Šķiet, obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksāšana negatīvi ietekmē elektrības patērētājus - iedzīvotājus un uzņēmumus. Ekonomikas ministrija, meklējot risinājumu obligātā iepirkuma komponentes problēmai, piedāvā aplikt ar nodokli šo maksājumu, ko sedz pilnīgi visi elektrības patērētāji.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidro, ka labā nodokļa ietekme iedzīvotājiem būšot:
„Tas skar konkrēti iedzīvotāju kategorijas - mēs jau esam dzirdējuši, ka valsts četrus gadus līdzfinansēs dzīvokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka katru gadu būs pieejams valsts budžeta finansējums, ko tālāk piešķirs pašvaldības.”
Papildu nodoklis samazināšot ienākumus elektroenerģijas ražotajiem, savukārt ražojošajiem uzņēmumiem tiks izveidots speciāls fonds, no kura izmaksās palīdzību, kas kompensētu ražotnēm izmaksu pieaugumu.
Spiridonovs gan kliedē bažas, ka tie iedzīvotāji, kas nav gana trūcīgi, lai tiktu pie pabalstiem, bet nav ražotāji, apvienosies, lai kompensētu elektrības maksājumu zaudējumus pārējiem. Naudu valsts ņemšot arī no citiem avotiem. Ar cenu kāpumu gan patērētāji var rēķināties.
Spiridonovs sola, ka cenu kāpumu varētu ierobežot tirgus atvēršana, lai gan eksperti ir norādījuši, ka, atverot elektroenerģijas tirgu, cenas visticamāk pieaugs.
Ekonomikas ministrijai prātā esot arī citi pasākumi, lai mazinātu sitienu pa iedzīvotāju maciņiem. Eksperti gan ir neizpratnē par šādu valdības lēmumu.
„Kas no tā patērētājiem? Es lasu priekšlikumu un nesaprotu. Tur uzsākta milzīga administratīvā jezga, protams, tur nav ekonomiska un finansiālā jēga. (..) Galvenais – kas mums no tā? Dokuments atbildi nedod. Haoss ir uzsākts…” - enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš uzsver, ka valstij ir tiesības mainīt atbalsta likmi elektroenerģijas ražotajiem, un nav īsti skaidrs, kādēļ, ja atbalsta likme šķiet noteikta par lielu, to nevar samazināt, bet tā vietā jāveido birokrātisks haoss.
