Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā pieaugusi līdz 24,2%

Neskatoties uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, ēnu ekonomika valstī 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 24,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina jaunākais "SSE Riga Ēnu ekonomikas indekss".

Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2012.gada.

Saskaņā ar pētnieku aprēķiniem ēnu ekonomikas dēļ aptuveni miljards eiro aizplūdis garām valsts makam. Nozaru vērtējumā augstākais ēnu ekonomikas līmenis aizvien ir būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā.

Pētījuma autors Arnis Sauka uzsver – kaut arī, attīstoties tautsaimniecībai, ēnu ekonomikai vajadzēja samazināties, daudzi nodokļu maksātāji aizvien nevēlas uzrādīt ienākumus un neredz jēgu nodokļu maksājumiem, pārvēršot to par ēnu ekonomikas dzinuli.

“Pieaugot ekonomikai, aug pieprasījums pēc darbaspēka. Tas ir jautājums, ar ko politikas veidotāji nav tikuši galā, piekopjot strausa politiku, izliekoties, ka mums nav imigrantu no trešajām valstīm, lai gan viņi ir," sacīja Sauka.

Kaimiņvalstīs Lietuvā ēnu ekonomika 2018. gadā bijusi 18,7%, bet Igaunijā – 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, bet Igaunijā samazinājies par 1,5 procentpunktiem.

Atbilstoši pētījuma datiem visās trijās Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente pērn līdzīgi kā 2017. gadā bija "aplokšņu algas", kas Latvijā veidoja 43,5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā – attiecīgi 54,5% un 43,2%.

 

KONTEKSTS:

2017. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pieauga līdz 22% no valsts IKP, liecina ekonomikas pētnieka Arņa Saukas iepriekšējā pētījuma dati. 2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 20,7% no IKP.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti