Tūrisma nozare bažījas par tūroperatoriem un Rīgas viesnīcām, kultūras – par autoratlīdzībām

Latvijas pieredze atbalsta sniegšanā dažādām nozarēm Covid-19 seku pārvarēšanai – šis jautājums trešdien, 7. oktobrī, bija diskusiju centrā Saeimas Budžeta komisijas sēdē.

Tūrisma nozare bažījas par tūroperatoriem un Rīgas viesnīcām, kultūras – par autoratlīdzībāmLinda Zalāne
No tūrisma industrijas pārstāvju puses sēdē arī izskanēja bažas par divu tūrisma segmentu – Rīgas viesnīcu un tūrisma operatoru – nākotni. Savukārt kultūras institūciju pārstāvji deputātiem pauda bažas par valdības apņemšanos viest izmaiņas autoratlīdzību regulējumā.

 

Tūrisma nozare cer uz papildu atbalstu

Saeimas Budžeta komisijas sēdē deputāti un dažādu valsts institūciju pārstāvji trešdien uzklausīja to nozaru pārstāvjus, kurus Covid-19 krīze skārusi vistiešāk – proti, kultūras, tūrisma un restorānu jomā strādājošos. 

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš akcentēja, ka viņa pārstāvētā nozare ir piedzīvojusi  60% apjoma kritumu. Palīdzēja tas, ka gada sākumā – līdz martam – nozare strādāja, kā ierasts, bet vasarā dzīvošanu stimulēja vietējā tūrisma asinsrite un "Baltijas burbulis" jeb iespēja brīvi ceļot Baltijas valstu robežās.

Tomēr situācija nākotnē varētu būt kritiska divos tūrisma biznesa segmentos. Viens no tiem ir Rīgas viesnīcas, kas, apraujoties ārvalstu tūristu plūsmai, cīnās par izdzīvošanu. Savukārt otri visvairāk zem sitiena esošie ir tūrisma operatori.

Lingebērziņš teica, ka nozares aplēses liecina, – riska grupā, kas potenciāli varētu papildināt bezdarbnieku rindas, ir 5000–8000 tūrisma jomā strādājošie.

Līdzšinējo valsts atbalstu Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas pārstāvis vērtēja pozitīvi un akcentēja, ka līdz šim nozarei nav izdevies sadarboties ar Finanšu ministriju. Savukārt ar Ekonomikas ministriju (EM) sadarbība ir ritējusi gludi. Viņš aicināja rast risinājumu tūrisma nozarei izdzīvot līdz nākamā gada pavasarim, kad varētu atkārtot vasaras modeli ar vietējo ceļotāju aktivitātes veicināšanu.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks LingebērziņšLinda Zalāne
Lingebērziņš teica, ka nozare lūgusi EM atkārtoti paredzēt valsts atbalstu grantiem jeb dāvinājumiem darba samaksas kompensēšanai. Tam iepriekš paredzēti 19 miljoni eiro, no kuriem līdz šim iztērēti 14 miljoni eiro. Nozare aicina arī rast risinājumu viesmīlības un tūrisma nozares infrastruktūras saglabāšanai, proti, atrast veidu, kā palīdzēt viesnīcām dīkstāves gadījumā, lai tās nebūtu jāslēdz.

 

"Viesnīcām, stāvot tukšām, nerodas līdzekļi, lai nomaksātu nekustamā īpašuma nodokli.

Viesnīcām ir ļoti svarīgi, lai ir efektīvi iespējams pavisam vienkārši pieslēgt un atslēgt elektrību, atslēgt komunālos pakalpojumus bez soda naudām,"

sacīja asociācijas valdes loceklis.

Kultūras nozare bažījas par autoratlīdzībām

Savukārt kultūras institūciju pārstāvji deputātiem pauda bažas par valdības apņemšanos viest izmaiņas autoratlīdzību regulējumā, piebilstot, ka šo izmaiņu izstrādē nav notikušas diskusijas ar kultūras nozari. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNNM) direktore Māra Lāce aicināja atgriezties pie diskusijas.

"Jā, protams, mēs nedrīkstam aizmirst par sociālo nodrošinājumu, kas ir nepieciešams autoratlīdzību saņēmējiem, bet, veidojot jauno pieeju šiem nodokļiem, mēs nedrīkstētu krist citā grāvī.

Es patiešām nespēju saprast, kāpēc ir noteikts procents sociālām iemaksām, vai tev ir vai nav ienākumi. Tad jājautā: no kā tad maksā, ja nav ienākumu?" vaicāja Lāce, uzsverot, ka lielākajai daļai kultūras jomā strādājošajiem autoratlīdzību saņēmējiem ienākumi ir ļoti zemi. 

Savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes loceklis Sandis Voldiņš akcentēja, ka kultūras iestādēs nenoteiktība par ieņēmumu apmēriem nākotnē ir skaudra. Patlaban optimistiskākās prognozes liecina, ka operas un baleta nama budžetā ir divu miljonu eiro liels robs.

"Šogad šo caurumu ar ieņēmumu kritumu zināmā mērā aizpildīja Covid-19 nauda. Paldies par to! Tas tiešām palīdzēja daudziem teātriem un arī operai savilkt galus līdz šī gada beigām. Attiecībā uz nākamo gadu nav zināms, vai būs kādi atbalsta instrumenti vai nebūs un uz kādiem noteikumiem tie būs. Tā nenoteiktība ir diezgan skaudra," atzina Voldiņš.

Savukārt attiecībā uz valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām, tostarp autoratlīdzībām, LNOB valdes loceklis teica, ka mērķis ir pareizs, tomēr nav pareizs veids, kādā šīs izmaiņas tiek virzītas, jo pietrūkst diskusijas ar nozari.

KONTEKSTS: 

Covid-19 krīzes radīto ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā. Atbalsta instrumenti Latvijā saglabāsies līdz gada beigām.

Tūrisma nozares atbalstam valdība jūlija vidū piešķīra 19,2 miljonus eiro. Atbalsts paredzēts darba samaksas kompensēšanai, un tas jāizlieto līdz šā gada beigām. EM pašlaik strādā pie jauniem tūrisma nozares atbalsta pasākumiem. 

EM vērtētie atbalsta pasākumi saistīti ar ceļošanas ierobežojumu noņemšanu; papildu garantijām, lai bankas nevērstos pret nozarē strādājošajiem; atbalstu darba algām un apkures saistību segšanai. Arī plānots sākt sarunas ar Rīgas domi, lai iekustinātu jautājumus saistībā ar nekustamajiem īpašumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt