Labrīt

Saeimas opozīcija lūdz pārtraukt administratīvi teritoriālās reformas virzību

Labrīt

"Jāpaklausās, ko amerikānis saka": Rietumu raidstaciju nozīme dzelzs priekškara sairšanā

Dīkstāves pabalstu statistika ir spogulis ēnu ekonomikai

Pētnieks brīdina: Ēnu ekonomikas apjoms pēc krīzes varētu pieaugt

Dīkstāves pabalstu statistika ir kā sava veida spogulis ēnu ekonomikai, kas par spīti ekonomikas augšupejai pēdējos piecos gados nevis saruka, bet pieauga. Kamēr politikas veidotāji pauž cerību, ka pēc šīs krīzes cilvēki mainīs domāšanu un nodokļus maksās naskāk un apzinīgāk, ekonomisti par to tik pārliecināti nav, un tiek pieļauta iespēja, ka pēc krīzes ēnu ekonomikas apjoms varētu pieaugt.

ĪSUMĀ:

  • Vidējais Covid-19 dīkstāves pabalsts ir 257 eiro – mazāk par minimālo algu.
  • VID: Tā ir patiesības stunda, piesakās uzņēmumi, kas maksā mazas algas. 
  • Daudzi saņem atteikumus, jo nav maksāti nodokļi. 
  • VID vadītāja nenoliedz: Pēc krīzes ēnu ekonomika varētu pieaugt.
  • Tāpēc VID jau tagad veic preventīvos pasākumus.
  • “Citadeles” ekonomists: Krīze parāda - ēnu ekonomika ir sāpīgs jautājums.
  • Ekonomists gan uzskata, krīze nav īstais laiks neatbalstīt nodokļu nemaksātājus. 
  • Pētnieks Sauka: Ēnu ekonomikas apmēra pieaugums Latvijā ir neizbēgams.
  • Sauka: Politiķiem jādomā par nodokļu mazināšanu pēc krīzes.
  • VID nepiekrīt – pēc krīzes cilvēki mainīs domāšanu un neņems “aplokšņu algas”.
  • FM parlamentārais sekretārs: Ēnu ekonomika ir noziegums, kas jāapkaro.
  • FM parlamentārais sekretārs: Sarunas par nodokļu reformu turpināsies.
  • Ja politiķi vienosies, nodokļu sistēmas izmaiņas būs gatavs jūnija beigās.

Kopumā dīkstāves pabalstos darba devējiem izmaksāti 4 miljoni eiro un tos saņēmuši 16 500 cilvēku. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme dīkstāves pabalstu statistikas ainu dēvē par sava veida patiesības stundu.  

“Ja mēs salīdzinām aktivitāti, tad martā kopā bija iesniegti iesniegumi par 5 000 uzņēmumu, bet šobrīd aprīlī – 567 uzņēmumi,” par statistiku līdz 20. aprīlim informēja Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka pašnodarbinātie vēlāk ieguva tiesības saņemt dīkstāves pabalstu. Pieprasījums sarūk.

“Ja mēs skatāmies statistiku, tad par martu bija iesniegts 1600 iesniegumu, bet par aprīli šobrīd 235. Tur šīs izmaksas kopā ir 236 000 eiro.”

Vidējais dīkstāves pabalsta apmērs ir 257 eiro.

Tie ir 70% no izpeļņas pēdējos sešos mēnešos pirms krīzes. Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka pabalsta apmērs pat nesasniedz minimālo darba algu.

“Tas ir tas rādītājs, kādēļ mēs sakām, ka tas atspoguļo ēnu ekonomiku konkrētajās nozarēs, jo minimālā alga, kā mēs zinām, ir lielāka par 270 eiro.

Tādēļ mums ir pamats domāt, ka uzņēmumi, kas ir pieteikuši šos dīkstāves pabalstus, līdz šim ir izmaksājuši mazus atalgojumus. Tā patiesības stunda ir pienākusi,” pauda Jaunzeme.

VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka ir daudzi uzņēmumi, kas sūdzas, ka nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu, sakot, ka tiem ir apgrozījuma kritums, bet deklarētie dati saka ko citu. “Mēs redzam oficiālos uzņēmumu deklarētos datus par pagājušā gada martu un šī gada martu, un mēs redzam, ka pagājušā gada martā uzņēmums neko nebija deklarējis. Šis krīzes negaidītais brīdis ir lielā mērā parādījis patieso ainu, cik labi un pareizi deklarē savus nodokļu maksājumus konkrētie uzņēmumi.”

No visu 5000 dīkstāves pabalsta saņēmēju pulka visbiežāk pabalstam pieteikušies mazie un vidējie uzņēmumi - kopumā 3900.  

