Ekonomikas ministrijas paziņojumā medijiem pausts Vitenberga uzskats, ka šobrīd svarīgi ir radīt modeli, kādā Latvijas uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī izveidot atbalsta mehānisma rīkus uzņēmumiem jau nākamajiem krīzes posmiem.
“Viennozīmīgi ir skaidrs, ka šī brīža situācijā nevaram fokusēties tikai uz īstermiņa ekonomiskās krīzes pārvarēšanas instrumentiem. Jau šodien ir jādomā par visaptverošiem risinājumiem, kā atgūt ekonomikas izaugsmi un kā izmantot iespējas jaunajā pasaules ekonomikā.
Vienlaikus ir jābūt gataviem, ka “ārkārtējā situācija” kļūs par ikdienu, un arī Latvijas uzņēmējiem būs jāpielāgojas apstākļiem.
Tāpēc ir jāmodelē vairāki attīstības scenāriji un jāpiemeklē labākie ekonomikas veicināšanas instrumenti,” citēts Vitenbergs.
Ekonomikas ministrs uzskata, ka krīzes pārvarēšanai nepieciešams daudzveidīgs atbalsta instrumentu kopums ekonomikas stabilizēšanai, mobilizējot esošos Eiropas Savienības fondu un budžeta līdzekļus, pilnveidojot esošās programmas, kā arī izveidojot jaunus pasākumus šādās prioritārās jomās:
- atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem, atjaunojot pozīcijas ārējos tirgos;
- atbalsts inovācijai un jaunu produktu izstrādei;
- atbalsts apmācībām un kvalifikācijas celšanai;
- atbalsts jaunu darbavietu radīšanai.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
