Atvērtie faili

#30 Gads pēc projekta "Izmisumā zonā": Vai situācija paliatīvajā aprūpē kļuvusi labāka

Atvērtie faili

#32 Mīti un realitāte: vai Covid-19 vakcīna var izmainīt cilvēka DNS?

#31 Būvniecības pelēkā zona: firmas brīvi piedāvā preces un pakalpojumus bez PVN

Būvniecības pelēkā zona – firmas brīvi piedāvā preces un pakalpojumus bez PVN

Jebkurš, kuram nācies mājās kāut ko būvēt, zina, ka lietas var nokārtot neoficiāli. Ir cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), un ir cena bez tā. Būvniecības pelēkā zona Latvijā ir milzīga. Pēdējos gados skrūves ir pievilktas stingrāk un situācija mazliet uzlabojusies, tomēr nodokļu nemaksātāji joprojām brīvi piedāvā savus pakalpojumus. Godīgie tirgus spēlētāji neizpratnē rausta plecus, kāpēc valsts to pieļauj. Taču bez vainas nav arī būvnieku lobijs – dažas vajadzīgas likuma izmaiņas tas ir nobloķējis. 

ĪSUMĀ: 

Gadiem ilga prakse – būvniecības pakalpojumus iegādāties bez nodokļu nomaksas

Sludinājumu vietne ss.lv ir pilna ar piedāvājumiem iegādāties dažādus būvizstrādājumus. Kas tās par firmām, bieži nav norādīts. Latvijas Radio raidījumā “Atvērtie faili” tika apzvanīti četri nejauši izvēlēti betona pārdevēji. Raidījums interesējās par it kā mājas būvniecībai nepieciešamā betona un tā piegādes cenām. Jautāts arī, vai jāmaksā nodoklis. Visi četri apzvanītie piedāvāja norēķināties bez nodokļa. To vidū arī firma „Ramkons”.

"Ramkons" savā mājaslapā lepojas, ka ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem nozarē. Tā pamatprodukcija ir betona izstrādājumu ražošana. 2019. gadā firma apgrozījusi 2,2 miljonus eiro. Firma pieder kādam Oļegam Repko, bet valdē darbojas Roalds Frīdenbergs. Sazvanot Frīdenbergu un vaicājot, kādēļ viņš savus pakalpojumus piedāvā bez PVN, viņš noliedza, ka viņa uzņēmums betonu tirgo bez PVN.  

Arī zvanot uz vēl diviem numuriem, saņemti piedāvājumi iegādāties betonu, maksājot skaidrā naudā uz vietas. Savukārt maksājot ar pārskaitījumu, gan būšot jāmaksā klāt vēl 21% pievienotās vērtības nodoklis. 

Sludinājumi atspoguļo kopējo situāciju tirgū, uzskata būvmateriālu ražotāja “Schwenk Latvija” valdes loceklis Jegors Golubevs.

“Latvijā pilnīgi brīvi un atklāti var iegādāties būvizstrādājumus un pakalpojumus, pilnīgi nemaksājot nekādus nodokļus. (..) Un tā situācija nav jauna, var teikt, ka gadu gaitā nekas nemainās – tie pakalpojumi un izstrādājumi ir pieejami absolūti brīvi un atklāti,” norādīja Golubevs.

“Schwenk Latvija” ir liels spēlētājs vietējā būvmateriālu tirgū. Uzņēmumam pieder vairākas cementa un betona ražotnes, arī karjeri izejvielu ieguvei. 2019. gadā “Schwenk Latvija” apgrozīja 94 miljonus eiro un pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 36 miljonus eiro. Firma ir daļa no starptautiskas kompānijas un, kā uzsvēra Golubevs, darbojas legāli – līdz ar to izjūt negodīgu konkurenci no tiem tirgus spēlētājiem, kas nodokļus nemaksā.

Firmas pārstāvis sacīja: “Mēs labprāt būtu tirgojuši mūsu produktus privātpersonām, un mums ļoti daudz zvana un interesējas aktīvās būvniecības sezonas laikā, bet visas sarunas beidzas ar jautājumu – vai pārdosiet bez PVN. Kad mēs sakām, ka nē, – viss, tiek nolikta klausule, un viss, cilvēks pazūd.”

Rezultātā “Schwenk Latvija” gandrīz vispār neapkalpojot privātpersonas, kas pēc Golubeva aplēsēm varētu veidot aptuveni piektdaļu no visa betona tirgus. Zaudēta konkurences cīņa par šiem klientiem gan esot tikai puse no bēdas.

“Ir arī otra daļa – nelikumīgas un negodīgas biznesa prakses –, tas tiešā veidā arī ietekmē mūs jau tajā legālajā segmentā. Bieži vien ražotāji izmanto visādas prakses – autotransporta pārkraušana, aplokšņu algas, nereglamentēts darba laiks. Tās lietas visas ietekmē izmaksas, protams, un kropļo konkurencei, – šajā gadījumā tas sit pa mums ļoti tiešā veidā, jo viņi spēj piedāvāt labākus nosacījumus pircējiem,” uzsvēra Golubevs. 

Uzņēmēja ieskatā tikai neliela daļa no visiem betona piedāvātājiem Latvijas tirgū darbojas legāli. “Schwenk” noalgoti eksperti analizējuši publiski pieejamās ziņas par desmit nejauši atlasītiem konkurentiem.

Izvērtējot šo firmu gada pārskatos norādīto apgrozījumu, samaksātos nodokļus, nodarbināto skaitu un vidējo atalgojumu, “Schwenk” eksperti secinājuši, ka tikai četri komersanti strādājuši legāli. Lielākā daļa jeb seši no viņiem varētu būt darbojušies pelēkajā zonā un nodokļus maksājuši tikai daļēji. To kopējais apgrozījums bijis 11 miljoni eiro, bet eksperti pieļauj, ka tas varētu neatspoguļot realitāti. Gadā valsts budžetā nesamaksātie darbaspēka nodokļi – viens miljons eiro. 

Golubevs skaidroja: “Paņemam divus uzņēmumus ar vienu apgrozījumu – 2,5 miljoni. Ar vienādu darbinieku skaitu. Vienam sanāk vidējā bruto alga gada garumā 1500 eiro, otram – 500 eiro. Sakiet, kā dzīvē tā var notikt, ka vienā uzņēmumā maksā trīs reizes lielāku algu? Tas ļoti spilgti parāda, ka šinī konkrētajā uzņēmumā kaut kas notiek ar algām.”

Būvniecības nozarē nevienlīdzīga konkurence

Nevienlīdzīgo konkurenci, kas veidojas, vieniem maksājot nodokļus, citiem ne, izjūt arī citi komersanti. 

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons komentēja situāciju: “Kaut vai tādi gadījumi ceļu būvniecībā: jums ir jāpiegādā šķembas, smiltis, izejvielas ceļu būvniecībai. Jūsu karjers atrodas blakus ceļam, kurš jāremontē – tātad būtu vismazākie izdevumi. Izrādās, vispārīgi runājot, ja jums no Daugavpils ved uz Liepāju un viņam iznāk lētāk, izdevīgāk nekā jums blakus karjerā, jo visu materiālu ieguves izmaksas iznāk vairāk vai mazāk tuvas, nu tad tas nav normāli, tur nav kārtības.”

Būvniecības nozare jau gadiem slīgst ēnu ekonomikā. Jaunākie pieejamie dati ir par 2019. gadu, kad nelegālo daļu būvniecībā lēsa ap 30,7%. Tas ir krietni vairāk nekā valstī kopumā, kur šajā laikā ēnu ekonomika veidoja nepilnus 24%, un tas bija augstākais rādītājs Baltijas valstīs.

Golubevs ir manījis dažus gadījumus, kad pēc valsts kontrolējošo institūciju intereses komersantu nākamajos gada pārskatos jau redzamas divreiz lielākas algas. Tomēr tie ir pavisam reti gadījumi un kopējo situāciju neuzlabo.

“Kopumā situācija drīzāk mainās, mainoties tirgum. Ja tirgus izaug vai atkal sarūk – drīzāk šis ietekmē to visu situāciju ēnu ekonomikā, nevis valsts kontrolējošo institūciju darbība,” pauda Golubevs.

Pagājuši pieci gadi kopš sadarbības memoranda

Lai trijos gados ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē samazinātu vismaz par pusi, Latvijas vadošās būvnieku organizācijas kopā ar valdības pārstāvjiem šodien parakstīja sadarbības memorandu – šī ziņa izskanēja pirms gandrīz pieciem gadiem.

Zaļo un Zemnieku savienības premjerministra Māra Kučinska (Zaļo un Zemnieku savienība) un būvniecības nozares organizāciju parakstītajā memorandā pausta apņemšanās samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā uz pusi. Tobrīd tā bija 40%, tātad tagad vajadzētu būt 20%. Solījums nav izpildīts.

Lai arī pagājis ilgāks laiks nekā solītie trīs gadi, ēnu ekonomika būvniecībā sarukusi tikai par nepilniem 10%. 

Kāpēc plānotais nav noticis, skaidroja bijušais premjers Kučinskis: “Es arī uz to parakstīšanu gāju ar tādu zināmu piesardzību, jo es ļoti labi saprotu, ka viens ir apņemšanās, īpaši, kā pēc tam kļuva zināms, tādā karteļa ēnā. Man viņa bija zināma, bet vēlāk kļuva drusku publiska.”

Kučinskis piemin Konkurences padomes (KP) un KNAB kopīgi sākto izmeklēšanu par aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos. Iespējams, šajos procesos iesaistīti arī augsta līmeņa politiķi. Šis skandāls nāca gaismā 2019. gadā, kad likumsargi veica kratīšanas vairākos Latvijas lielajos būvuzņēmumos. 

Valdības un būvnieku memorands paredzēja vairākus soļus būvniecības nozares iziešanai no ēnu ekonomikas. Kā būtiskāko no tiem Kučinskis minēja ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas ir lielāka nekā minimālā alga valstī. 

No pagājušā gada pavasara tai jābūt 780 eiro pirms nodokļiem. Tāpat bijis svarīgi ieviest būvniecībā nodarbināto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Tajā jāreģistrē darbinieku un viņu reāli nostrādāto stundu skaits visos būvniecības objektos, kuru apjoms pārsniedz 350 tūkstošus eiro. 

Kā uzskata būvnieku lobija organizācijas “Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” vadītājs Gints Miķelsons, tie tomēr ir bijuši nozīmīgi pasākumi biznesa legalizācijai. Vismaz lielie komersanti pakāpeniski ir nākuši ārā no ēnu ekonomikas.

“Attiecībā uz lielajiem spēlētājiem – tur visas šīs algas, stundu likmes, nodokļu nomaksas – šiem apjomiem ir pozitīva tendence. Es negribu pārspītēt, ka tur ir būtisks kāpums, bet tur visur ir pozitīva tendence,” norādīja Miķelsons.

Organizācija aprēķinājusi, ka piemēram, 2019. gadā organizācijas biedru uzņēmumos par 780 eiro lielāku algu saņēmuši vairāk nekā 80% nodarbināto, kamēr nozarē kopumā – divreiz mazāks skaits.

Joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē lielā mērā ir attieksmes jautājums, uzskata Miķelsons: “Es domāju, ka tur nav stāsts tikai par racionālo. Primāri tur pamatā joprojām ir Padomju Savienības kultūra. Mēs paši saprotam to tipisko būvnieku vidējo – joprojām šī Padomju Savienības kultūra un, protams, attieksme kopumā pret valsti, nodokļu maksāšanu, tas, mūsuprāt, tāds primārais faktors, kas to ietekmē.”