“Profils ir mazais uzņēmums ar mazu algu. Lielie šobrīd ir bijuši 162. Tātad jūs redziet - būtiski mazāk. Ar kopējo darbinieku skaitu 6000. Ja mēs skatāmies pēc tādas nodokļu maksāšanas kvalitātes, tad tādi, kas bija padziļinātās sadarbības programmas zelta biedri, tādi ir bijuši pieci iesniegumi, sudraba ir 18. Bronzas ir vairāk – 237. Tas nozīmē, ka pārējie visi 4204 nav bijuši šie atzītie nodokļu maksātāji,” stāstīja Jaunzeme.

VID ģenerāldirektore uzsvēra, ka dīkstāves pabalstu izmaksas mērķis ir sasniegts, jo lauvas tiesu to saņem izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošie, kā arī mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā nodarbinātie.

Tiesa, pieteikumu skaits ir ievērojami lielāks un vairāk nekā 30% gadījumu dīkstāves pabalstu atsaka. Galvenie klupšanas akmeņi ir divi.

“Pirmā pazīme, ka nodokļos nav nomaksāts pat 200 eiro mēnesī un ir šis nodokļu parāds,” stāstīja Jaunzeme.

Liels atteikumu skaits ir transporta nozarē. Tajā nodokļu maksāšanas disciplīna līdz šim pieklibojusi. “Apstrādājošā nozarē ir labi rezultāti, un arī izmaksas ir pietiekami lielas. Ja uzņēmums ir saņēmis atteikumu, tad, iespējams, tam ir ilgtspējas problēmas, jo viņš nav līdz šim maksājis nodokļus, nav spējis panākt pagarinājumu, tam, iespējams, ir aktuāls maksātnespējas process. Ja ir atteikts, tātad tam ir bijis pamats, gan vērtējot līdzšinējo ieguldījumu, gan ilgtspēju nākotnē,” stāstīja Jaunzeme.

Viņa nenoliedza, ka pēc šīs krīzes ēnu ekonomikas apmērs Latvijā varētu pieaugt.

Šāds scenārijs bija arī pēc iepriekšējās krīzes 2008./2009. gadā. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests jau tagad veic preventīvos pasākumus, lai ierobežotu tos uzņēmumus, kuriem ir potenciāls būt ēnu ekonomikas dalībniekiem. Un skaidri pasaka to, ka atbalsts būs tiem, kas nodokļus maksā.

Arī bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka dīkstāves pabalstu statistika skaidri parāda, ka Latvijā ēnu ekonomika ir sāpīgs jautājums.

“Ēnu ekonomikas apmērs ir liels. Un tie novērtējumi ir pāri par 20%. Un daudzās nozarēs tas ir pat lielāks. Skaidrs, ka tas vairāk koncentrējas mazo uzņēmumu galā. Tur ir vieglāk paslēpties,” sacīja Āboliņš.

Tomēr krīze, viņaprāt, nav īstais brīdis, kad šķirot, kurš maksājis godprātīgi nodokļus un kurš ne. Un būtu jāatbalsta arī tie, kuri nav tik godprātīgi maksājuši nodokļus, jo, ja cilvēki paliek bez ienākumiem, tad tas kaitē arī ekonomikai kopumā.

“Mēs jau tagad redzam, ka dīkstāves pabalstos izmaksātās summas ir relatīvi mazas, pēdējais cipars bija aptuveni 4 miljoni vai nedaudz vairāk šobrīd. Pret ekonomikas krituma mērogu, kas šobrīd notiek, kad mājsaimniecību patēriņš samazinājies par 20-30%, četri miljoni ir ārkārtīgi maza summa, lai mazinātu, kaut kā atvieglotu ekonomikas satricinājumu,” skaidroja Āboliņš.  

Kad krīze piezogas strauji, tad, viņaprāt, jāizdara izvēle – cik mērķtiecīgi sniedz atbalstu un cik tas ātri notiek. Šobrīd netrūkst birokrātisko prasību un atteikumu skaits ir liels.

“Visticamāk, pamatots un normālā situācija, tas būtu OK. Bet šobrīd ir jautājums, vai mēs neesam pārāk stingri tajās prasībās, ņemot vērā, cik liela tā krīze ir,” sacīja Āboliņš.  

Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teica, ka pēc teorijas vajadzētu būt tā, ka, augot ekonomikai, ēnu ekonomikas apjoms sarūk. Diemžēl Latvijā pēdējos piecos gados ekonomika kāpa, bet arī ēnu ekonomika palielinājās.  

“Ja mēs 2016. gadā redzējām, ka ēnu ekonomika bija 20,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2017. gadā palielinājās uz 22% un 2018. gadā palielinājās 24,2%. Aptuveni par 2% gadā diemžēl kāpa,” stāstīja Sauka.

Būvniecībā ēnu ekonomikas apjoms ir augstāks nekā vidēji valstī - ap 30%. Tiesa, pēdējos gados ir tas ir mazinājies. Tāpat ēnu ekonomikas jomā negatīvā ziņā izceļas mazumtirdzniecības joma.

