Covid-19 ierobežojumu dēļ visās valstīs smagi cieš ēdināšanas nozare. Arī Latvijā tā pārdzīvo grūtus laikus un, lai gan pašlaik ir pieejams valsts atbalsts, nav skaidrības, kādi būs atbalsta pasākumi pēc 1. janvāra. “Aizliegtais paņēmiens” salīdzināja, vai Baltijas kaimiņvalstīs un citur Eiropā atbalsts šai nozarei ir dāsnāks vai mazāks.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.
Atbalsts Latvijā:
Atbalstu Latvijā saņem:
Igaunija
Igaunijā novembra sākumā vēl ārkārtējā situācija nebija izsludināta un bāri un restorāni turpināja strādāt. Pavasarī, kad Igaunijā ieviesa ārkārtējo situāciju, bija spēkā dīkstāves pabalsti, tiesa, uzņēmējiem bija jāpiemaksā darbiniekiem vēl 150 eiro mēnesī. Pagaidām par atbalstu nerunā un situācija ir neskaidra.
Pabalsti Igaunijā pavasarī:
Lietuva
Lietuvā ir atjaunoti ierobežojumi un ēdinātāji var izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, un ir atjaunots dīkstāves pabalsts, kāds bija spēkā pavasarī, taču atšķirībā no Latvijas tas ir diferencēts.
Lietuvas uzņēmēji ar pabalstiem īsti nav apmierināti, jo tie neļauj noturēt kvalificētus darbiniekus.
Tāpat Lietuvā uzņēmumi var saņemt vienreizējās subsīdijas, kurām atvēlēti 100 miljoni eiro, no kuriem 94 miljoni eiro jau apgūti.
Pavasarī karantīnas laikā Lietuvā uzņēmumiem kompensēja arī biroju vai restorānu telpu īri, tagad to vairs nedara. Savukārt tūrisma nozares atbalstam Lietuvā mediķiem izsniedz 200 eiro vērtus vaučerus, kurus var izmantot atpūtai Lietuvas viesnīcās, un kopumā tam atvēlēti 10 miljoni eiro.
Čehija
Čehija šobrīd ir Covid-19 vissmagāk skartā Eiropas Savienības (ES) valsts, tur ir ieviesta ne tikai ārkārtējā situācija, bet pat komandantstunda, un vakarā pēc 21 var iziet ārā, lai pastaigātos ar suni vai arī doties uz darbu. Čehijā dīkstāves pabalsti ir 100% apmērā no algas, bet strādājošiem uzņēmumiem nekāda atbalsta nav, ar ko nav apmierināti vietējie mazie uzņēmēji.
Valsts gan palīdz ar telpu īres vai nomas maksu 50% apmērā no pēdējo trīs mēnešu vidējiem izdevumiem un atbalsta arī citas nozares.
Tikmēr Čehijas Mazo un vidējo uzņēmēju asociācija arī norādīja, ka ēdinātājiem, kuri drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, ir nesaskaņas ar piegādes servisu “Wolt”, kurš pieprasa 30% komisijas maksu, bet Čehijā ēdināšanas biznesā peļņa ir 10%, tāpēc nav jēgas neko piegādāt, ja nevar nopelnīt.
Lielbritānija
Arī Lielbritānijā ēdinātājiem, kuriem atļauts ēdienu izsniegt tikai līdzņemšanai, bija dīkstāves pabalsti. Kafejnīcas īpašnieks Lielbritānijā Stīvens raidījumam stāstīja, ka vasarā, kad restorāni un krogi bija atvērti, valdība piedāvāja cita veida atbalstu – pirmdien, otrdien, trešdien cilvēki maksāja vien 50% par savu maltīti, un reizi nedēļā ēdināšanas uzņēmēji atskaitījās valstij par neieņemto un saņēma vēl 50% no pilnas cenas no valsts.
Beļģija
Beļģijā arī ir ierobežota ēdinātāju darbība un ieviesti dīkstāves pabalsti, bet līdzņemtajai pārtikai samazināts pievienotās vērtības nodoklis no 12% līdz 6%, bet cenas ir palikušas iepriekšējā līmenī, tas uzņēmējiem palīdz uzlabot naudas plūsmu.
Restorānu asociācija gan prognozē, ka līdz nākamā gada beigām slēgs 35%–40% ēdināšanas iestāžu.
Vācija
Vācijā maksā par daļēju un pilnīgu dīkstāvi, darbinieki saņem 60% līdz 80% no algas, bet uzņēmējiem ir pabalsts komunālajiem maksājumiem un citiem līdzīgiem regulārajiem izdevumiem.
Alus darītavas un tavernas īpašnieks Matiass Trums raidījumam stāstīja, ka 75% atbalstu saņem tikai tie uzņēmumi, kuri pavisam slēgti, un, tā kā alusdarītava turpina strādāt, tā nesaņem neko, lai gan pieprasījums un noiets slēgto krogu dēļ ir mazāks.
Vācija īslaicīgi samazināja pievienotās vērtības nodokli no 19% līdz 6%, bet likmi ēdināšanai un viesnīcām – no 7% uz 5%.
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
