Birokrātijas balva '20

Krīzes laikā valdība izziņo palīdzību bezdarbniekiem, kuriem ārkārtas situācijas laikā beidzas pabalsta izmaksa. Varot pieteikties uz 180 eiro lielu bezdarbnieka palīdzības pabalstu. To varot izdarīt caur Latvija.lv. Es devos uz portālu tam pieteikties. Meklēju pēc nosaukuma, kuru minējusi LM. Nosaukums neko neatrod. Neatrod pat neko līdzīgu. Meklēju info VSAA mājas lapā. Atrodu tikai info par bezdarbnieka pabalstu un neko par iespēju pieteikties palīdzības pabalstam. Rakstu epastu VSAA. Man atnāk e pasts ar aprakstu, kas jādara. No jauna eju Latvija.lv mājas lapā. meklēju pēc norādītajiem puktiem. Spiežu uz konkrēto saiti, kas man aizved pie meklētāja. Meklēju. Atrodu elektronisko iesnieguma formu. To iesniedzu. Pēc tam saprotu, ka tā ir tikai daļa. Otra daļa ir jāaizpilda elektroniski pieveinotā anketa. Veru vaļā anketu, lai to aizpildītu un parakstītu ar e parakstu. Aktīvās rūtiņas nedarbojas, tās nevar ieklikšķināt, tās pārmet uz citu vietu un neveidot vienlaidu tekstu. Esmu nolēmusi sūtīt vēstuli pa pastu. Pretējā gadījumā sanāk, ka es autorizējos ar saviem datiem latvija.lv, kur autorizēju vēl nosūtīt no sevis iesniegumu, kuram klāt jāpievieno papildus iesniegums, kurš ir elektorniski aizpildīts manā datorā un parakstīts ar manu e parakstu. Un viss šis info ir pieejams tikai pēc pieprasījuma VSAA ar neskaidrām vadlīnijām. Elektroniskā vide varētu būt atbalstoša un vienkārša, bet tā ir sarežģīta ar nevajadzīgām procedūrām, neatrodamu informāciju un vairāku līmeņu autorizāciju un datu ievadi dažādās platformās.
Ziņo

Ar ierobežojumiem, bet bez birokrātijas. Būtiskākais ekonomikā Covid-19 laikā

Covid-19 izplatība ir liels pārbaudījums ne tikai valstu veselības aprūpes sistēmām, bet arī ekonomikām, kas šajā laikā piedzīvo izaugsmes sabremzēšanos vai pat lejupslīdi. To izraisīja arī valstīs Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi, taču vienlaikus valstis steidza ieviest atbalsta instrumentus biznesam un darba ņēmējiem, lai kritiens ekonomikā būtu mazāk sāpīgs.

Kas ir bijuši būtiskākie notikumi ekonomikā kopš pandēmijas sākuma? To laikā, kad Latvijā beidzās nepilnus trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, LSM.lv video sarunā "Instagram" vaicāja "Luminor" bankas ekonomistam Pēterim Strautiņam un "SAF Tehnikas" valdes priekšsēdētājam Normundam Bergam. LSM.lv piedāvā abu ekspertu iezīmēto būtiskāko norišu ekonomikā apkopojumu.

ĪSUMĀ par būtiskāko ekonomikā:

  • Cilvēku piesardzība un ierobežojumi mazina pieprasījumu ekonomikā.
  • Šajā gadā Latvijas tautsaimniecībā gaidāma lejupslīde.
  • Vairāk cieš viesmīlības un ēdināšanas bizness, arī transporta nozare.
  • Pieaug bezdarbs; cer, ka jūnijā bezdarba kāpums apstāsies.
  • Covid-19 krīze parādīja – cik būtiski ir maksāt visus nodokļus.
  • Valsts ievieš atbalsta pasākumus ekonomikā.
  • Pieejami dīkstāves pabalsti, iespēja pagarināt nodokļu atmaksu u.c.
  • Krīze piespieda vairāk strādāt attālināti, mazinājās birokrātija.
  • "SAF Tehnikas'' vadītājs: Nekas nav beidzies; arvien bažas par Covid-19 

 

 

  • Ierobežojumi un sekas 

Par būtiskāko ekonomikā "Instagram"

Kas ir būtisks šobrīd Latvijas ekonomikā uzņēmējiem un valstij? Ja jums ir kāds temats vai jautājumi tautsaimniecības ekspertiem, rakstiet uz e-pastu "[email protected]" vai mūsu "Instagram" kontā. Mēģināsim atbildes meklēt video sarunās.

Covid-19 izplatības mazināšanai daudzas valstis, arī Latvija ieviesa virkni ierobežojumu, tostarp arī attiecībā uz cilvēku pulcēšanos un starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem. Tādēļ apstājās starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tostarp aviojomā, kā arī ēdināšanas un viesu mītņu bizness.

 

"Transporta un viesmīlības nozares tika nodauzītas zemē tādēļ, ka tās arī faktiski sanāk efektīvākie vīrusa izplatīšanās instrumenti un avoti, un tādēļ tos politiski aizvēra ciet," skaidroja "SAF Tehnikas" vadītājs.

Zemākais punkts cerībās un gaidās par nākotni, pēc "Luminor" bankas ekonomista teiktā, bija šī gada marts, aprīļa sākums. Viņš lēsa, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 8%, salīdzinot ar tautsaimniecības apmēru gadu iepriekš. Latvijas Bankas jaunākā prognoze ir iekšzemes kopprodukta kritums par 7,5%.

"Pēdējā mēneša laikā lietas kopumā virzās uz labo pusi," teica Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka mazumtidzniecības apgrozījuma kritums ir 9% apmērā šā gada aprīlī, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pirms gada. "Šai nozarei aprīlis noteikti bija sliktākais mēnesis," sprieda Strautiņš. Par 9% saruka arī rūpniecība.

  • Dīkstāve un bezdarbs 

Krīzes dēļ arī Latvijā pieaug bezdarbs. Faktiskais bezdarba līmenis saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem aprīlī sasniedza 9,2%. Savukārt reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita – tas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati.

Strautiņš norādīja – pozitīvi ir tas, ka maijā Latvijā stipri sabremzējās bezdarba pieaugums. "Tā kā, ļoti iespējams, ka jūnijā tālāku bezdarba pieaugumu mēs vairs neredzēsim," pieļāva "Luminor" bankas ekonomists, vienlaikus atzīstot, ka turpmākie notikumi pa nozarēm atšķirsies.

Sliktākais esot garām pāris nozarēs, kas piedāvā dažādus pakalpojumus iekšējā tirgū, bet rūpniecībā krīze "būs izstieptāka".

"Luminor" bankas ekonomists sacīja, ka Eiropas Savienībā (ES) pie līdzīga ekonomikas krituma bezdarba pieaugums bijis daudz mazāks nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. "Jo tika efektīvi nodrošināts tas, ka darbavietas netiek likvidētas, bet vienkārši cilvēki sēž dīkstāvē. Tam bija milzīga ietekme," vērtēja Strautiņš.

  • Glābšanas pasākumi 

Latvijā centās bezdarbnieku rindas pieaugumu slāpēt un darbavietas saglabāt ar dīkstāves pabalstiem. "SAF Tehnikas" vadītājs lēsa, ka dīkstāves pabalsts bija "reāls pabalsts", taču tas bija ļoti niecīgs. Gana daudz cilvēku pieteicās bezdarbnieka pabalstam.

"(..) Tur visa nācija ieraudzīja, kā dēļ ir jāmaksā nodokļi.

Tas nav tāpēc, ka tevi paslavēs, vai otrs – pels, bet tanī brīdī, kad iestāsies mēsli, vieniem tas spilvens būs, un citiem tas spilvens nebūs ne velna," sacīja Bergs.

Viņš teica, ka vēl viens redzams valsts atbalsta pasākums uzņēmumiem Covid-19 krīzē – iespēja pagarināt dažādu nodokļu samaksas termiņu, kas gan ir problēmas atlikšana, jo parāds agri vai vēlu būs jāatdod.

Pēc Berga teiktā, valdība Covid-19 krīzē vēl nav sniegusi maksimāli iespējamo atbalstu privātajiem uzņēmējiem.

"Mēs esam diezgan aktīvā programmu rakstīšanas fāzē. (..). Tas vektors, tas virziens ir labs, tās stratēģijas ir jēdzīgas sarakstītas, bet teikt, vai tā realizācija, īstenošana būs laba vai slikta... Paprasiet man to pēc mēneša, droši vien, ka varēšu pateikt vairāk," sacīja Bergs.

Uzņēmējdarbībā līdz šim atbalsts sniegts, piemēram, aviokompānijai "airBaltic",

taču privātajam biznesam, piemēram, finanšu institūcijā "Altum" varētu būt pieejami arī investīciju instrumenti, vērtēja "SAF Tehnikas" vadītājs.

"Daudz svarīgāki instrumenti, kam vajadzētu būt, ir zinātnes un produktu attīstības nauda. Lai tie ražojošie  uzņēmumi, tai skaitā informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem ir eksportspēja, varētu uzlabot un radīt jaunus produktus. Es redzētu lielāku valsts atbalstu cilvēku mācīšanā un palīdzēšanā apgūt elektroniskās tirdzniecības instrumentus," sacīja Bergs.

  • Attālinātais darbs un birokrātija

Noteikto ierobežojumu dēļ gan valsts, gan privātais sektors vairāk strādāja attālināti, proti, no mājām. Tāpat mācības skolās notika attālināti.

"Luminor" bankas ekonomists pieļāva, ka daļa cilvēku Covid-19 krīzes laikā sapratuši, ka var strādāt arī no mājām, un, iespējams, turpmāk atsevišķas dienas nedēļā arī strādās no mājām. "Tā kā birojos caurmērā tas cilvēku blīvums kļūs mazāks," lēsa Strautiņš.

"SAF Tehnikas" vadītājs atzīmēja – šajā krīzē sapratām, ka tehnoloģijas var lieliski palīdzēt darbā un ka ir gana daudz lietu, ko var izdarīt attālināti.

"No tā vajadzētu mācīties visiem Latvijas biznesiem, jo tas nozīmē – ja jūs iemācāties lietot šos instrumentus, jūs varat savu preci un pakalpojumu pārdot visai pasaulei," teica Bergs, uzsverot, ka no valdības un uzņēmēju organizācijām sagaida, lai uzņēmējiem mācītu apgūt šos tehnoloģiskos rīkus. Īpaši būtiski tas ir mazām ekonomikām, kāda arī ir Latvijas tautsaimniecība. "Es to redzu kā milzīgu izaicinājumu laiku."

Valsts pārvalde, pēc Berga teiktā, Covid-19 izplatības sākumā kļuva daudz efektīvāka. "Pēkšņi izrādījās, ka ļoti daudzas lietas var notikt attālināti. Tu vari aizsūtīt e-pastu vai piezvanīt," sacīja Bergs, norādot, ka valsts iestādes nāca pretīm un risināja problēmas pēc būtības, kam tā vajadzētu būt arī turpmāk.

"Un man šķiet, ka šis moments ir pazudis. Protams, elektroniskais paraksts sāk kustēties un to vairāk sāk izmantot, bet šis moments ir pazaudēts.

Valsts pārvaldē liela daļa ir atjēgusies no tā pirmā šoka, un birokrātija atkal rullē. Tā ir slikta lieta," lēsa Bergs.

Tāpat izglītības sistēma kopumā visā pasaulē iemācījās strādāt attālināti. Tas paver iespējas Latvijas augstskolām par nelielām naudām piesaistīt jaunus mācībspēkus, gudrākos pasaules prātus, sprieda Bergs. 

  • Nekas nav beidzies

Vienlaikus "SAF Tehnikas" vadītājs atzina, ka viņu visvairāk baida tas, ka kāds no ražošanā strādājošajiem saslims ar Covid-19, kas savukārt nozīmētu karantīnas ieviešanu un ražošanas apturēšanu.

"Tādēļ es kopumā esmu ļoti nobažījies attiecībā uz visiem tiem aicinājumiem – tagad taisīsim ballītes, tagad iesim uz koncertiem, tagad viss ir beidzies. Jo nekas nav beidzies. Ir visiem jāsaprot šiem jaukajiem ļaudīm, pasākumu organizētājiem, ka viņi nav ražojošā ekonomikas daļa. Viņi ir tie, kas veicina cilvēku labklājību, izklaidē un tā tālāk, bet viņi tikai pārdala to, ko ir ražojošā industrija nopelnījusi.

Ja mēs ieskriesim pārāk ātri un neuzmanīgi šajos masu pasākumos, tad mēs aizsitīsim ciet to pelnošo sadaļu. Nebūs to, kas tērē," sprieda Bergs.

Viņaprāt, Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu atvieglošana Latvijā notiek pārāk strauji. Tās tas notiek arī citviet pasaulē, jo to sabiedrības spiediena dēļ liekot darīt "politiskā situācija".  

Uzņēmējs atzina, ka "SAF Tehnikā" dara "vienkāršas lietas", lai mazinātu darbinieku risku saslimt ar Covid-19. Piemēram, visi, kas var, strādā no mājām. Uz vietas pamatā strādā ražošanas darbinieki, kas citādi nevar strādāt. Darbs sadalīts divās maiņās, atpūtas zonā un virtuvē sadalītas cilvēku plūsmas. Uz vietas strādājošajiem ir uzņēmumā izgatavoti sejas vairogi, divas reizes dienā tiek mērīta ķermeņa temperatūra. Ja kādam ir paaugstināta temperatūra, viņš tiek sūtīts uz uzņēmuma apmaksātām Covid-19 analīzēm.

"Mēs šai lietai piegājām nopietni, un, jāsaka, ka, pateicoties tam vai mums vienkārši ir milzīgi laimējies, droši vien kombinācija, bet mums nav neviena saslimušā. Un mēs to plānojam darīt vismaz līdz rudenim," teica Bergs.

Dalies ar savu pieredzi, piesaki nejēdzīgo procedūru “Birokrātijas balvai’20”!

Ziņo
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti