Pēdējos mēnešos dezinformācija par Ukrainu Latvijā ir noklususi un cilvēki uz to uzķeras arvien retāk. Taču pazīstamu maldinātāju "Telegram" kanālos joprojām izskan Kremļa meli.

Gada sākumā gandrīz vienlaikus vairākās Krievijas un tās okupētajās pilsētās klīda baumas, ka tajās ukraiņi ar indīgu smaržu paraugiem cenšas nogalināt iedzīvotājus. Visbiežāk par izdomātās indēšanas vaininiecēm sauktas ukraiņu sievietes. Tolaik vietējie mediji un policija apstiprināja, ka bailēm nav nekāda pamata.

Taču biedēšana arvien turpinās un novembrī nonāca arī līdz Latvijai. Tika pat melots, ka šādi notiek arī Rīgā. Valsts policija apstiprināja, ka Latvijā šādu gadījumu nav bijis.

Nesen no jauna parādījās vieni no Kremļa propagandas populārākajiem meliem: "Nevienam nav noslēpums, ka ASV savās daudzskaitlīgajās bāzēs visā pasaulē aktīvi strādā ar dažādiem bīstamiem slimību ierosinātājiem. Ukrainā šīs darbības bija īpaši redzamas."

Šoreiz ASV biolaboratoriju esamību Ukrainā it kā pierādot fakts, ka tur arvien vairāk izplatās pret antibiotikām noturīgas baktēriju infekcijas.

Parasti antibiotikas efektīvi nogalina baktērijas. Taču, ja tās lieto par biežu vai nepareizi, šie medikamenti var kļūt neefektīvi. Ukrainas zinātnieki jau iebrukuma pirmajos mēnešos brīdināja, ka kara apstākļos tā var būt. Karavīri bieži gūst dziļas brūces, apdegumus un smagas infekcijas, kuru ārstēšanai nepieciešamas antibiotikas. Ne vienmēr iespējams izvēlēties atbilstošākās un noteikt precīzu devu, un tas veicina pret antibiotikām noturīgu infekciju izplatību. Antibiotiku rezistence baktērijās var rasties dabiski. Tam nevajag nekādus eksperimentus bioloģiskās laboratorijās.

Krievijas medijos un blogos populāra kļuvusi sazvērestības teorija par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sievas Olenas labdarības fondu. Fonds ir palīdzējis uz Eiropas slimnīcām evakuēt vairāk nekā 550 ar vēzi slimu bērnu. Taču propagandisti lēš, ka tas ir aizsegs bērnu tirdzniecībai: "Eiropas bijušo un esošo specdienestu kopiena "Intel Drop" publicēja izmeklēšanu par prezidenta sievas Olenas Zelenskas labdarības fonda saistību ar Ukrainas bērnu tirdzniecību uz ārzemēm."

Tīmeklī atrodams, ka sākotnējais informācijas avots ir raksts kādā ASV interneta vietnē, kurā regulāri parādās sazvērestības teorijas. Rakstā meli pamatoti ar video, kurā runā kāds it kā bijušais fonda darbinieks: "Ierakstu šo video, lai pastāstītu, kas notika Olenas Zelenskas fondā, kad es tur strādāju."

Video vīrietis rāda tabulas ar bērnu fotogrāfijām, virs kurām uzlikts Zelenskas fonda logo.

Pirmkārt, vienīgais pierādījums, ka vīrietis strādājis Zelenskas fondā, ir aizmiglota caurlaide, uz kuras rakstīts fonda nosaukums. Otrkārt, viņa tā sauktajos dokumentos nav nekā par bērnu pārdošanu. 

Uz tiem redzamais Zelenskas fonda logo nenozīmē, ka tas ir oficiāls organizācijas dokuments. Logo ir brīvi pieejams internetā. Proti, to jebkurš var lejupielādēt un uzlikt, kur vien vēlas. Tātad apgalvojums, ka Olenas Zelenskas fonds ir iesaistīts bērnu tirdzniecībā, nav ticams. Par spīti tam melus plaši izplatīja Krievijas mediji, piemēram, telekanāls "360°" un "Tsardgrad".

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.