“Protams, man nebija pārsteigums, ka Latvijā daudzi nemaksā nodokļus. Pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 85% - ja ne vairāk - uzņēmumu tā vai savādāk izvairās no nodokļu maksāšanas – vai nu tās ir aplokšņu algas vai kāda cita metode. Ja paskatās, cik daudzos uzņēmumos maksā minimālās algas - tas procents ir ārkārtīgi liels.” To atklāj arī dīkstāves pabalstu vidējās summas.

Arnis Sauka prognozē, ka ēnu ekonomikas apmēra pieaugums Latvijā ir neizbēgams.

“Viss rāda to, ka gan citur pasaulē, gan Latvijā šī ekonomikas lejupslīde būs. Tā būs ļoti būtiska. Šādā situācijā sagaidāms, ka ēnu ekonomika pieaugs. Tas ir gandrīz droši,” prognozēja Sauka.

Loģiski būtu secināt, ka cilvēki, redzot, ka krīzes laikā valsts atbalsta tos, kuri godprātīgi maksājuši nodokļus, beidzoties šim laikam, mainītu savu uzvedību un nodokļus sāktu maksāt apzinīgāk.

“Tas būtu vairāk attiecināms uz situāciju, ja pandēmija beigtos un mēs atgrieztos tajā iepriekšējā, piemēram, janvāra situācijā, kad ekonomika auga vai kā minimums strauji nekrita. Tā realitāte varētu būt, ko arī krīze parāda, ka tā situācija var būt tik slikta gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Liela daļa pasākumu, kas domāti atbalstam, nerisina problēmu, bet problēmu atliek. Tie ir atlikti nodokļu maksājumi, atlikti kredītmaksājumi. Šīs problēmas  cilvēkiem ar laiku sakrājas,” skaidroja pētnieks.

Kaut kādā brīdī parādi būs jāatmaksā. Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka sprieda: ja ir situācija, ka ekonomika nav vēl atguvusies no krīzes un uzņēmumiem neiet spoži, iedzīvotāji var būt gatavi ņemt jebkādu naudu – arī aplokšņu algu kā līdz šim.

“Pieredze no citām valstīm un krīzēm rāda, ka diemžēl uzņēmumi ekonomikas lejupslīdes laikā ļoti optimizē uz kaut ko. Un nodokļu optimizēšana ir viena no lietām, uz ko uzņēmumi mēģina ietaupīt,” stāstīja Sauka.

Viņaprāt, šis fenomens ir jāņem vērā politikas veidotājiem, domājot par iziešanu no krīzes.

“Nevis tikai atliekot kaut kādus nodokļu maksājumus, bet tiešām uz kaut kādu laiku samazinot. Analītiski ilgtermiņā jāpieiet. Pretējā gadījumā vienkārši, ja tā nodokļu sistēma tiks atstāta, kāda ir, tad nodokļus vairāk nekā līdz šim nemaksās,” uzskata pētnieks.

Tam nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, norādot, ka pēc krīzes darba ņēmēji vērtēs, kur strādāt - uzņēmumā, kas maksā algu ar vai bez nodokļiem.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV") pauda cerību, ka šī krīze palīdzēs mainīt cilvēku domāšanu.  

“Krīze ir parādījusi, ka nodokļi ir ne tikai izmaksa, vai kādam var šķist netaisnīga izmaksa, bet tas ir vienīgais sociālais spilvens, kas var būt. Ja tiem, kas ir pelēkajā ekonomikā, ja viņiem tagad pabalstos tiek dota nauda - ko viņi ar to saprot? Ka jāsaka paldies, vai viņi saprot, ka ir netaisnība, vai saprot, ka pat nemaksājot nodokļus vienalga grūtā brīdī saņemsim pakalpojumu,” sprieda Zakatistovs.

Viņš nodokļu nemaksātājus salīdzina ar bezbiļetniekiem un uzsver, ka ēnu ekonomika ir noziegums, kas jāapkaro, jo tā ir naudas atņemšana budžetam. Tas būs nodokļu politikas jautājums, kā situāciju ar nodokļu nemaksāšanu vērst par labu.

Tiesa, pandēmijas dēļ sarunas par plānoto nodokļu reformu ir iesaldētas, bet ne atliktas.

“Sadarbības partneri ir vienojušies, ka nodokļu politika tiks mainīta. Tieši kādā veidā, šī vienošanās nav panākta. Bet ļoti iespējams, ka tieši šo sociālo iemaksu dēļ viens no nodokļu sistēmas pārmaiņu objektiem būs dažādi atvieglojumi, lai vienkāršotu to sistēmu. Un mikrouzņēmuma nodoklis, iespējams, tiks pārveidots par viena cilvēka uzņēmumu, bet tur vēl vienošanās nav,” stāstīja Zakatistovs.

Ja politiskie sadarbības partneri spēs vienoties, tad nodokļu sistēmas izmaiņas būs gatavs ap vasaras saulgriežu laiku.

KONTEKSTS:

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.

Covid-19 vīruss Latvijā pirmoreiz konstatēts 2020. gada 2. martā, bet 25. martā konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, no 12. marta līdz 12. maijam izsludināta ārkārtējā situācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt