Eksportētāju subsīdiju atlase rada šaubas, vai nauda sasniegs mērķi

Subsidēto darba algu programma eksportējošajiem uzņēmumiem varētu sākt darboties jau šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā, kad Latvija saņems nepieciešamos saskaņojumus no Eiropas Komisijas. Taču eksperti norāda uz vairākām nepilnībām programmas kritērijos, kas rada šaubas, vai šī nauda sasniegs plānoto mērķi.  

ĪSUMĀ:

  • Eksportētāju atbalstam būs pieejams 51 miljons eiro.
  • Darbinieku algām varēs saņemt grantu līdz 800 000 eiro.
  • LIAA neņemas prognozēt, vai ar to pietiks visiem gribētājiem.
  • Taču kritēriji ir ļoti stingri – daudzi var tiem neatbilst.
  • No vairāk nekā 6000 eksportētāju uz subsīdiju drīkstēs pretendēt aptuveni 350.
  • Pieteikties varēs līdz 30. septembrim.
  • LDDK: Eksportētāji var neizpildīt apgrozījuma krituma kritēriju, jo tas nāks vēlāk.
  • LDDK: Pieteikšanās termiņam būtu jābūt vismaz par mēnesi ilgākam.
  • Eksportētāju asociācija: Atbalstu var nesaņemt daudzi mazie eksportējošie ražotāji. 
  • Asociācija iesaka eksporta slieksni samazināt no miljona eiro līdz 500 000 eiro.
  • Asociācija arī iesaka pilnveidot kārtību, kā tiek aprēķināts apgrozījuma kritums. 

Ekonomikas ministrijas izstrādātie un valdības pieņemtie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem eksportētājiem paredz piešķirt viņiem īpašu atbalstu granta veidā uzņēmumā strādājošo darba samaksas kompensēšanai.

Granta apmērs katram uzņēmumam būs līdz 25% no 2019. gadā samaksātajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk kā 800 000 eiro. Tie līdz šī gada beigām jāizmaksā darbinieku algās. Kopumā šim mērķim atvēlēts 51 miljons eiro.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) neņemas prognozēt, vai ar to pietiks visiem gribētājiem.

“Šobrīd uz ātro es jums varu atbildēt tikai tā – dzīvosim, redzēsim. Es domāju – mēs visi šādu situāciju piedzīvojam pirmo reizi, tādēļ skatīsimies, cik daudz uzņēmumu piesakās uz šādu atbalstu,” sacīja LIAA pārstāvis Filips Tālbergs.

Diez vai gribētāju būs pārāk daudz. No vairāk nekā 6000 Latvijas eksportētāju uz šo subsīdiju drīkstēs pretendēt aptuveni 350, jo valdība noteikusi ļoti stingrus kritērijus.

Vispirms jau vairākas eksporta nozares šo grantu nemaz nevarēs saņemt. Tie ir ieroču un munīcijas, kā arī alkohola un tabakas eksportētāji, viesmīlības nozare, nekustamo īpašumu tirgotāji un attīstītāji, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji, administratīvie un apkalpojošie dienesti, kā arī tūrisma nozare.

Pabalstu nedrīkstēs saņemt arī jebkuras citas nozares vidējie un lielie uzņēmumi, kuri pagājušā gada beigās bija nonākuši finanšu grūtībās vai kuriem uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir nodokļu parāds vismaz 1000 eiro apmērā.

No atlikušajiem pretendēt drīkstēs tikai tādi uzņēmumi, kuru eksporta apjoms pērn sasniedza vismaz 1 miljonu eiro un kuru mēneša ieņēmumi šī gada periodā no aprīļa līdz jūnijam sarukuši par 20%, salīdzinot ar to pašu mēnesi pagājušā gadā.

Uzņēmumi, kas atbilst visām šīm prasībām, varēs elektroniski pieteikties atbalsta saņemšanai LIAA, tiklīdz tā būs saņēmusi EK akceptu, kas gaidāms nākamās nedēļas sākumā.  Pieteikumus varēs iesniegt līdz 30. septembrim.

Uzņēmēju organizācijas, protams, gandarītas par valdības atbalstu, bet vienlaikus norāda uz vairākām nepilnībām naudas sadalē. Piemēram, LDDK brīdina – eksports uz tirgus satricinājumiem reaģē ar laika nobīdi. Tādēļ vairāki lielie eksportētāji Covid -19 raisīto apgrozījuma kritumu sāks just tikai tad, kad pieteikšanās šim atbalstam jau ies uz beigām.

“Šim pieteikšanās termiņam būtu jābūt vismaz par mēnesi ilgākam, tātad – līdz oktobra beigām  tieši šī iemesla dēļ, jo inerces vasarā vēl nostrādā, un viņi ir pasargāti, bet tie skarbākie rezultāti tieši būs rudens sākumā,” skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Savukārt Eksportētāju asociācija vērš uzmanību, ka valdības apstiprinātā kārtība ļauj atbalstu saņemt reeksportētājiem, kuri neko neražo, tikai ieved produktus no ārvalstīm un pārdod citām ārvalstīm.

Tikmēr daudzi Latvijas ražojošie eksportētāji paliks aiz borta, jo noteiktais eksporta apjoma slieksnis – 1 miljons eiro - viņiem ir par augstu.

“Ir ļoti ļoti daudz eksportētāju, kuri ir mazāki, kuru eksporta apjomi ir mazāki, bet kuriem šis atbalsts būtu akūti nepieciešams,” norādīja Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

“Jācer, ka būs iespēja sekot līdzi un veikt grozījumus atbalsta saņemšanas apjomam un naudas apjomam, pieprasījumu apjomam, piekoriģēt kritērijus, paplašināt, lai pie šī atbalsta tiktu vairāk uzņēmumu,” sacīja Tiknuss.

Asociācija iesaka minimālo eksporta slieksni samazināt no miljona eiro līdz 500 000, kā arī pilnveidot kārtību, kā tiek aprēķināts apgrozījuma kritums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti