No Covid-19 mirušo statistikā jau gandrīz ik dienu redzam arī pret šo vīrusu potētus cilvēkus. SPKC oficiālā statistika, kas top pēc nāves cēloņa izpētes, liecina, ka kopumā Covid-19 kā nāves pamatcēlonis līdz novembra beigām ir bijis 3800 personām. No tām 216 bijušas ar derīgu Covid-19 sertifikātu. No tiem lielākā daļa jeb 83% bija ar blakus saslimšanām, tomēr šis skaitlis var būt lielāks, jo ir gadījumi, kad ārsts blakus slimību pacienta nāves kartē neieraksta.
"Pirmais, ko mēs redzam, ka tā vakcinēto mirstība ir krietni zemāka nekā nevakcinētajiem.
Pēc novembrī mirušajiem mēs redzam, ka astoņas reizes zemāka mirstība ir vakcinētajiem. Oktobrī bija deviņas reizes un pirms tam vēl vairāk. Tas norāda, ka vakcinācija pasargā no letālajiem gadījumiem, bet jāņem vērā, ka neviena vakcīna nav 100% efektīva," stāstīja SPKC Pacientu drošības nodaļas vadītāja Santa Pildava.
Tātad mirušo vidū ir arī vakcinēti cilvēki bez blakus saslimšanām, piesardzīgiem jābūt arī potētajiem. Kopumā gan šādu cilvēku īpatsvars mirušo vidū ir neliels. To apstiprina arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Stacionāra ''Gaiļezers'' galvenais ārsts Aldis Strēlnieks tos sauc par izņēmuma gadījumiem, kad pacientam jau ir smagas blakus slimības. Bieži vien tie arī ir gados vecāki ļaudis. Strēlnieks paskaidroja, ka, neskatoties uz šādiem gadījumiem, šaubu par vakcīnu efektivitāti nav.
"Saprotiet, – ja pacients ir gados un ir cukura diabēts, sirds un asinsvadu saslimšanas – to saslimšanu kopums, kas ir mūsu sabiedrībai pēc 60 gadiem, ir ļoti dažāds. Tāpat ir arī onkoloģija. Tā ka te var būt ļoti dažādi varianti.
Bet viennozīmīgi pateikt, ka no Covid-19 mirst pilnīgi veseli vakcinētie – tās ir pilnīgas aplamības," uzsvēra Strēlnieks.
Viņš arī skaidroja, ka slimnīcā ļoti labi redzams, kā vakcinācija ietekmē slimības gaitu. Potētie, kas nonāk slimnīcā, izķepurojas daudz ātrāk un vieglāk nekā nevakcinētie.
Līdzīga situācija ir arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arī tur no vīrusa mūžībā aizgājuši daži vakcinētie. Plaušu slimību centra vadītāja Dace Žentiņa pastāstīja, ka bez blakus slimībām riska faktors ir arī viena "Janssen" pote, kuras aizsardzība nereti nav pietiekama.
"Par kopējo vakcīnu efektivitāti vismaz man un maniem kolēģiem nekādas šaubas šie dati neraisa. Protams, mēs cerējām sagaidīt augstāku efektivitāti pret mirstību vakcīnai. Tomēr jāatceras, ka šī slimība mums ir zināma tieši divus gadus, kas ir ļoti, ļoti neliels laiks. Mēs joprojām ļoti daudz ko neizprotam šīs slimības patoģenēzē un dažādos faktoros, kas ietekmē tādu vai citādu slimības gaitu," stāstīja Žentiņa.
Viņa aicina ļaudis aktīvāk saņemt trešo vakcīnas devu – tai būšot īpaši liela nozīme Covid-19 vīrusa omikrona varianta apkarošanā. Būtiski ir arī neaizmirst par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