Savukārt Būvizstrādājumu ražotāju asociācijas izpilddirektors Jākobsons minēja vēl vienu iemeslu augstajiem rādītājiem: “Lielajās būvkompānijās, lielākajā daļā no tām – viņiem jau pašiem strādājošo nav, viņi visi praktiski ir projektu vadītāji, tātad viņi piesaista apakšniekus. Tas vēl būtu viss normāli, saprotami, bet nelaime jau tāda, ka apakšnieks arī nav strādātājs un viņš ņems vēl vienu apakšnieku. Un tā ķēdīte var sniegties... Mēs kādreiz, kad būvinspekcijā strādāju, mums dažreiz tā ķēdīte varēja sasniegt 20 posmus. Un katrs no tiem grib paņemt savu procentu, lai gala beigās visus maksājumus nosegtu; bez ēnu ekonomikas tur bija bezjēgā, viņi neviens tur nestrādāja. Tā ir tā specifika.”

Būvnieki pretojas valsts iestādēm

No valsts iestāžu puses ideja ierobežot apakšuzņēmēju līmeņus ir bijusi jau ilgāku laiku, taču vienmēr atdūrusies pret būvnieku pretestību. 

Kučinskis atcerējās: “Mums likums pieļauj garu apakšnieku ķēdi, to gan būvnieki toreiz, neskatoties uz vienošanos, nolobēja, lai nevarētu Saeima pieņemt, ka zem katra ģenerāluzņēmēja varētu būt tikai divu līmeņu apakšnieki apakšā. Mums viņu ir tik bezgalīgi daudz, ka tad tām ķēdēm izsekot ir ārkārtīgi grūti arī no VID [Valsts ieņēmumu dienesta] viedokļa.”

Un šis nav vienīgais priekšlikums ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā, kas stāšanos spēkā tā arī nepiedzīvoja.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā savulaik ir noraidīti grozījumi likumā, kas paredzēja ievest ģenerāluzņēmēja un apakšnieka solidāro atbildību. Galvenajam būvdarbu veicējam būtu bijis jāatbild par tā piesaistīto apakšuzņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Tāpat Saeimā noraidīts Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums, kas paredzēja, ka elektroniskajā darba laika uzskaites datubāzē būvniekiem būtu jāpublisko arī gala norēķini ar apakšuzņēmējiem konkrētos būvniecības projektos, lai būtu skaidri redzama visa naudas plūsma – kad, kam un cik ir beigu beigās samaksāts. 

Fragments no Saeimas Budžeta komisijas 2019. gada 11. aprīļa sēdes, tajā  EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane skaidroja piedāvāto grozījumu būtību: “Mēs negribam izgudrot riteni. Mēs principā paņemam Somijas sistēmu, kuru mēs esam ļoti detalizēti izpētījuši, kas deva diezgan lielus rezultātus. Viņiem principā ieviešot to pilno sistēmu, tajā skaitā norēķinus, vienā gadā uzlabojās nodokļu ieņēmumi par 500 miljoniem. (..) Priekšlikuma būtība ir tāda: šobrīd būvniecības procesā, būvdarbos mēs novērojam ļoti garas apakšuzņēmēju ķēdes, un pie šīm garajām ķēdēm nauda mēdz arī noklīst kaut kur. Šobrīd, nevedot uzskaiti uz objektu, VID nekādi nevar izsecināt tos lielākos riskus un uzņēmējus vai kapitālsabiedrības, būvkomersantus, līdz kuriem tā nauda aiziet un tālāk netiek samaksāta.”

Pret šo priekšlikumu asi iebilda būvnieki. Tas būšot nesamērīgs slogs uzņēmējiem. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jau tāpat esot gana daudz informācijas, bet reālos norēķinus VID varot uzzināt, ja paprasītu tos bankām. Arī VID pārstāve komisijā iebilda pret to, ka no būvniekiem tiktu paprasītas šādas ziņas

“Attiecībā uz piedziņu un nodokļu nenomaksu, arī šobrīd mums viss ir, izejot no PVN deklarācijām, visa iespējamā rīcībā esošā informācija. Ekonomikas ministrijas priekšlikums ir tāds, ka, redzot norēķinus, var savlaicīgi viena līguma ietvaros tā kā izsekot savstarpējo norēķinu neveikšanu, bet tā nav īsti VID kompetence un es arī nedomāju, ka Ekonomikas ministrija spēs analizēt šādu datu apjomu,” komisijai toreiz norādīja VID pārstāve.

Pēc šādas VID nostājas komisijā debates vairs neturpinājās un priekšlikums netika atbalstīts.

Būvnieku un valsts pārstāvji ir domājuši vēl par citiem soļiem būvniecības nozares sakārtošanai. Piemēram, ir tapis būvniecības ētikas standarts. 

Būvuzņēmēju partnerības mājaslapā publicētais ētikas kodekss citstarp nosaka: “Būvniecības nozares pārstāvji rūpējas par pretkorupcijas normatīvā regulējuma un labās prakses ievērošanu un visu nodokļu savlaicīgu un pilnīgu nomaksu.”

Ēnu ekonomikas izskaušana šobrīd palikusi pandēmijas seku ēnā

Pagājušais gads būvniekiem pagājis pandēmijas ēnā, un diskusijās ar valsts pārvaldi priekšplānā izvirzījušies jautājumi par ekonomikas sildīšanu caur publiskā sektora projektiem būvniecībā, ne tik daudz ēnu ekonomikas izskaušana.

Ja nebūtu pandēmijas, pagājušajam gadam vajadzēja iezīmēt būtiskas pārmaiņas nozarē attiecībā uz iespējām nemaksāt nodokļus, tad minimālajai algai komplektā ar elektronisko darba uzskaites sistēmu vajadzētu būt būtiskam atspaidam Valsts ieņēmumu dienestam cīņā ar ēnu ekonomiku. 

EM Būvniecības politikas departamenta vadītāja Olga Feldmane skaidroja: “Diemžēl 2020. gads vēl neko nedos, jo nedarbojās (..), bet 2021. gada pirmajā pusgadā vajadzētu parādīties jau reālai ietekmei no šiem abiem pasākumiem, tad mēs sāksim analizēt, kas ir tās mirušās dvēseles, kam ir nulles. Principā vajadzētu analizēt, kas ir tie cilvēki, kas joprojām nesaņems minimālo atalgojumu.”

Feldmane uzskata, ka kopumā nozares iziešana no ēnu ekonomikas notiekot sekmīgi. Būvniecības nozare ir pirmā, kas Latvijā parakstīja visiem saistošu ģenerālvienošanos par minimālo algu. 

“Mēs esam samazinājuši ēnu ekonomiku par 10%. Šādu uzrāvienu neviens līdz šim nav panācis. (..) Jāsaprot viena lieta – nevar nozari izdzīt no ēnu ekonomikas triju gadu laikā. Tas vienkārši sagraus nozari,” minēja Feldmane.

Pētījums liecina par pakāpenisku ēnu ekonomikas mazināšanos

Pakāpeniska ēnu ekonomikas samazināšanās būvniecībā ir redzama arī pētnieka Arņa Saukas pētījumos. 

Tomēr situācija joprojām neizskatās labi. 2019. gadā, tātad neilgi pirms tam, kad būvniecībā stājās spēkā prasība par obligāto minimālo algu, lielākā daļa nozarē strādājošo – tie ir aptuveni 30 tūkstoši cilvēku – mēnesī nopelnīja mazāk, līdz 700 eiro. Turklāt gandrīz 10% no šiem cilvēkiem algās saņēmuši apaļu nulli, bet 19,5% mēnesī pelnījuši mazāk par minimālo algu valstī.

Pētnieks Sauka pamatoja: “Būvniecības sektors ir viens no tiem sektoriem, kur tradicionāli ir lielāka ēnu ekonomika. Tas nav tikai Latvijā, tas ir pēc būtības lielākajā daļā valstu. Tas ir saistīts ar būvniecības nozares specifiku, viņi nav piesieti vietai, notiek kustība, līdz ar to ir grūtāk kontrolēt šādus objektus. Otrs, vēl svarīgāks faktors, ka tas ir saistīts arī ar to, ka būvniecība ir cikliska.”

Kā galvenās ēnu ekonomikas izpausmes pētījumā minētas aplokšņu algas, ienākumu un darbinieku skaita neuzrādīšana, korupcija, arī neoficiālie maksājumi, kas jāveic, lai nokārtotu lietas. 

Vislielākā problēma ir aplokšņu algas, kas veidojušas 27% no vidējās faktiski izmaksātās algas. Savukārt korupcijas maksājumi veidojuši 12% no gada apgrozījuma. 

Cīnoties par pasūtījumiem, zemāku cenu būvnieki nereti piedāvā, tieši izmantojot pelēko zonu. 

Saukas pētījumā arī intervēti Latvijas lielākie būvuzņēmēji, kuru citāti no pētījuma iekļauti tālāk. Aptaujāto uzņēmēju vārdi pētījumā nav atklāti.

“Atliek paskatīties, kāda ir nozares uzņēmuma nodokļu nomaksa uz vienu darbinieku gadā, tas izsaka visu. Daudzu būvnieku rādītāji šajā ziņā ir pat reizes sešas zemāki, tas par kaut ko liecina ēnu ekonomikas ziņā. Jautājums, kāpēc ar šo publiski pieejamo informāciju VID īsti neko nedara? Tas nav godīgi pret tiem, kas nodokļus maksā,” sacīja kāds būvnieks.

Savukārt kāds cits nozares pārstāvis norādīja: “Kaut kas līdz ar ģenerālvienošanos nozarē ir arī uzlabojies. Tomēr pilnībā plānotais rezultāts sasniegts nav, jo ar ģenerālvienošanos vien ēnu ekonomiku nevar mazināt. Būtiska ir kontrole un arī represīvi pasākumi attiecībā uz tiem, kas ar dažādiem instrumentiem ģenerālvienošanās prasības apiet, reāli maksājot mazāku algu. VID savās datu bāzēs to var redzēt, bet nekas darīts netiek.”

Kāpēc tad, kā uzskata legālie būvnieki, VID neko nedara?

Vai būvniecības nozarē notiks revolūcija?

No komunikācijas ar pašu VID rodas iespaids – lielos vilcienos viss ir kārtībā, progress esot.

“Kopumā situācija būvniecības nozarē uzlabojas, jo mēs redzam, ka pieaug atalgojums, samazinājies aplokšņu algu līmenis. To apstiprina gan Saukas pētījums, gan arī VID aplēses, un nu jau divus gadus pēc kārtas mēs redzam, ka pakāpeniski aplokšņu algu līmenis samazinās,” pauda VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča. 

Līdzīgās domās bija arī Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktora vietniece Inna Reinšmite. Viņa norādīja, ka iestāde veic mērķtiecīgus pasākumus: “Konkrēti likām lielāku uzsvaru labprātīgai nodokļu saistību nomaksai. Esam gan veikuši arī apmeklējumus un apsekojumus, esam sarakstījušies ar nodokļu maksātājiem, esam tikušies, skaidrojuši riskus, ļoti lielu darbu veikuši attiecībā uz izskaidrošanu.”

VID pārstāves stāstīja, ka aktīvi strādā tieši ar riskantākajiem nodokļu maksātājiem, kuri atalgojumā saņem zem 700 eiro. Komersantiem sūtot vēstules par neprecizitātēm deklarācijās,  un esot arī tādi, kas uzreiz tās novērš. 

