināšanu

Saeimas deputāti ceturtdien, 21. martā, pieņēma lēmumu turpināt administratīvi teritoriālo reformu.

Lēmumā teikts, ka pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.

Paredzēts, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma izstrādes par administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijām ar pašvaldībām līdz šā gada 1. decembrim iesniegs Saeimā likumprojektu, ar kuru noteiks valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, tā veidus un administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, apdzīvoto vietu statusu, kārtību, kādā pašvaldībām tiek piešķirti valsts finanšu līdzekļi un citus jautājumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") no Saeimas tribīnes norādīja, ka administratīvā reforma Latvijā ir bijusi ilga, bet tās pēdējais cēliens - 2008. - 2009. gadā pieņemtie likumprojekti - radījuši tādu teritoriālo iedalījumu, kurā teju puse pašvaldību neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem.

"[Novadu] karte slēpj sevī lielu nevienlīdzību. Mazākā pašvaldība ir ar 1000 iedzīvotājiem, lielākās - virs 30 000. Nav iespējams vienāds regulējums tik dažādiem aspektiem. Nepārdomātā pašvaldību iedalījuma dēļ iedzīvotāji iegūst dažādus pakalpojumus un pieaug to nevienlīdzība. [Esošā] pašvaldību struktūra nespēj un nespēs izmantot modernās iespējas. Daļa Latvijas iedzīvotāju tiks vairāk un vairāk diskriminēti," runājot par esošā teritoriālā iedalījuma trūkumiem, teica Pūce.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets otrdien, 12. martā, akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai.

Pūce iepriekš teica, ka šobrīd nevienlīdzība starp pašvaldībām ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50-200 eiro uz vienu iedzīvotāju, un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta. No pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas līdz šim asi kritizējusi pašvaldību apvienošanas plānus, steidzami uz Saeimu virzāmo likumprojektu ir saskaņojusi. Tomēr  LPS padomnieks Māris Pūķis norāda, ka pašvaldību teritoriju palielināšana vēl nenozīmē attīstību.

Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") reformā saredz ieguvumus. "Sabiedrības ieguvumi, ko mēs meklējam, – sakārtotas skolas, sakārtota veselības aprūpes sistēma, sakārtots sabiedriskais transports un sakārtota drošība, kas saistās gan ar policiju, gan ar ugunsdzēsējiem. Šie ir tie mērķi, kāpēc mēs šo reformu veicam.''

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti