Līdzīgu scenāriju piedāvā arī Turcija, kas uzņēmusies vidutājas lomu un jau iepriekš aicinājusi abas delegācijas pie sevis. Tikmēr NATO paziņojusi, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju, Krievijas armija nevis atvelk spēkus, kā tā solīja pēc iepriekšējām sarunām Turcijā, bet gan tikai pārgrupējas.
Paralēli kara postam, ko nerimstas izvērst Krievija, turpinās arī pūliņi visam pielikt punktu diplomātiskā ceļā. Ukrainas delegācijas vadītājs Dāvids Arahamija redz nedēļu kā tuvāko atskaites punktu, kad sarunām būtu jābūt nonākušām tik tālu, lai prezidents Volodimirs Zelenskis varētu sēsties pie viena galda ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Un tas ir tas, ko Ukraina vienmēr ir pieprasījusi, arī kara vissmagākajās dienās.
Krievija pēc pēdējām sarunām Turcijā uzstāja, ka tas būs iespējams vien tad, ja būs detalizētāk izstrādāts līguma projekts, kuru iesniegt abu valstu vadītājiem.
NATO aicina nepaļauties uz Krievijas vārdiem
Rietumi joprojām aicina Ukrainu būt ļoti uzmanīgai ar līguma tekstu, Krievijas prasībām un solījumiem, jo līdz šim nav praktisku liecību, ka Krievija grasītos ko mainīt savā rīcībā.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien Briselē izteicies, ka ir informācija, ka Krievijas karaspēks nevis atvelk savus spēkus no Kijivas un citām pilsētām Ukrainas ziemeļos, kā tika solīts, bet tikai pārgrupē spēkus, un tāpēc NATO sagaida, ka Krievija rīkos jaunus uzbrukumus īpaši Donbasa reģionam Ukrainas dienvidaustrumos.
“Mēs esam dzirdējuši nesenos paziņojumus, ka Krievija mazinās militārās operācijas Kijivā un Ukrainas ziemeļos.
Taču Krievija vairakkārt ir melojusi par saviem nodomiem. Tātad par Krieviju varam spriest tikai pēc tās darbiem, nevis vārdiem.
Pēc mūsu izlūkdienestu datiem, krievu vienības nevis atkāpjas, bet pārpozicionējas. Krievija cenšas pārgrupēties, papildināt un pastiprināt ofensīvu Donbasa reģionā. Tajā pašā laikā Krievija saglabā spiedienu uz Kijivu un citām pilsētām.”
Saskaņā ar ASV izlūkošanas datiem Krievija ir sākusi pārvietot mazāk nekā 20% no Kijivas apkaimē izvietotajiem karavīriem. Pentagons norāda, ka lielākā daļa pārcelta uz ziemeļiem, bet citi uz Baltkrieviju, lai papildinātu krājumus un tiktu nosūtīti atpakaļ uz Ukrainu.
Mariupolē situācija joprojām ļoti smaga
Smagas kaujas turpinās Mariupolē, kas ir būtisks Krievijas karaspēka mērķis, tomēr izpostītās pilsētas centru joprojām kontrolē Ukrainas spēki, norāda britu izlūkdienesti. Pilsētas mērs Vadims Boičenko lūdzis starptautiskās sabiedrības palīdzību Mariupolei.
“Praktiski ir beidzies ēdiens, trūkst arī ūdens. Mēs šodien kliedzam, lūdzam visus mūsu starptautiskos partnerus būt vienotiem kopīgam mērķim – glābt Mariupoles civiliedzīvotāju dzīvību.”
Tikmēr ASV amatpersonas paudušas uzskatu, ka Putina padomnieki aiz bailēm nesniedz viņam patiesu informāciju par Krievijas karspēka vājajiem panākumiem karā pret Ukrainu un sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, un tas esot bijis par iemeslu spriedzei Putina attiecībās ar Aizsardzības ministriju.
Putins nav zinājis arī, ka uz Ukrainu nosūtīti karot jauniesaucamie. Kremļa runas vīrs Dmitrijs Peskovs uz to atbildējis, ka tā neesot taisnība un ka Rietumi vienkārši nesaprotot Putinu un to, kas Kremlī notiek.
Zelenskis atkārtoti aicina piegādāt Ukrainai ieročus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr turpina uzrunāt pasaules valstu valdības un šoreiz vērsās pie Nīderlandes parlamenta. Viņš aicināja izvērst vēl stingrākas sankcijas pret Krieviju un atteikties no Krievijas energoresursu importa, kā arī piegādāt ieročus Ukrainai.
Ukrainas prezidents atgādināja Nīderlandes politiķiem lainera MH17 notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gada vasarā. Toreiz lidmašīna bija ceļā no Amsterdamas Nīderlandē uz Kualalumpuru Malaizijā. Katastrofā gāja bojā visi 298 cilvēki, kas bija lidmašīnā, lielākā daļa no viņiem bija Nīderlandes pilsoņi. Notikušajā vaino Krievijas atbalstītos separātistus, kas lidmašīnas virzienā palaida “BUK” tipa raķeti.
“Smagi izcīnītais miers ir iznīcināts vienā mirklī. Otrajam pasaules karam vairs nekad nebūtu jāatkārtojas, bet viss atkārtojas. Otrais pasaules karš sākās ar uzbrukumu dažām valstīm, pēc tam bumbas krita Roterdamā un Londonā. Roterdamas bombardēšanas ēna ir pār daudzām Eiropas pilsētām. Ukraina ir tikai sākums, ja mēs nekavējoties neapturēsim Krieviju,” teica Zelenskis.
“Lai sasniegtu brīvību, mums ir nepieciešami ieroči. Ukraina pateicas jums par atbalstu, ko jūsu valsts, jūsu sabiedrība mums jau ir piedāvājusi. Jūs esat atbalsta līderi. Bet krievu karaspēks ir tik aktīvs, ka vajag vairāk. ''Stingeri'', prettanku ieroči. Tas mums palīdz cīnīties.
Mums ir vajadzīgi ieroči, lai atbrīvotu mūsu pilsētas. Krievija mums uzspiež badu. Mums vajag ieročus, lai padzītu okupācijas spēkus. Jums tie ir, un es ceru, ka varat palīdzēt mums uzvarēt," uzsvēra Zelenskis.
“Rietumos jau jūtams zināms pieradums pie Krievijas sāktā kara pret Ukrainu un arī pagurums. Taču ir ļoti svarīgi to nepieļaut un turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainu,” ceturtdien atzina Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, aicinot Rietumus aizvien palikt modriem.
Tikmēr citas Krievijas kaimiņvalstis, bažīgas par agresīvo kaimiņu, kura vārdi nesakrīt ar darbiem, pārskata savu drošības politiku. Neitrālajās ziemeļvalstīs Somijā un Zviedrijā atbalsts dalībai NATO ir pieaudzis līdz rekordlielam līmenim. Somija par savu dalību NATO varētu spriest jau maijā.
Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto vēsta, ka somi ir nobažījušies tieši par ķīmisko un kodolieroču izmantošanu.
"Mums ir diezgan laba konvencionālā armija pret visa veida konvencionālajiem draudiem. Taču jaunie draudi, tostarp, protams, daudzie hibrīddraudi – tur mums noteikti ir vajadzīgs atbalsts, un mēs to esam skatījuši arī caur Eiropas Savienības kopējo drošības punktu. Bet, protams, NATO šajos jautājumos ir daudz spēcīgāks Eiropā."
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
