Rīta Panorāma

Izrāde "Spēlēju, dancoju" - mākslinieka brīvības manifests velna rijā

Rīta Panorāma

Kā droši nokļūt skolā ar velosipēdu vai skrejriteni?

Telefonintervija ar Latvijas robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu

Baltkrievija hibrīduzbrukumu koncentrē uz Latvijas robežu; pēdējā diennaktī attur 103 pārkāpējus

Pēdējās diennakts laikā turpinājās mēģinājumi nelikumīgi šķērsot valsts robežu no Baltkrievija – 103 personas ir atturētas, 7 personas uzņemtas humānu apstākļu dēļ, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Situācija uz robežas liecina, ka patlaban Baltkrievijas hibrīduzbrukums koncentrēts tieši uz Latvijas robežas. 

Pujāts secinājis, ka ik pa laikam Polija, Lietuva vai Latvija ir kā mērķa valsts, lai testētu tās spējas tikt galā ar Baltkrievijas hibrīduzbrukumu.

Arī aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) Latvijas Televīzijā norādīja, ka Baltkrievijas hibrīduzbrukums ir koncentrēts uz Latviju.

"Ir mainījusies situācija uz Lietuvas-Baltkrievijas robežas, tur apdraudējums ir kļuvis mazāks, noprotams, ka viss tas spiediena elements koncentrējas uz Latviju. Ir jābūt gataviem dažādu scenāriju attīstībai. Robežas militārai iekārtošanai ir jābūt darba kārtībā," sacīja Mūrniece.

Tādēļ arī robežsardze rosinās slēgt Silenes robežpunktu uz Baltkrievijas robežas. Priekšlikums par Silenes robežpunkta slēgšanu ir vajadzīgs kā viens no signāliem Baltkrievijas režīmam, ka nevar uzturēt ceļošanu un draudzīgas attiecības, kad vienlaikus pret Latviju tiek vērsti hibrīduzbrukumi, notiek infrastruktūras bojāšana.

Kopā ar Latvijas robežsargiem uz robežas ir palīgspēki no Lietuvas, jo tur ir liela pieredze, teica Pujāts. Tāpat robežsargiem palīdz gan Nacionālie bruņotie spēki (NBS), gan Valsts policija. 

"Šogad visu laiku ir NBS, mainās tikai iesaistes intensitāte, ko mēs piesakām atbilstoši riska apdraudējumam. Tāpat būtisku atbalstu sniedz Valsts policija – gan patrulējot kopā ar robežsargiem, gan nodrošinot iekšienē kontrolposteņus," stāstīja Pujāts. 

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.  Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.

No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti