"Jau piedzīvojam eskalāciju, jau daļēji ir sākusies pilna mēroga ofensīva. Uz okupēto Luhanskas daļu ir pārvietoti jauniesauktie karavīri no Krievijas un liels daudzums smagās tehnikas," pavēstīja Haidajs.
Krievija pastiprina uzbrukumus ar droniem
Ukrainas pārstāvji norāda, ka pieaugošā Krievijas dronu aktivitāte varētu liecināt par gaidāmiem raķešu uzbrukumiem, jo Krievijas spēki turpina izlūkošanu no gaisa un cenšas nokausēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību.
Rietumi tikmēr cer, ka, saņemot modernos ieročus, Ukraina spēs ar lielāku sparu atvairīt okupantu spēkus un atbrīvot vairāk savas teritorijas. Taču, ja līdz rudenim būtiski panākumi netiek gūti, varētu pieaugt Rietumu spiediens pret Ukrainu tomēr sēsties pie sarunu galda ar Maskavu. Tā, atsaucoties uz avotiem Vašingtonā un Berlīnē, raksta Vācijas laikraksts "Bild".
Saūda Arābija atbalsta Ukrainu
Savu miera plānu izstrādājusi Ķīna, kas daļu no tā prezentējusi amatpersonām Briselē. Tur gan plāns saņēmis kritiku – kā norāda Eiropas Savienības galvenais diplomāts Žuzeps Borels, tas nostāda upuri un agresoru vienlīdzīgās pozīcijās. Plānā trūkstot daudz nozīmīgu punktu un tas būtībā tikai vēlreiz uzsver Ķīnas pozīciju. Pekina nav skaidri nosodījusi Maskavas iebrukumu, turklāt pieaug bažas, ka tā pat varētu aprīkot agresoru ar letāliem ieročiem.
Tikmēr atbalstu Ukrainai gatava sniegt Saūda Arābija. Pirmo reizi abu valstu diplomātisko attiecību vēsturē vizītē Ukrainā bija ieradies Saūda Arābijas ārlietu ministrs, kurš paziņoja par 400 miljonu dolāru vērtu palīdzību, kas ietvers humāno palīdzību un naftas produktus. Ukrainas puse norādīja, ka abas valstis vieno kopīgs izaicinājums – Irānas droni, kas tiek izmantoti uzbrukumos ne tikai Ukrainā, bet arī Saūda Arābijā.
Polijā notiks NATO valstu mācības
ASV, Polija un Vācija tikmēr plāno sarīkot kopīgas militārās mācības Polijas teritorijā. Par to vācu medijiem pavēstījis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Pēc ministra teiktā, mācības tiek apsvērtas kā reakcija uz Krievijas radītajiem draudiem NATO austrumu robežai. Šādas mācības valstī, kas robežojas ar Ukrainu, dotu nepārprotamu signālu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kurš ilgu laiku apgalvoja, ka NATO ir vāja alianse.
Pistoriuss arī uzsvēra, ka valstīm Austrumeiropā, kā arī Baltijas valstīm, ir svarīgi redzēt, ka Vācija kā lielākā NATO dalībvalsts Eiropā ievēro savas saistības aizsardzības jomā. Sīkākas detaļas par mācību norisi un laiku pagaidām netiek atklātas, taču tās gaidāmas tuvākajā nākotnē.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
