2023. gada sākumā vēl nebija skaidrs, vai Egils Levits atkārtoti kandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Vajagot pagaidīt, līdz zināšot, vai viņa kandidatūrai Saeimā ir pietiekams atbalsts. 19. aprīlī neilgi pēc sarunas ar Nacionālās apvienības frakciju un toreizējo premjeru Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") viņš paziņoja, ka kandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā.
"Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir jāievēlē nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku vairākumu, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Un tādēļ es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā," toreiz mudināja Levits.
Toreizējā koalīcija šajā jautājumā gan ne brīdi nebija vienota. Atbalstu Levita pārvēlēšanai tobrīd solīja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība". Bet ne "Apvienotais saraksts", kura dibinātājs uzņēmējs Uldis Pīlēns jau bija pieteicis savu kandidatūru uz augsto amatu, ne bez ambīcijām solot citu pieeju.
"Ko es citādi varu dot Latvijai? Kas var palielināt Latvijas tempu un mazināt atpalicību no kaimiņiem. Kas var iedot augstāku pašpaļāvību, arī manas kompetences tautsaimniecībā, reģionālajā politikā un ne mirkli neaizmirstot par drošības jautājumiem," toreiz sacīja Pīlēns.
10. maijā Levits paziņoja, ka tomēr nepretendēs vēl četrus gadus darboties valsts pirmās amatpersonas ampluā, tādējādi pievienojās visiem pārējiem eksprezidentiem pēc Vairas Vīķes-Freibergas, kuri amatā darbojušies tikai vienu termiņu.
"Jaunā Vienotība" izvirzīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča kandidatūru. Vēl arī "Progresīvie" kā trešo kandidāti pieteica Elīnu Pinto. Jau drīz izskanēja, ka par iespējamo atbalstu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā Rinkēvičs tieši 10. maijā ticies ar Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" pārstāvjiem – maisam gals vaļā runām par iespējamām koalīcijas pārmaiņām, ko premjers Krišjānis Kariņš daudzkārt centās noliegt.
Pienāca 31. maijs. Saeima vēlēšanu trešajā kārtā ar 52 balsīm par Valsts prezidentu ievēlēja Edgaru Rinkēviču.
"Mazajiem zēniem un meitenēm, kas šodien varbūt sapņo kļūt par hokejistiem un prezidentiem, – pat ja kādreiz jums liekas, ka jūs nesaprot, – pamēģiniet un jums izdosies. Tieši tāpat kā mums – visai valstij. Mēģinām, darām, un mums izdosies! Dievs, svētī Latviju!" pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas sacīja Rinkēvičs.
Pagāja vien pārdesmit minūšu pēc Rinkēviča ievēlēšanas, kad Kariņš paziņoja – pēc tam, kad valdības koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu, vajadzīga saruna par koalīcijas paplašināšanu arī ar Zaļo un Zemnieku savienību un "Progresīvajiem".
"Un es aicinu visiem ieelpot trīsreiz un padomāt mierīgi. Es nekādu revolūciju nepiedāvāju," toreiz mierināja Kariņš.
Sākās daudzu nedēļu sarunas un pārrunas, bet Kariņam tā arī neizdevās pie viena galda nosēdināt līdzšinējās un, kā izrādās, nākamās koalīcijas partnerus. Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" pārstāvji uz kopīgām sarunām neieradās. Vēl sekoja neveiksmīgi piedāvājumi par atbildības sfēru pārdali valdībā.
Augusta vidū Kariņš paziņoja par demisiju, jo bez plašākas koalīcijas nebūšot dinamisma. Valdības veidošanu uzņēmās toreizējā labklājības ministre Evika Siliņa. Neīstenojās centieni izveidot plašāku koalīciju.
Nevēlēšanos darboties kopā ar "Jauno Vienotību", ZZS un "Progresīvajiem" komentēja tā brīža Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns no "Apvienotā saraksta": "Bija tikai un vienīgi skaidrs ultimāts: vai nu jūs nākat kā ceturtais partneris šajā jau 52 balsu Lemberga koalīcijā vai nenākat. Teikšu gluži kā Egils Levits: ne ar manām rokām!"
Valdības izveide kopā ar "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienību bija salīdzinoši ātra un vismaz ārēji lietišķa un rimta, izņemot uzstādījumu par ZZS pietuvinātā divās tiesu instancēs notiesātā Aivara Lemberga līdzdalības nepieļaušanu.
"Es nekādā veidā netaisos pieļaut Aivara Lemberga ietekmi ne tikai saistībā ar piedalīšanos sadarbības sanāksmēs un valdībā, bet arī kopumā vēlos redzēt labas korporatīvās pārvaldības principus arī ministrijās," valdības veidošanas laikā uzsvēra Siliņa.
Vienlaikus tieši atklāsmes kontekstā ar Lembergu pārvilka svītru ZZS frakcijas deputāta Gunāra Kūtra kļūšanai par Saeimas spīkeru. Viņš pirms tam paziņoja: "Ja man būtu jāattīsta ekonomika, es noteikti saaicinātu uz kādu apspriedi miljonārus, vienalga, apsūdzētus vai notiesātus. Es aprunātos par to, kur viņi saskata problēmas Latvijas ekonomikas attīstībā."
Augstajā Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēja Daigu Mieriņu.
Koalīcija Saeimā var rēķināties arī ar Oļega Burova (pie frakcijām nepiederošā) un no "Apvienotā saraksta" aizgājušā Igora Rajeva balsi. No "Jaunās Vienotības" frakcijas izslēdza Andreju Ceļapīteru.
Savukārt jaunās valdības pirmās 100 dienas pagājušas bez skandāliem, pieņemts arī nākamā gada valsts budžets. Ažiotāžu raisīja jautājums par izmaksām, Kariņam vēl kā iepriekšējās valdības vadītājam ar komandu vairākās vizītēs dodoties ar speciālajiem avioreisiem. Šo praksi izvērtē gan Valsts kontrole, gan Ģenerālprokuratūra, bet viņš pats uzsvēra valstu premjeru lomu ārpolitikā un no jaunajā valdībā ieņemtā ārlietu ministra amata neatkāpās.
Politikas vērotāji esošajai valdībai prognozējuši iespējas nostrādāt līdz 14. Saeimas pilnvaru beigām.
