Izdevums raksta, ka nometnēs esošie karagūstekņi ir dažādi. Piemēram, aprakstot ieslodzīto grupas Ļvivas nometnē, tiek minēts, ka laikā, kad sācies pilna mēroga iebrukums, kaujinieki tajās ieradās galvenokārt no Doneckas un Luhanskas. Otrajā vilnī bija daudz algotņu no "Vagner" grupējuma.

Tagad aptuveni trešā daļa no militārpersonām ir notiesātie, vēl arī mobilizētie un ierindas karavīri.

Pēc nonākšanas gūstā Krievijas karavīri pirms ierašanās Ļvivas nometnē iziet cauri vairākiem aizturēšanas centriem.

Nākamais solis ir iespējamā apmaiņa, ja vien Ukrainas izlūkdienestu veiktās pratināšanas neatklāj karavīra līdzdalību kara noziegumā.

Kā raksta izdevums, lielākā daļa Krievijas karagūstekņu Ukrainā pavada vidēji dažus vai vairākus mēnešus, bet daudzi ukraiņi, kas atgriežas no Krievijas, pavada tur vairāk nekā gadu. Trešdaļa ukraiņu, kas jau atgriezušies no gūsta, tikuši uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, jo Krievija ar Ukrainu nedalās informācijā par saviem ieslodzītajiem.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.