Piemēram, pērn 57 būvnieki precizējuši deklarācijas, darba ņēmējiem palielinājuši samaksu un budžetā ienākuši nodokļi papildu 139 tūkstoš eiro apmērā. 

VID ieskatā arī Saukas pētījumā minētā strādājošo grupa ar algām nulles apmērā varētu būt no tiem uzņēmumiem, kas faktiski vairs nestrādā un vienkārši nav izdzēsti no reģistriem.

Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu pērn VID pārbaudījis 67 būvobjektos. Daļā konstatēti nereģistrēti darbinieki vai nepilnīga informācija, vienā būvobjektā tā vispār nebija ieviesta. 

No pagājušā gada būvnieku darba uzskaites sistēmas informācija ir arī VID rīcībā, taču darbs ar to nesokas tik ātri. Pirmkārt, bijušas tehniskas problēmas ar vienotās elektroniskās sistēmas ieviešanu. Otrkārt, arī Covid-19 pandēmija traucējusi – VID resursi novirzīti uz atbalsta sniegšanai krīzē cietušajiem.

Fiļipoviča komentēja, ka lielo datu apstrāde sākusies tikai gada izskaņā: “Ir ap 700 uzņēmumu, kuriem ir novirzes starp darba laika uzskaiti un darba devēju ziņotajām stundām. Ja būvniecības nozarē ir pāri par 20 tūkstošiem komersantu, tad nav katrs otrais, kas pārkāpj.”

Taču pārkāpēji pārsvarā esot mazie uzņēmumi ar dažiem nodarbinātajiem. Kopumā VID pārstāvju ieskatā dienests gana efektīvi veic savas funkcijas.

“Būvniecība nav tā nozare, kur jūs varat sagaidīt kodolsprādzienu, revolūciju. Viņa ir inerta nozare. Šobrīd būvnieki strādā pie tiem pasūtījumiem, kas izdarīti pirms 2–3 gadiem, par tām cenām un, ņemot vērā tos spēles noteikumus, kas bija toreiz. Mūsu mērķis ir pakāpeniski šo nozari attīrīt un sataisīt normālu uzņēmējdarbības vidi, kur nav izplatītas aplokšņu algas; bet ir skaidrs, ka dažiem maksātājiem tiešām jautājums, vai viņš maksā aploksnē vai ne, ņemot vērā tās saistības, ko viņš uzņēmies pirms nezin cik gadiem, ir izdzīvošanas jautājums,” norādīja Filipoviča. 

Paralēli VID strādājot arī otrajā virzienā – nodokļu nemaksātājus sauc pie kriminālatbildības. Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība par nodokļu nemaksāšanu, ja parāda summa ir lielāka par 50 mēnešalgām.

Būvniecības sektorā pēdējos trīs gados uzsākti 55 kriminālprocesi, bet izmeklēšana pabeigta un kriminālvajāšanai nosūtīti 23 kriminālprocesi. Tajos valsts budžetam nodarīti 1,2 miljonu eiro lieli zaudējumi. 

Salīdzinājumam – naudas izteiksmē šie VID trīs gados atklātie zaudējumi ir tikai nedaudz vairāk par to naudas summu, ko savu konkurentu – tikai sešu uzņēmumu gada pārskatos – saskaitīja būvizstrādājumu ražotājs “Schwenk Latvija”. 

Uzņēmuma valdes loceklis Golubevs uzskata, ka vājos ēnu ekonomikas mazināšanas tempus ietekmē arī politiskās gribas trūkums.

“Visdrīzāk, nav politiskās gribas šo jautājumu sakārtot. Mēs esam dzirdējuši arī no valsts amatpersonām tādus izteikumus, ka industrijai pašai vajadzētu attīrīties. Diemžēl, kā rāda pieredze, diez vai tas notiks bez valsts dalības,” skeptisks bija Golubevs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt