Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pērn Latvijā sarucis līdz 30,7%

Ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā pagājušajā gadā Latvijā turpināja samazināties un veidoja 30,7%, liecina "SSE Riga" profesora un biedrības "Business Against Shadow Economy" valdes locekļa Arņa Saukas veiktais ikgadējais pētījums. 

Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē bija 34,1%, pērn tas ir samazinājies par 3,4 procentpunktiem.

Latvijā pirmais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā tika veikts 2016. gadā, atklājot, ka 2015. gadā ēnu ekonomika būvniecībā veidoja 40%. Līdz ar to piecu gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājies par 9,3 procentpunktiem. 

Atbilstoši jaunākā pētījuma datiem pērn par 1,2 procentpunktiem samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā - 2018. gadā aplokšņu algas būvniecībā saņēma 27% nodarbināto, kamēr 2018. gadā aplokšņu algu īpatsvars bija 28,2%.

Uzņēmumu ienākumu neuzrādīšanas līmenis nozarē jeb vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmumi slēpj no valsts, pērn veidoja 23%, bet 2018. gadā šis rādītājs bija 27,1%.

Tāpat samazinājusies darbinieku skaita neuzrādīšana, pērn veidojot 16% pretstatā 18,8% gadu iepriekš.

Neoficiālo maksājumu līmenis lai "nokārtotu lietas" jeb korupcija būvniecības nozarē pērn veidoja 12%. Arī šis rādītājs salīdzinājumā ar 2018. gadu ir samazinājies, jo gadu iepriekš korupcijas līmenis būvniecības nozarē bija 16,4%.

Arnis Sauka: Par ēnu ekonomiku būvniecībāLinda Zalāne

Arnis Sauka norādīja, ka tas joprojām ir ļoti daudz, taču šis apjoms tiek interpretēts kā relatīvs tāpēc, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē praktiski jebkurā valstī vienmēr būs lielāka nekā tās apjoms tautsaimniecībā, piemēram, ja mēs vēlētos ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecībā līdz 15%, tad ir jārēķinās, ka ēnu ekonomikai Latvijā kopumā būtu jāsamazinās līdz kādiem 10% - 9%, kas pie pašreizējā rādītāja 24% ir liels samazinājums.

Viņš pastāstīja, ka pētījums liecina - ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās visās komponentēs, bet joprojām aplokšņu algas ir lielāka problēma būvniecības nozarē tāpat kā Latvijā kopumā, bet to īpatsvars samazinājies no 36% 2015. gadā līdz  27%. Taču problēmas nozarē pastāv, un jāmeklē risinājumi to mazināšanai, norādīja Sauka.  

Pētījuma autors uzsvēra, ka pastāv riski ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumam nākamgad, jo Covid-19 pandēmijas rezultātā nozarē gaidāma krīze, bet krīzes apstākļos ēnu ekonomika augs gan nozarē, gan valstī kopumā.

Ieva Jaunzeme: Par nomāto darbaspēkuLinda Zalāne

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka no krīzes uzņēmumiem būtu jāiznāk ārā stiprākiem, līdz ar to no ieņēmumu dienesta būs nulle tolerance attiecībā pret ēnu ekonomiku. Tāpat viņa aicināja jau iedīglī atrisināt problēmu ar negodīgu darbaspēka nomāšanu.

Ieva Jaunzeme pauda, ka vidējā bruto alga celtniecībā ir 972 eiro, bet nomātajam darbaspēkam tā ir 760, un, ja šāda tendence turpināsies un Būvnieku partnerība nepieskatīs šo jautājumu, tad ģenerālvienošanās lielā mērā zaudēs jēgu, jo neviens jau nenodarbinās savus darbiniekus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti