Levits vispirms pateicās Nacionālajai apvienībai un "Jaunajai Vienotībai" par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt šo darbu arī nākamajos četros gados. Atklājot savu apņemšanos, Levits uzsvēra, ka pārstāv skaidras vērtības – tās esot rietumnieciskas un latviskas. Un viņa pārliecība ir, ka aizvadītajos četros gados to viņš ir pierādījis.
"Tādēļ es šajā situācijā būtu gatavs kandidēt arī nākamajiem četriem gadiem. Es uzskatu, ka Valsts prezidents ir jāievēl nevis ar aritmētisku vairākumu, bet gan ar politisku vairākumu, kurā neietilpst prokremliskās partijas. Tādēļ es aicinu koalīciju būt vienotai un atbildīgai šajā jautājumā," pauda Levits.
Viņš gan atturējās minēt tās 14. Saeimā esošās partijas, kuras ir prokremliskas, taču norādīja, ka nebūtu pret, ja koalīcijai kopēja Valsts prezidenta amata kandidāta virzīšanā pievienotos arī "valstiski domājošās" opozīcijas partijas.
Premjers Kariņš atzina, ka kopā ar koalīcijas partneriem strādās pie tā, lai varas partijām būtu vienots Valsts prezidenta amata kandidāts.
"Domāju, ka tas darbs nebūs viegls, bet politikā pat šādos apstākļos viena vai divas nedēļas vēl ir gana ilgs laiks. Es domāju, ka tas būs interesants daļēji," teica Kariņš, paužot, ka Levits ļoti skaidri pārstāv Rietumu vērtības, bet otrs kandidāts – "Apvienotā saraksta" virzītais Uldis Pīlēns – Valsts prezidenta vēlēšanās ir gatavs rēķināties arī "ar balsīm, kas diemžēl ir prokremliskas".
"Mums būtu ļoti svarīgi šajos laikos noturēt stabilo, uz Rietumiem orientēto kursu. Svarīgi, ka mēs izvēlamies prezidentu, kurš pārstāv vērtības, nevis tikai spēj pa malu malām salasīt jebkādas balsis," sacīja premjers.
Kariņš uzskata, ka Levits aizvadītos četrus gadus Valsts prezidenta amatā godam nostrādājis ļoti grūtos apstākļos, kad Latvijā bijusi krīze pēc krīzes. "Viņš ir bijis viens no faktoriem, kas ir palīdzējis noturēt kuģi uz taisnā kursa. Mums šis taisnais kurss valstī ir jāturpina," teica Ministru prezidents.
Tikmēr "Apvienotā saraksta" trešdien izplatītais paziņojums medijiem, kurā tas uzsver, ka "koalīcijas vienošanās rezultātā ievēlēts prezidents nevar būt pašmērķis", liecina, ka Kariņam var neizdoties vienoties ar visiem partneriem.
"Apvienotais saraksts" uzskata, ka tagad, kad ir divi kandidāti, "pienācis laiks to demokrātiskai un atklātai sacensībai".
Savukārt par to, pie kā var novest koalīcijas vienošanās par vienu prezidentu, liecinot "kritiski zemais sabiedrības atbalsta līmenis esošajam prezidentam", teikts "Apvienotā saraksta" paziņojumā.
Politoloģe: Izredzes uz pārvēlēšanu – neskaidras
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio pieļāva, ka partijas, kuras jau pauda atbalstu Levita pārvēlēšanai – "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība –, iepriekš izdiskutēja šo jautājumu ar prezidentu, un "diez vai tas notika bez saskaņošanas". Tāpēc bija paredzams, ka Levits piekritīs kandidēt uz otro termiņu.
Taču pašlaik diez vai var pārliecinoši atbildēt, vai Levitam pietiktu balsu ievēlēšanai, atzina politoloģe, norādot, ka Levita paziņojums par kandidēšanu var likt, piemēram, "Progresīvajiem" darīt zināmu savu nostāju.
"Jaunajai Vienotībai" un Nacionālajai apvienībai ir 39 no 100 deputātu balsīm; ja Levitu atbalstītu arī "Progresīvie", kuriem ir 10 balsis, vienalga pietrūktu divu balsu līdz ievēlēšanai nepieciešamajam vairākumam – 51 balsij.
Tāpēc Metla-Rozentāle sacīja, ka abu kandidātu – Levita un "Apvienotā saraksta" virzītā uzņēmēja Pīlēna – izredzes uz ievēlēšanu ir ļoti neskaidras.
Savukārt trešā kandidāta virzīšana uz vēlēšanu pirmo kārtu, pēc politoloģes domām, būtu neloģiska – ja "Progresīvie" vai Zaļo un Zemnieku savienība virzītu savu kandidātu, skaidrs, ka viņš varētu rēķināties tikai ar viena politiskā spēka balsīm.
Iespējamas vairākas vēlēšanu kārtas
Situācijā, kad trīs koalīcijas partijām ir divi kandidāti, Valsts prezidenta ievēlēšana būtu iespējama ar opozīcijas balsīm. "Apvienotā saraksta" pārstāvji pretēji premjeram nesaredz neko nosodāmu, ja Pīlēnu ievēlētu ar opozīcijas balsīm.
Vairāki opozīcijas politiķi pauduši publisku atbalstu Pīlēna ievēlēšanai, piemēram, "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers. Iespējamību pievienoties šim balsojumam paudis arī "Stabilitātei!" vadītājs Aleksejs Rosļikovs. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība ir nogaidoša par atbalstu Pīlēnam vai kādam citam, bet ZZS ir skaidri solījusi nebalsot par Levitu.
Sarunā ar Latvijas Radio uz lūgumu vērtēt Ulda Pīlēna kandidatūru ZZS frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis bija visai atturīgs.
"Viņš ir cienījama, godājama kandidatūra, bet būtu no manas puses pāragri vai nepārdomāti teikt, kam mēs viņu atbalstām. Sagaidīsim visus kandidātus un tad par viņiem katru pieņemsim konkrētu lēmumu," sacīja Brigmanis.
Jautāts, vai šajās Valsts prezidenta vēlēšanās ar vienu kārtu varētu būt par maz, Brigmanis atbildēja: "Diezgan ticami, diezgan ticami."
"No vienas puses, vēl daži politiskie spēki nav atklājuši, kā rīkosies, bet, no otras puses, ļoti droši šobrīd zinām tikai par divām kandidatūrām. Šajā vienkāršībā varbūt slēpjas arī sarežģītība," sacīja Brigmanis.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Tās organizē atklātā balsojumā ar vēlēšanu biļeteniem. Pēc katras balsošanas reizes izsvītros to kandidātu, kurš saņēmis mazāko balsu skaitu.
Ja neviens no kandidātiem negūst 51 deputāta atbalstu, kandidatūras jaunām vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas un jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimas sēdē notiek ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.
Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīko jaunas vēlēšanas ar tādiem pašiem nosacījumiem.
Likums pieļauj šādu notikumu atkārtošanos tik daudz reižu, līdz ir rezultāts – ievēlēts Valsts prezidents. Turklāt likums neliedz arī atkārtotās vēlēšanās kandidēt atkārtoti tiem pašiem kandidātiem.
KONTEKSTS:
Levits pievienojies uzņēmējam, "Apvienotā saraksta" dibinātājam Pīlēnam kā kandidāts uz Valsts prezidenta amatu 31. maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās.
Pīlēns pirmais paziņoja par savu startu vēlēšanās, pēc tam kad saņēma atbalstu no sava dibinātā politiskā spēka. Savukārt Levita atkārtotu virzīšanu atbalstīja Nacionālā apvienība, Levitam atbalstu pauda arī "Jaunā Vienotība".
Pīlēns atzinis, ka viņam ir sajūta, ka viņš var uzvarēt prezidenta vēlēšanās. Savukārt Levits norādīja, ka atkārtotas kandidēšanas uz prezidenta amatu gadījumā negribētu saņemt atbalstu no politiskajiem spēkiem, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju.
Partijas pieļauj, ka nākamā Valsts prezidenta izraudzīšanās Saeimā varētu notikt vairākās kārtās, jo šobrīd nevienam no kandidātiem nav balsu vairākuma.
