Bažas par Arktikas ledājiem
Kā britu raidsabiedrībai BBC norādījuši eksperti, Krievija rūpnīcā Somijas pierobežā katru dienu sadedzina aptuveni 4,34 miljonus kubikmetru gāzes aptuveni 10 miljonu dolāru vērtībā. Analītiķi norādījuši, ka rūpnīcā sadedzinātā gāze būtu eksportēta uz Vāciju, tikmēr Vācijas vēstnieks Lielbritānijā BBC ziņām sacīja, ka Krievija dedzina gāzi, jo tā nevar to pārdot citur. Rūpnīca atrodas netālu no kompresoru stacijas, "Nord Stream 1" cauruļvada sākumā, pa kuru gāzi zem jūras transportē uz Vāciju. Piegādes pa cauruļvadu ir ierobežotas kopš jūlija vidus, krieviem tajā vainojot tehniskas problēmas. Vācija tikmēr norādīja, ka piegāžu ierobežošana ir politisks lēmums.
Zinātniekus uztrauc lielais oglekļa dioksīda un kvēpu daudzums, ko gāzes dedzināšana rada, un, viņuprāt, tas varētu pastiprināt Arktikas ledus kušanu.
Jauns posms karā Ukrainā
Turpinoties karadarbībai Ukrainā, Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs piektdien pavēstījis, ka Ukrainas bruņoto spēku triecienā Krievijas karaspēka bāzei Luhanskas apgabala Kadijivkā nogalināti aptuveni 200 Krievijas desantnieku. Kadijivka jau kopš 2014. gada atrodas Krievijas kontrolē. Ukrainas karavīru mērķis bija viesnīca "Donbass", kur kopš 2014. gada bāzējušies prokrieviskie bruņotie formējumi, sacīja apgabala vadītājs. Tiek ziņots arī par kārtējiem Ukrainas spēku triecieniem Krievijai stratēģiski būtiskajam Antonivkas tiltam Hersonas pievārtē.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka Krievijas – Ukrainas karā sācies ceturtais posms, prognozējot, ka šis posms ilgs divus trīs mēnešus.
Viņaprāt, ceturto posmu raksturos tas, ka puses stāvēs uz vietas un slānīs viena otru, ar ko vien var.
Bet Ukrainai izredzes uz triecieniem esot krietni labākas HIMARS sistēmu dēļ, kuru Krievijai nav. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirils Budanovs paziņojis, ka karā ar Krieviju jau sācies lūzuma punkts. Apliecinājums tam esot pēdējie notikumi okupētajā Krimā, cita starpā arī tur pieredzētie sprādzieni.
Trausla situācija Zaporižjas AES
Bet trausla joprojām ir situācija Zaporižjas atomelektrostacijā. Ceturtdien tika ziņots, ka Krievijas karaspēks pilnībā atslēdzis staciju no tīkla, bet šodien Ukrainas atomenerģijas uzņēmums "Enerhoatom" paziņojis, ka stacija atkal ražo elektroenerģiju Ukrainas tīklam, jo pieslēgts viens no energoblokiem. Par iekārtu un drošības sistēmu darbību komentāru neesot, norādīja "Enerhoatom". Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi paziņojis, ka viņa vadītās organizācijas ekspertu komanda pavisam drīz varētu doties uz Zaporižjas atomelektrostaciju, taču tam esot nopietni jāsagatavojas.
"Šī operācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Vispirms tur ir jānokļūst.
Tā ir karadarbības zona, tāpēc nokļūt tur ir ārkārtīgi sarežģīti. Ir jānodrošina mūsu ekspertu fiziskā drošība, lai uz viņiem nešautu.
Mums arī ir jādefinē misijas mērķi, ko mēs darīsim atomelektrostacijā, kad tur nokļūsim. Plānošana aizņem laiku. Manuprāt, ir svarīgi, ka visas puses atzīst nepieciešamību nosūtīt mūsu ekspertus pēc iespējas drīzāk. Tam piekrīt Kijiva, tam piekrīt Maskava. Es ceru, ka mēs uz turieni dosimies pavisam drīz," teica Grosi.
Vācijas izdevums "Spiegel" vēsta, ka laikā, kad ukraiņu karavīri tika apmācīti Vācijā, tos izspiegojuši Krievijas spiegi. "Spiegel" žurnālisti, atsaucoties uz Vācijas militāro pretizlūkošanu, ziņoja, ka Ukrainas karavīru apmācību laikā pie militārajiem objektiem parādījušās aizdomīgas automašīnas, kurās bijuši spiegi. Tie mēģinājuši nolasīt datus no Ukrainas bruņoto spēku karavīru mobilajām ierīcēm un palaiduši minidronus, lai novērotu apkārtni.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
