Sadaļas Sadaļas

Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums» - vai Baltkrievijas uzņēmumi pārcelsies uz Latviju?

Šodienas jautājums

«Šodienas jautājums» - jauni ierobežojumi Covid-19 dēļ?

«Šodienas jautājums» - krīze tūrisma nozarē

EM vēlas 10 dienu pašizolāciju aizvietot ar Covid-19 testēšanu lidostā

Ekonomikas ministrija (EM) vēlas panākt, lai noteikto 10 dienu pašizolāciju pēc atgriešanās no tām valstīm, kas iekļautas "pašizolācijas valstu sarakstā", aizvietotu ar plašu Covid-19 testēšanu. To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" atzina EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Jautāts, vai EM arvien uzstāj uz to, lai tiktu paaugstināts 10 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimstības robežkritērijs (no pašreizējiem 16 līdz 25 inficēšanās gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju), pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro pašizolācija, Aleksejenko atzina, ka ministrija patiesībā vēlētos pašizolāciju aizvietot ar testēšanu.

Pēc viņa sacītā, minētā robežkritērija palielināšanai nav atbalsta. "Mēs atbalstījām lielāku palielinājumu, bet mēs neesam Veselības ministrija," sacīja EM pārstāvis, norādot, ka diskusija turpināsies, tostarp ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistiem. Galvenais fokuss sarunās būs par pašizolācijas aizvietošanu ar Covid-19 testiem.

Šos testus varētu veikt lidostā uzreiz pēc atgriešanās no "pašizolācijas valstu sarakstā" iekļautajām zemēm.

Galvenā diskusija esot par to, kā tehniski šo testēšanu nodrošināt un cik tas maksās, klāstīja Aleksejenko,

norādot, ka pašlaik ir atlikušas vien 2-3 valstis, no kurām atgriežoties nav jāievēro noteiktā 10 dienu pašizolācija. 

Arī Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) aicinājusi izstrādāt un ieviest ātras, cenas ziņā pieejamas, viegli izmantojamas Covid-19 testēšanas metodes visiem pasažieriem pirms izlidošanas kā alternatīvu karantīnas pasākumiem, lai atjaunotu globālo gaisa satiksmi. Paziņojumā medijiem asociācijas norādīja uz prognozēm, ka aviācijas nozares zaudētie ienākumi 2020. gadā pārsniegs 400 miljardus dolāru un nozare reģistrēs rekordlielus zaudējumus, kas pārsniegs 80 miljardus dolāru.

EM pārstāvis atzīmēja, ka tūrisma nozarē Covid-19 krīzē īpaši cieš Rīgas viesnīcas, kuru bizness balstās uz ārvalstu tūristu plūsmu, kas arī noteikto ierobežojumu dēļ ir apsīkusi. Daļa viesnīcu ir apturējušas savu darbību, taču svarīgi ir, lai viesnīcu biznesā strādājošie uzņēmumi nebankrotētu. 

Aleksejenko atzīmēja, ka tūrisma nozarei paredzētais valsts atbalsts Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir tikai "spilvens" un ar to nevarēs aizvietot biznesa ieņēmumus. Atbalstam var pieteikties līdz šī mēneša beigām, kad tas, visticamāk, arī būs izsmelts. Tiesa, EM dienaskārtībā ir darbs pie papildu atbalsta pasākumiem.

Galvenie atbalsta pasākumi, kas pašlaik tiek vērtēti, ir saistīti ar ceļošanas ierobežojumu noņemšanu; papildu garantijām, lai bankas nevērstos pret nozarē strādājošajiem; atbalstu darba algām un apkures saistību segšanai. Tāpat plānots sākt sarunas ar Rīgas domi, lai iekustinātu jautājumus saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, teica Aleksejenko.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdes loceklis un "Radisson" viesnīcu tīkla Latvijā pārstāvis Jānis Priede LTV raidījumā atzina, ka tāpat būtu jāvērtē iespējas piešķirt kādus nodokļu atvieglojumus, kā arī valsts subsīdijas.

Pēc Priedes sacītā, situācija Rīgas viesnīcu biznesā ir bēdīga. Piemēram, no trim "Radisson" viesnīcām vienas darbība arvien ir apturēta, bet pārējās divas turpina darbu.

"Radisson Blu Latvija" šo gadu noslēgs ar 3,5 miljonu eiro zaudējumiem, tā bija spiesta šķirties no 50% darbinieku.

Labākais mēnesis viesnīcai bijis augusts, kad noslodze bija 20%.

EM pārstāvis atzina, ka martā Rīgas viesnīcu noslodze kopumā saruka par 90%, un pašreiz situācija ir līdzīga – noslodze viesnīcām ir par 70%-80% mazāka nekā gadu iepriekš. Ir uzņēmumi, kas ir ļoti tuvu maksātnespējai, un tie pamatā ir vietējā kapitāla uzņēmumi, kam nav "mātes", kas varētu piešķirt papildu resursus.

Aleksejenko norādīja, ka Covid-19 krīze kardināli mainīs cilvēku uzvedību un ceļošanas paradumus. Arī Priede uzskata, ka tūrisms vairs nebūs tāds kā agrāk. Tomēr, pēc "Radisson" pārstāvja teiktā, ir jādara viss, lai atbalstītu nozari. Pretējā gadījumā Rīga vairs nebūs ārvalstu tūristu galamērķis, jo nebūs atbilstošas infrastruktūras, proti, viesnīcu.

KONTEKSTS:

Pēc valdības lēmuma atļauti avioceļojumi uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm obligāti jāievēro 10 dienu pašizolācija.

Tikmēr Lietuvā un Igaunijā Covid-19 izplatība strauji pieauga, un Lietuva aicināja Latviju un Igauniju tā dēvētajā Baltijas burbulī paaugstināt 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija, no 16 uz 25. Igaunija jau pieņēma šādu lēmumu, savukārt Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju pašizolācijas noteikšanai.

Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt