ĪSUMĀ:
- Iesniegums tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, bet ir reputācijas jautājums.
- “ABLV”: Jautājums, vai ES institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju.
- “ABLV”: Vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju?
Vienotais uzraudzības mehānisms ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes.
“Pirmkārt mēs gribam noskaidrot, vai pilnvērtīgi un pamatoto tika novērtēta mūs likviditāte, ko neviens nekad līdz šim neviens nebija apšaubījis - tas ir viens punkts. Otrs punkts ir par tiesisko regulējumu, jo ir izskanējuši dažādi viedokļi, vai šīs institūcijas vispār varēja pieņemt lēmumu par likvidāciju, kas būtu jāveic atbilstoši vietējai likumdošanai,” uzsver "ABLV Bank" pārstāvis Artūrs Eglītis.
“ABLV” banka uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs, teikts bankas paziņojumā medijiem.
“ABLV” bankas advokāti komentē: “Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde (VNV).”
“ABLV” norāda, ka šajā lietā ir neatbildēts jautājums, vai VNV un ECB drīkstēja lemt, ka bankai jātiek likvidētai saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu.
Vēl viens jautājums ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. Arī ECB un VNV pašas nav kritizējušas ne "ABLV" kapitalizāciju, ne tās augsto ienesīgumu. Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz "ABLV" Luksemburgas meitas banku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma, norādīts bankas paziņojumā.
"ABLV" iesniegumā tiesai uzsvērts: “"ABLV" un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. "ABLV" un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan jo īpaši likviditātes ziņā. "ABLV" tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas ''FinCEN'' publicētā priekšlikuma.”
“Viena no problēmām šajā kontekstā bija ECB nepietiekama un tūlītēja reakcija laikā, kad Latvijas Bankas prezidents, kas ir arī ECB Padomes loceklis, paziņoja, ka nevienam (pat ne Latvijas Bankai) pēc ''FinCEN'' priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar “ABLV”. Neviens neapšauba, ka šis ECB Padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti “ABLV” veiktie darījumi,” norādīts “ABLV” paziņojumā medijiem.
“Eiropas institūcijas nebija gatavas īpašajai situācijai, kas radās ''FinCEN'' publicētā priekšlikuma dēļ. Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc
labākais un būtībā vienīgais veids, kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,” uzskata “ABLV”.
Advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV” bankas un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienoto noregulējuma valdi, kas ir Eiropas Savienības institūcija, kas šādās situācijās lemj par iespējamo noregulējumu attiecībā uz kredītiestādēm.
Vietējais banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – ABLV bankas pieteikumu tiesā nekomentē, norādot, ka tas nebūtu korekti, jo tiesvedība gaidāma pret organizāciju, kuras sastāvā komisija ietilpst.
Tomēr, lai kāds arī būtu tiesvedības iznākums, bankas likvidācijas procesu tas vairs neietekmēs.
"Tie ir divi pilnīgi paralēli procesi. Bankas akcionāri paši ir pieņēmuši lēmumu pašlikvidācijas un drīzumā būs arī mūsu lēmumus – atļaut vai nē. Uz ABLV izvēli sūdzēt tiesā ECB, nedz arī tiesas iznākums nekādā veidā neietekmē šo likvidācijas procesu," norādīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.
Arī bankā norāda, ka likvidāciju tiesas process vairs nevar apturēt, tomēr prasības iesniegšana esot būtiska ABLV reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai no ECB, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs.
KONTEKSTS:
"ABLV Bank" problēmas sākās, kad 13.februārī ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības.
Naktī uz 24.februāri FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta, un tās glābšana nav sabiedrības interesēs. "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce 26. februārī pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) lēmums par „ABLV” bankas iesniegto pašlikvidācijas plāna apstiprināšanu vai noraidīšanu bija jāpieņem 30 dienu laikā pēc tā iesniegšanas, taču termiņš tika pārcelts, jo bankai pieprasīta papildu informācija.
No 3.marta "Citadelē" sākta garantēto atlīdzību izmaksa "ABLV Bank" klientiem, un mēneša laikā izmaksāti 83 miljoni eiro.
"ABLV Bank" pēc aktīvu apjoma pērn beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.
