Puse no aptaujātajiem tūrisma nozares pārstāvētajiem uzņēmumiem Latgalē šobrīd nelielos apjomos strādā, puse darbību pārtraukusi.
„Par darbiniekiem runājot, liela daļa palaisti bezalgas atvaļinājumā vai ikgadējos atvaļinājumos, palūgti strādāt no mājām, kurš var attālināti. Visi cer uz dīkstāves pabalstu un cer uz to, ka varēs neatlaist darbiniekus, jo, ja situācija ievelkas ilgāk par maiju, tad liela daļa uzņēmēju ir teikuši, un tā ir vairāk nekā trešdaļa, ka viņi būs spiesti veikt kolektīvo atlaišanu, un tas savukārt valstij izmaksās ļoti dārgi. Manuprāt, efektīgāk ir tagad sniegt atbalstu tiem uzņēmējiem, neizjaucot viņu darbību, lai varētu atkopties un turpināt savu darbu,” norādīja asociācijas „Ezerzeme” valdes locekle Līga Kondrāte.
Piemēram, Aglonas Maizes muzejs ir slēgts, lai gan esot bijuši gribētāji, kas arī šajā laikā ir zvanījuši, lai pieteiktu ģimenes ekskursiju, vēloties arī pašiem izcept maizi. Saimniece Vija Kudiņa atteikusi.
„Man nav liekas naudas, es nevaru samaksāt algas, kur nu vēl soda naudas, es neko nepieņemu,” stāstīja Vija Kudiņa.
Šobrīd nelielos apjomos tiek cepta maize pārdošanai turpat blakus esošajā veikaliņā. Tomēr tas situāciju neglābj, norādīja Vija Kudiņa. “Tā ir kāda desmitā daļa no tā apgrozījuma, kas varētu būt, ja strādātu tā, kā strādājām.”
Lielāks noiets veikaliņā ir, kad brauc ekskursanti, tāpat Vija regulāri ar savu produkciju, sākoties pavasarim, devās uz tirdziņiem. Tagad viss uzlikts uz pauzes.
“Mums bija ļoti daudz pieteikumu “Erasmus” programmā gan tuvākās, gan tālākās skolas, gan Daugavpils Universitāte būtu braukusi, savus ciemiņus vedusi; Lieldienas priekšā, izbraukuma tirdziņi, kur cilvēki aktīvi iepērkas. Parasti bija tā, ka šis laiks bija tā kā kluss, aprīlī jau sākās kustība, maijā mums brauc daudz skolēnu, un tad mēs jau ziemas iekavētos maksājumus, arī aldziņas iekavētās, nodokļus iekavētos uz jūniju izlīdzinām, tad mums vasarā sākas tāda pilnvērtīga dzīve. Šogad labi ja uz rudeni mēs atjēgsimies,” sprieda Vija.
Kārsavas novada „Dzīļu” maiznīcas saimniece Aina Barsukova, kas cep gan maizi, gan dažādus gardumus, gan organizē radošās darbnīcas, arī tagad turpina strādāt, gatavojot vietējiem iedzīvotājiem ēdienu līdzņemšanai.
„Ir apstājies pilnīgi viss, un sēdēt mājās un skatīties griestos ir tā kā par grūtu, un tad iedomājāmies, ka var ņemt ēdienu līdzi, un arī sāka prasīt. Un man dēls ir šefpavārs, un tad viņš mani konsultē, un es gatavoju,” stāstīja Aina Barsukova.
Dažādi restorāna cienīgi ēdieni jau vairāk nekā nedēļu pieejami Kārsavas novada iedzīvotājiem, ir izveidota “Whatsapp” grupa, kurā no rīta tiek izvietots piedāvājums, ēdiens ir gatavs ap pieciem vakarā, kad pēc tā var braukt pakaļ.
Ēdiens tiek saņemts nekontaktējoties, to padod ārā, mašīnā sēžot var piebraukt un paņemt, stāstīja Aina.
Tāpat arī viesu mājas šobrīd nodrošina cilvēkiem pašizolāciju un turpina strādāt, taču tādu piemēru nav daudz, uzsvēra biedrības „Latgales reģiona tūrisma asociācijas „Ezerzeme”” valdes locekle Līga Kondrāte.
Daudziem ir nepieciešams finansiāls atbalsts, lai pārdzīvotu šo laiku. Taču uzņēmumus Latgalē satrauc tas, ka viņi neatbilst atbalsta kritērijiem.
„Ļoti daudzi ir mazie uzņēmēji, pašnodarbinātie, ģimeņu uzņēmumi, kur nav nedz tik liela apgrozījuma, kādu pieprasa atbalsta kritēriji, nedz ir izpildāmi tie kritēriji. 500 tūkstoši ir ļoti liela summa, Latgalē maz kurš uzņēmums atbilst šai kategorijai, tāpēc tas lielākais priekšlikums un lūgums valdībai pārskatīt vēlreiz kritērijus un kategorijas, kuras atbilst, paplašināt atbalstāmo kategoriju listi, un pārskatīt kritērijus, saskaņā ar kuriem varētu saņemt atbalstu, jo
patiešām 98% no uzņēmumiem vēlas saglabāt savu darbību,” sacīja Līga Kondrāte.
Tūrisma nozarē strādājošie cer, ka, situācijai stabilizējoties, vairāk cilvēku apceļos tieši Latviju. Tūrisma nozares uzņēmumu aptauja turpināsies, nākamā būs pēc Lieldienām.
