De Facto

Uzņēmējs Krūmiņš sodu partiju ziedojumu lietā neuztver nopietni

De Facto

Nerezidentu bankas meklē jaunus klientus ES

Vai būvnieki lobējuši sev mazāku atbildību?

Jaunajos Būvniecības likuma grozījumos saskata spēcīgu būvnieku lobiju

Saeimā nonākuši grozījumi Būvniecības likumā, kuru izstrādē spēcīgākais no iesaistītajām pusēm izrādījies būvnieku lobijs, ziņo LTV raidījums “De facto”. Pārdalot, kurš par ko būvniecības procesā atbild, būvnieku atbildība sašaurināta un atbildības kopumā vairāk nošķirtas.

ĪSUMĀ:

  • Pašlaik būvnieki Latvijā atbildīgi par sava darba atbilstību projektam un normatīvajiem aktiem.
  • Būvnieki: priekšlikums uzlikt atbildību par visu gala rezultātu - neiespējams.
  • Būvnieku organizācijas jau vairākus gadus uzsver nepieciešamību nodalīt atbildības.
  • Nu Saeimā nonākuši grozījumi, kas būvnieku atbildību sašaurinātu un vairāk nošķirtu atbildības.
  • Ārvalstu investori un juristi neizpratnē - nedrīkstot vienkāršoti un šauri nodalīt.
  • Saeimā sola diskusijas.

Atbildības pārskatīšana

Uz Zolitūdes traģēdijas fona, kur spriedums pirmajā instancē ar vienu vainīgo jau tā daudziem radīja jautājumus, vai atbildība būvniecībā var būt tik šauri nodalīta, likuma izmaiņas nostiprinātu šādu principu. Turklāt pēc Zolitūdes traģēdijas vienreiz likumā jau precizēja atbildības jautājumus. Un atkārtoti grozījumi liek uzdot jautājumu, vai toreiz pievilktie groži netiek palaisti vaļīgāk.

Būvniekus apvienojošā organizācija “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” savos publicitātes materiālos jau vairākus gadus uzsvērusi nepieciešamību nodalīt atbildības. Par šādu nepieciešamību sprieduši arī citi. Taču šajā gadījumā drīzāk saskatāma atbildības svaru kausu pārdale, kā rezultātā būvniekiem atbildība būtu mazāka. Būvnieku lobija organizācija šo tēmu aktualizēja vairākkārt jau no 2017. gada, kad Ekonomikas ministrijā izveidoja darba grupu attiecīgu grozījumu izstrādei. Rezultāts apliecina, ka būvnieku balss Ekonomikas ministrijā sadzirdēta vairāk nekā citas.

Šobrīd būvnieki ir atbildīgi ne vien par sava darba atbilstību projektam, bet arī normatīvajiem aktiem. Jaunajā versijā normatīvie akti svītroti. Lai arī par grozījumiem ministrijā diskutēts vairāk nekā divus gadus, par šo sadaļu vienprātība tā arī netika panākta.

Neizpratnē un nepiekrīt

Grozījumu redakcijai joprojām nepiekrīt, piemēram, Ārvalstu investoru padome, kas uz šiem procesiem raugās caur investoru prizmu. Padomes Būvniecības sektora darba grupas vadītāja Zanda Zaļuma saka: “Liela nozīme ir tieši būvniekam kā prasību īstenotājam, jo nereti nepilnības projektā var atklāt tikai projekta īstenošanas laikā. Un skaidrs, ka būvei būtu jābūt atbilstošai gan normatīvajiem aktiem, gan pasūtītāja prasībām. Un tieši īstenotājam kā pēdējam posmam ir vislielākā nozīme.”

Likuma grozījumu ieceri neizprot arī advokāte, “Sorainen” partnere Lelde Laviņa, kas specializējusies būvniecības jomā. Viņa norāda, ka nedrīkstot vienkāršoti un šauri nodalīt, paļaujoties, ka pārējo izdarījuši citi. “Manuprāt, tā nepieciešamība nodalīt kaut kā atbildību nav sabiedrības interesēs.

Tā nepieciešamība izriet tikai no tā, lai atbrīvotos no atbildības, nevis lai būtu kāds atbildīgs.

Jo būvniecība ir tik sasiets process, ka tur ir jāskatās tikai no konkrētajiem apstākļiem,” secina Laviņa.

Pēc viņas novērojumiem notiek centieni ierakstīt likumā argumentus, ko tiesvedībās būvnieki jau tagad izmanto. “Līdz ar to tālu kājas šīm izmaiņām nav jāmeklē. Es ticu, ka Ekonomikas ministrija labā ticībā izpratusi to domu, ka tiesām būvniecībā taču ir tik daudzas puses, ka skaidrība būtu laba lieta. Bet viņi neredz to zemūdens akmeni,” saka Laviņa.

Būvnieki: atbildība par visu rezultātu – neiespējama

Būvniekus pārstāvošā ''Latvijas Būvuzņēmēju partnerība'', pārliekot intervijas laikus un stīvējoties, vai tā būs klātienes saruna vai rakstiska atbilde, beigās teica, ka atbildēs rakstiski. Atbildē ''Latvijas Būvuzņēmēju partnerība''s vadītājas vietniece Anna Upena noraida būvnieka atbildības samazināšanos. Tur norāda - izskanējušais priekšlikums uzlikt būvniekam atbildību par visu gala rezultātu ir neiespējams un pretrunā būvniecības procesa būtībai, kas ir secīgs process un kur katrā posmā piesaistītais dalībnieks atbild par sava darba profesionālo kvalitāti. Piemēram, būvnieks nevar atbildēt par kļūdām, ko ir pieļāvis projektētājs, kad būvnieks nav pat vēl bijis piesaistīts.

Ekonomikas ministrijā piekrīt būvnieku pozīcijai, jo būvniekiem neesot to zināšanu, kas vajadzīgas citos būvniecības procesa posmos.  Risinājums, kurš noformulēts pēc vairāk nekā divus gadus ilgām diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm, Ekonomikas ministrijas ieskatā ir līdzsvarots.

“Mēs nosakām par katru posmu atbildīgo, pieturoties pie principa – ir divi cilvēki, kas nes atbildību.

Viens ir pamatdarītājs un otrs ir uzraugs, kas viņu uzrauga,” skaidro ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane. Viņa norāda: “Ja nedod dievs, kaut kas notiek, tad mēs paskatāmies, vai tās kļūdas ir bijušas projektā vai tās kļūdas ir iekļautas būvdarbu laikā. Vai, piemēram, projektētājs ir ieprojektējis konkrētā biezuma sienas vai betona klājumu, un būvdarbu veicējs ekonomējot to ir samazinājis vai izvēlējies cita veida betonu.”

“Klusēšana-piekrišana” princips

Atbildības pārskatīšana nav vienīgās izmaiņas. Lai paātrinātu būvniecību, plānots ieviest “klusēšana-piekrišana” principu. Tas nozīmēs – ja noteiktā laikā būvvalde par kādu pieteikumu nav pateikusi ne “jā”, ne “nē”, tas nozīmē – “jā”.

Tāpat plānots noteikt, ka būvatļaujas apstrīdēšana nenozīmēs būvdarbu apturēšanu – tos varēs turpināt.

Sola diskusijas un jau plāno izmaiņas

Par grozījumiem atbildīgajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā pirms praktiskā likuma grozīšanas darba sola domnīcu jeb sanāksmi, kurā visas puses vispirms izrunās plānotas izmaiņas.

Komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) gan jau tagad spriež, ka izmaiņas vajadzīgas: “Es ceru, ka nekad neatkārtosies tas, kas notika ar Zolitūdi. Taču šim būvniecības procesam ir jābūt samērīgam. Šobrīd esmu ticies arī ar dažādiem nozares pārstāvjiem. (..) Mums ir primārais drošības modelis, bet rezultātā cieš viss būvniecības process. Kā jau teicu, tas ir ilgākais Baltijā, kā rezultātā arī cenas ir pašas dārgākās Baltijā. Mums pie tā jāstrādā, taču mēs nedrīkstam pazaudēt drošības momentu.”

Latvijas Universitātes profesore Ilma Čepāne, kura specializējusies būvniecības regulējumā, uz plānotajām izmaiņām raugās kritiski. Viņu uztrauc ne vien atbildības jautājumi, bet arī iespējamā Būvniecības valsts kontroles biroja funkciju pārskatīšana un būvdarbu turpināšana, neraugoties uz apstrīdēšanu. Rezultātā var izrādīties, ka ēku uzbūvē un tikai tad pasaka - nemaz nedrīkstēja.

“Pa šiem gadiem – kopš Zolitūdes traģēdijas – ekonomikas ministri iet un nāk, parlamentārie sekretāri iet un nāk, bet būvniecības lobijs ir vienkārši nepārspējams,” vērtē Čepāne.

Viņa cer, ka Saeimā šos grozījumus kārtīgi izvērtēs.

Saeimā visu pušu sanāksme par iecerētajām izmaiņām paredzēta 11. martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti