Saules parku attīstīšanā uzņēmumiem netrūkst izaicinājumu

Uzņēmumi aktīvi veido saules parkus, lai palielinātu enerģētisko neatkarību. Daļa uzņēmumu sākotnēji gan īsteno projektus, kas sedz vien nelielu daļu no enerģijas pašpatēriņa un pakāpeniski plāno palielināt savus saules parkus. Uzņēmēju lielākie izaicinājumi ir investīcijas projektu īstenošana, labākās saules paneļu tehnoloģijas izvēle, iespējas vēlāk lieko enerģiju pārdot, kā arī ilgtermiņā kādam var trūkt vietas, kur saules paneļus izvietot.

Saules parku attīstīšanā uzņēmumiem netrūkst izaicinājumu
00:00 / 04:22
Lejuplādēt

Uzņēmums "Ķekava Foods" nupat atklājis saules paneļu parku, kas ļaus nodrošināt ap 13% no uzņēmuma elektrības patēriņa gadā. Būvniecības izmaksas ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu ir ap miljona eiro apmērā, un plānots, ka investīcijas atmaksāsies apmēram trīs gadu periodā. Energoresursi ir viena no lielākajām putnkopības uzņēmuma izdevumu pozīcijām, bet komersantu enerģētiskās neatkarības izaicinājumi ir sākotnējās investīcijas, kā arī tehnoloģiju attīstība, iezīmē "Ķekava Foods" izpilddirektore Aiva Banga.

"Diemžēl tas mums aizņēma vairāk laika, nekā sākotnēji bijām iecerējuši, lai atbilstu prasībām tieši konkursa ietvaros, kā arī laika gaitā saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu tika ļoti daudz šie saules paneļi izbūvēti un līdz ar to mainījās arī pašu saules paneļu veidi. Līdz ar to nācās veikt arī pārprojektēšanas darbus, un tas aizņēma vairāk laika, bet

noteikti tas ir svarīgs ieguldījums mums, jo mēs esam aprēķinājuši, ka gada ietvaros tas mums ļaus ietaupīt ap 250 000 eiro," pauž Banga.

"Ķekava Foods" jaunais saules parks izvietots četrās dažādās vietās, bet uzņēmumam ir vēl gana daudz teritorijas, lai nākotnē izbūvētu arī otro kārtu.

Turpretī "Latvijas maizniekam" tas varētu radīt problēmas nākotnē, jo rūpnīca Daugavpilī ir līdzās blīvai pilsētas apbūvei un infrastruktūrai. Neraugoties uz to, maiznīca arī nupat atklājusi saules parku, ar ko plānots nodrošināt 10–12% no uzņēmuma energopatēriņa, rēķina uzņēmuma valdes loceklis Māris Daude.

"Kopējās investīcijas šim projektam bija 500 tūkstoši eiro, no kā 30% ir "Altum" līdzfinansējums. Mēs uzstādījām 1178 saules paneļus, bet tie ir divpusēji. Neskatoties uz to, ka saule silda no augšas, mūsu saules parkā ir balta smilts, pret kuru atspīd saule un no apakšas arī tiek dota šī enerģija. Tas ir tāds jaunums, un tai atdevei būtu jābūt lielākai nekā no standarta saules paneļiem. Taču viens ir uz papīra uzliktie rezultāti un otrs ir tas, kā ir dzīvē. Tāpēc ir nepieciešams laiks, lai mēs saprastu, cik tie paneļi spēj ražot gan vasarā, gan ziemā, bet, protams, modernizējot rūpnīcu, pie jebkurām investīcijām mēs izskatām, kā kļūt videi draudzīgākiem," skaidro Daude.

Abi minētie uzņēmumi pagaidām par saražotās enerģijas pārdošanu kopējā tīklā vēl nedomā, jo salīdzinoši nelielo apjomu izmanto tikai pašpatēriņam.

Savukārt lauksaimniecības uzņēmumā "Agrofirma Tērvete" jau pērn uzbūvēts saules parks, kura saražoto enerģiju izmanto ražotnes vajadzībām, kā arī pārdošanai kopējā elektrības tīklā. Tiesa gan, šobrīd dalība kopējā tirgū joprojām ir apgrūtināta un kavē attīstību šajā jomā, vērtē "Agrofirma Tērvete" valdes priekšsēdētājs Dainis Dominieks.

"Šobrīd mums ir kopējā jauda parkam 3 megavati, no kuriem 30% mēs izmantojam pašpatēriņam un pārējos 70% mēs dodam kopējā tīklā. Šobrīd mēs sūdzēties nevaram, mums ir fiksēts kontrakts uz pārdodamo elektrību, un mēs neesam biržā, kas arī zināmā mērā ir tāds mierinājuma stāsts, jo ir dienas, kad mēs redzam, ka cena ir tuvu nullei vai pat ar mīnuszīmi. Taču mūsu uztverē pareizākais būtu iespēja realizēt to enerģiju sava holdinga uzņēmuma ietvaros, kur ir jau iekšējie līgumi, bet ar saprātīgu pārvades un sadales pakalpojuma maksu. Te ir jāmeklē risinājumi, kā atrast kompromisus ar "Sadales tīkliem" par abpusēji izdevīgākiem tarifiem," klāsta Dominieks.

Atveseļošanas fonda finansējums uzņēmumu energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai pieejams "Altum" aizdevumu programmās, kur viena no populārākajām aktivitātēm ir tieši saules paneļu uzstādīšana. "Altum" pārstāve Līga Mellēna norāda, ka jūnija sākumā noslēgsies jau sestā kārta, kurā saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi un parakstīti 130 līgumi ar kopējām investīcijām ap 50 miljonu eiro apmērā.

"Tad no šiem parakstītajiem līgumiem paredzēts uzstādīt pavisam 41 megavatu saules jaudas uzņēmumu pašpatēriņam. Salīdzinājumam: pēc "Sadales tīkla" datiem uz šī gada pirmā ceturkšņa beigām Latvijā kopumā bija uzstādīti 370 megavati, no kuriem 170 megavati bija mikroģeneratori, bet 200 MW lielās saules stacijas. Un no šiem 200 megavatiem tātad viena piektā daļa ir šajā programmā uzņēmumu pašpatēriņam uzstādītās saules stacijas," stāsta Mellēna.

"Altum" programma šiem aizdevumiem uzsākta 2022. gada beigās un plānots, ka būs arī septītā atbalsta kārta, kura noritēs no 11. jūnija līdz 9. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti