ĀM: Aizvien daudz lūgumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem ekonomisko attiecību turpināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) aizvien tiek saņemti daudz lūgumi izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, lai turpinātu ekonomiska rakstura attiecības. To mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Tikmēr ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas ziņu speciālizlaidumā sacīja, ka šāds lūgumu skaits pieaudzis tieši pēdējās dienās, norādot, ka šis ir “pēdējais brīdis meklēt sadarbības partnerus ārpus Krievijas”.

Rinkēvičs atzīmēja, ka patlaban vīzas tiek izsniegtas tikai īpašos gadījumos – humānu apsvērumu dēļ. Ministrs aicināja nopietni pārdomāt, vai šādos apstākļos bizness ar Krieviju ir drošs un nepieciešams

Līdzīgu viedokli pauda arī Kalniņa-Lukaševica: “Jāmudina cilvēki saprast, ka ekonomiskās saites ar Krieviju būs sarautas uz krietni ilgāku laiku.” 

Līdz šim vairāki desmiti cilvēku pauduši vēlmi pamest Krieviju un doties uz Latviju, nenosaucot konkrētu skaitli, pastāstīja Kalniņa-Lukaševica. Visi šādi gadījumi tiek rūpīgi izvērtēti. Tāpat Latvija esot gatava vīzas izsniegt Krievijas žurnālistiem, atzīmēja ĀM parlamentārā sekretāre. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti