Latvijas robežsargiem palīgā nāk kaimiņvalstu robežsargi, bet ne tikai. Kopš mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu un šo cilvēku pārvadājumi kļuva biežāki un intensīvāki, robežas stiprināšanā iekšlietu nozarei palīgā nākusi aizsardzības joma – Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri un zemessargi. Saeimā atbalstītie likuma grozījumi paredz sakārtot, lai arī viņi varētu brīvāk rīkoties, pildot šos uzdevumus.
Saeimas deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka ("Progresīvie") norādīja: "Atsevišķi jautājumi nebija sakārtoti. Piemēram, kamēr Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze veic patruļu, vienmēr bija jābūt klāt vai nu robežsardzei, vai nu policijai. Ar šo mēs pasakām, ka Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze var arī bez šīs klātbūtnes patrulēt."
Tas pats attiecas uz tiesībām ļaut pārmeklēt transportlīdzekli, ja ir pamatotas aizdomas, piemēram, par nelikumīgu personu pārvietošanu. Līdz šim klāt bija jābūt policijai vai robežsardzei.
Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs atzīmēja: "Šajā gadījumā mēs runājam par to, lai arī Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem un arī zemessargiem būtu tiesības veikt attiecīgās darbības, ja viņiem ir pamatotas aizdomas. Tas dod viņiem brīvību darboties. Bet, protams, mēs ceram, ka varas līmenis netiks pārkāpts un viņi darbosies tikai tad, ja patiešām tas būs nepieciešams."
Grozījumos atrunāta arī samaksas kārtība – Ministru kabinets būs tiesīgs noteikt atlīdzību robežapsardzības darbos iesaistītajam Nacionālo bruņoto spēku personālam.
"Vēl ļoti būtiska lieta ir atalgojuma jautājums, jo Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, zemessargiem šis nav pamata uzdevums. Šī ir atbalstoša funkcija, un līdz ar to nebija saprotams, kādā veidā mūsu zemessargi un Nacionālo bruņoto spēku karavīri saņem atalgojumu par šīm stundām. Šajā likumā mēs precīzi noteicām, kā tas tiek darīts," sacīja Švinka.
Grozījumi likumā virzīti steidzamības kārtā, ņemot vērā, ka palīdzību robežsargiem iepriekš minētās vienības sniedz jau tagad.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
