Šis ārkārtas stāvokļa laiks būvniecības nozari ietekmē līdzīgi kā visas citas nozares. Tā norāda Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs. Arī būvniecības nozarē svarīgi pasargāt darbiniekus un viņus informēt par piesardzības pasākumiem.
“Katrs saslimšanas gadījums, ja tas ir saistīts ar cilvēku, kas strādā objektā vai būvniecības nozarē, ir iespēja, ka tiek paralizēts pats būvniecības process, apturēts. Būvnieki cenšas visas procedūras veikt attālināti.
Ļoti laba lieta, ka mums šobrīd Būvniecības informācijas sistēma ir nodrošinājusi platformu, kurā mēs daudzas operācijas varam veikt attālināti.
Bet, protams, paši būvdarbi notiek tā, kā tie notiek. Būvdarbus mēs nevaram veikt attālināti, tie notiek klātienē. Šobrīd mēģinām veikt visus riska novērtējumus un piesardzības pasākumus, lai novērstu riskus, ka būvlaukumā strādājošie cilvēki var inficēties,” sacīja Grīnbergs.
Asociācijas vadītājs arī stāsta, ka šobrīd uzņēmumi uz krīzi reaģē atšķirīgi – ir būvnieki, kuri turpina darbu, bet ir tādi, kas būvdarbus aptur uz laiku vai samazina darbu apjomu.
Arī sistēma, kādā būvniecības objektos strādājošo drošība tiek uzraudzīta, ārkārtas situācijas laikā ir mainījusies. Valsts darba inspekcijas pārstāve Ilze Kalniņa norādīja, ka tik un tā inspektori darbu turpina:
“Valsts darba inspekcija preventīvus apsekojumus pašlaik neveic,
lai pasargātu savus darbiniekus, ievērotu sociālo distancēšanos un visus citus pasākumus, kas saistīti ar Covid-19 novēršanu. Bet, ja Valsts darba inspekcija saņem informāciju vai inspektors, pats ejot garām kādam būvobjektam, redz, ka darbinieki strādā dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos, tad inspekcija dodas apsekojumā un pārbauda šo informāciju.”
Kalniņa skaidroja, ka inspekcija uzrauga arī to, lai būvobjektos un arī jebkurā citā vietā, kur tiek nodarbināti cilvēki, tiktu ievēroti speciāli krīzes laikā izstrādātie noteikumi. “Inspektors dodas apsekojumā, piemēram, uz veikalu, un redz, ka pārdevējam nav nekādu dezinfekcijas līdzekļu, ne aizsardzības Covid-19 novēršanas vai aizsardzības kontekstā, tad, protams, to viņi arī pārbauda. Visu, kas attiecas uz droši darba vidi, un Covid-19 pašlaik ir viens no darba vides riskiem,” norādīja Kalniņa.
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grīnbergs apliecināja, ka būvobjektos notiek tādi paši piesardzības pasākumi kā citviet. Viņš gan vērsa uzmanību uz to, ka krīze var atstāt ietekmi būvniecības nozarē ilgtermiņā, proti, uzņēmumi samazinās savus ieguldījumus attīstībā un arī būvniekiem darbi var samazināties.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēti pieci inficēšanas gadījumi cilvēkiem, kuri nav bijuši ārzemēs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 slimniekiem, kas nozīmē, ka vīruss cirkulē sabiedrībā.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Cīņai ar vīrusu noteica aizvien stingrākus ierobežojumus, mācībām skolās jānotiek attālināti, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, brīvdienās daļēji slēgti tirdzniecības centri. Noteikti arī jauni pulcēšanās ierobežojumi, ārpus mājām vienkopus ļaujot atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem vai ģimeni.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem, kopumā valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā.
