ĪSUMĀ:
- Pirmajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā saruka par 5%, pārtraucot 11 gadus ilgušo izaugsmes periodu.
- IKP šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par gandrīz 33%.
- ASV Kongress apstiprinājis ekonomikas atbalsta pasākumus gandrīz trīs triljonu dolāru apmērā.
- Jaunā ekonomikas stimulēšanas pakete pašlaik ir iestrēgusi Kongresā.
- Covid-19 pēdējās nedēļās turpina plosīt vairākus ASV štatus, piespiežot varas iestādes atkārtoti ieviest ierobežojumus.
- SVF brīdinājis, ka vislielāko risku ASV ekonomikai rada tieši atkārtots Covid-19 pandēmijas uzliesmojums.
- Tiek pieļauts, ka ASV ekonomika atgūsies trešajā ceturksnī.
Covid-19 pandēmijas radītā krīze Amerikas Savienoto Valstu ekonomikai līdzīgi kā daudzām citām valstīm pasaulē devusi smagu triecienu. Jau pirmajā ceturksnī ASV ekonomika gada griezumā saruka par 5%, pārtraucot 11 gadus ilgušo izaugsmes periodu. Savukārt jūlija beigās publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par gandrīz 33%. Tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1947.gadā. Otrajā ceturksnī lielu triecienu guva arī tirdzniecība. Proti, piedzīvots eksporta kritums par aptuveni 64%, bet importa – par 53%. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā nokritušies par 34%. Pēc pandēmijas sākumā piedzīvotā 14,7% lielā bezdarba jaunu bezdarbnieku skaits sāka pakāpeniski samazināties. Tomēr pirms nepilnas nedēļas publicētie valdības dati liecina, ka pēdējās divās nedēļās bezdarbinieku skaits atkal pieaug, šobrīd bezdarbam valstī pārsniedzot 11%. Tikmēr maksātnespējas pieteikumu skaits pirmajā pusgadā pieauga par 26%, bet jūnijā vien – par 43%.
Lai censtos mazināt pandēmijas ietekmi, ASV Kongress apstiprinājis ekonomikas atbalsta pasākumus gandrīz trīs triljonu dolāru apmērā. Bet jaunā stimulēšanas pakete pašlaik ir iestrēgusi Kongresā, republikāņiem un demokrātiem nespējot vienoties par tās pieņemšanu.
Kamēr prezidents Donalds Tramps turpina solīt vērienīgu ekonomikas atveseļošanos, Covid-19 pēdējās nedēļās turpina plosīt vairākus štatus, piespiežot varas iestādes atkārtoti ieviest ierobežojumus.
Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka vislielāko risku ASV ekonomikai rada tieši atkārtots Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, kas liktu atkal slēgt uzņēmumus.
Tas norādījis, ka valdībai tuvāko mēnešu laikā nāksies pielikt lielākas pūles, lai atbalstītu mājsaimniecības un veicinātu pieprasījumu, kā arī lai mazinātu pieaugošo nabadzību un novērstu Savienoto Valstu veselības aprūpes sistēmas nepilnības.
Nobela prēmijas laureāts ekonomikas zinātnē Pols Krugmans skaidroja, ka Savienotās Valstis atvēra ekonomiku ne tikai par ātru, bet arī stulbā veidā: "Es nedomāju, ka tas, vai mēs atvērām ekonomiku par ātru, pat ir nopietni apspriežams. Vīruss nebija pakļauts kontrolei, un mēs atvērāmies stulbi… es domāju – bija jāvelk sejas maskas un jāievēro neko nemaksājoši un vienkārši piesardzības pasākumi. Un šeit nu mēs esam."
Ekspertu prognozes par Savienoto Valstu ekonomikas atkopšanos ir dažādas, bet kopumā tiek pieļauts, ka ASV ekonomika atgūsies trešajā ceturksnī, kad varētu tikt reģistrēta izaugsme pat 17% apmērā.
Kā nesen norādīja ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels, ASV ekonomikas atlabšana ir atkarīga no jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas. Uz to norādīja arī Krugmans.
"Šī nav tāda krīze, kāda tā bija pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad ekonomikā bija fundamentālas problēmas un atkopšanās prasīja daudzus gadus. Ja spēsim kontrolēt vīrusu, tad arī spēsim ātri atkopties," sacīja Krugmans.
Labumu nedz ASV, nedz arī globālajai ekonomikai nedod arī saspīlētās Vašingtonas un Pekinas attiecības. Uz to norādījis amerikāņu politologs Ians Bremmers.
"Mēs uz šo krīzi nereaģējam koordinētā veidā, un ģeopolitika ir ļoti bīstama. Nav jau tā, ka valstis ignorē viena otru un strādā katra ar saviem izaicinājumiem. Tās būtībā vaino viena otru, un starptautiskā spriedze pieaug. Īpaši skaidri tas redzams ASV un Ķīnas attiecībās. Abas puses vaino viena otru dažādās lietās, un savstarpējās uzticības līmenis starp divām pasaules lielākajām ekonomikām ir zemākais visā manā dzīves laikā. Mums visiem būtu jārunā par to, kā strādāt kopā, lai tiktu ārā no krīzes, kas prasīs nevis mēnešus, bet gadus. Šajā izaicinājumā jāņem vērā ne tikai valstu iekšpolitika, bet arī ģeopolitika, kas visu padara nestabilāku un grūtāk prognozējamu," norādīja Bremmers.
Ekonomiku ietekmēs daudz un dažādi faktori. Telekanāls CNBC norādīja, ka lielu ietekmi uz ASV ekonomiku atstās prezidenta Trampa jūnijā pieņemtais lēmums aizliegt valstī ieceļot tādiem imigrantiem, kas rada risku ASV darba tirgum. Imigranti ASV darba tirgū sastāda 17% no kopējā darbaspēka, un tie tiek uzskatīti par ļoti būtiskiem, jo dara darbus, ko paši amerikāņi nevēlas darīt, piemēram, lauksaimniecībā.
Paredzams, ka šī Trampa lēmuma dēļ viena no nozarēm, kas cietīs vissmagāk, būs ASV tehnoloģiju sektors, proti, tādi uzņēmumi kā “Amazon”, “Google” un citi.
Kā norāda eksperti, vēl viens no faktoriem, kas ietekmēs ekonomiku, būs mācību iestāžu atvēršana vai arī neatvēršana. Par to šobrīd notiek plašas debates. Tiek lēsts, ka skolu aizvēršana uz mēnesi ASV ekonomikai izmaksātu vairāk nekā 50 miljardus dolāru jeb 0,2% no IKP.
KONTEKSTS:
Par jaunā koronavīrusa izplatīšanos Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku, Ķīna informēja Pasaules Veselības organizāciju pērnā gada nogalē. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka Covid-19 sasniegusi globālās pandēmijas līmeni.
