ĪSUMĀ:

• Turpinās Krievijas triecieni pa infrastruktūras objektiem Ukrainā.
• Zelenskis atzīst - neizdodas pilnībā atjaunot elektroenerģijas padevi.
• Pirmdien gan daudzviet atslēgumi nav plānoti.
• Taču Ukrainā pastāv bažas par jauniem triecieniem. 
• Frontē kaujas turpinās, Ukraina gaida tanku piegādes.
• Somijas tanku piegādes varētu kavēties.
• Britu medijs: Irāna piegādājusi Krievijai jaunus dronus.
• Ukraiņu ārlietu ministrs sola: 24. februārī Putinam sūtīs ļoti skaidru signālu.
• Viens no šiem signāliem esot ASV prezidenta Baidena vizīte Polijā.
• Tāpat plānotas jaunas sankcijas ES un citās valstīs.
• Ukrainas aizsardzības ministrs: Krievija ap 24. februāri varētu sākt jaunu ofensīvu.
• Tikmēr turpinās arī graudu izvešana no Ukrainas ostām.

Prezidents informēja, ka, pateicoties speciālistu darbam, nedēļas nogalē lielākai daļai ukraiņu bija pieejama elektrība.  Zelenskis arī  pateicās visiem, kas strādā, lai nodrošinātu elektrību iedzīvotājiem un saglabātu enerģētikas sistēmu valstī.

Diemžēl jaunajā darba nedēļā elektrības patēriņš palielināsies, tāpēc jārēķinās ar nopietnākiem padeves pārtraukumiem.

Viņš arī brīdināja par jauniem iespējamiem okupantu triecieniem, kas var radīt papildu bojājumus un ierobežojumus.

Bažas ir pamatotas, jo Krievijas armija turpina dažādas aktivitātes, un arī svētdien vakarā gaisā tika pamanīti vairāki aizdomīgi objekti. Par laimi, tie bija tikai izlūkošanas droni un gaisa baloni.

Ukrainas medijs "Pravda.ua" ziņoja, ka pirmdien gan Kijivā, gan Kijivas, Odesas un Dņipropetrovskas apgabalos neplāno elektrības atslēgumus. Tiesa, elektrotīklu pārslodzes gadījumos var tikt ieviesti ierobežojumi saskaņā ar "stabilizācijas grafikiem".

No artilērijas sistēmām svētdien apšaudīts  Dnipro apgabals un bojā gājusi kāda sieviete.  Doneckas frontē turpinās kaujas un Krievijas armija uzbrūk piecos virzienos, tai skaitā uz Kupjansku un Limanu. Pie Bahmutas notikusi 41 sadursme.

Frontē Ukraina joprojām gaida tanku piegādes no Rietumiem un izskatās, ka ilgāk būs jāpaciešas ar tanku piegādi no Somijas tādēļ, ka tā vēl nav pieņēmusi lēmumu par savu tanku "Leopard 2" nodošanu Ukrainai, neskatoties uz to, ka tā ir saņēmusi "zaļo gaismu" no Vācijas.  

Somijas premjerministre Sanna Marina norādījusi, ka Somijas stratēģiskā situācija "mazliet atšķiras" no citām valstīm, jo pastāv kopīga robeža ar Krieviju.

Izdevums "The Wall Street Journal" nesen ziņoja, ka Somija, visticamāk, noteiktu skaitu pašas ražoto tanku "Leopard 2" Ukrainai nodos tikai pēc iestāšanās NATO, bet iestāšanās process nenotiek tik raiti, cik gribētos.

Savukārt britu izdevums "The Guardian" vēsta, ka Irāna ir izmantojusi laivas un valstij piederošu aviokompāniju, lai Krievijā ievestu plaša diapazona uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Krievija ik pa laikam izmanto dronus kamikadzes uzbrukumos Ukrainas kritiskajai un civilajai infrastruktūrai. Jaunie dronu modeļi, ko Krievija iepirkusi, esot uzbrukuma bezpilota lidaparāti un tie spēj palaist gaiss-zeme raķetes un arī nomest bumbas pirms atgriešanās savā bāzē.

Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats izteicies, ka Krievija jau vairākas dienas pēc kārtas Ukrainai uzbrūk ar droniem un, pēc viņa teiktā, pirmkārt, Krievijas iebrucēji to dara, lai atklātu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Viņš norādīja, ka Krievijas armija ir mainījusi pieeju bezpilota lidaparātu palaišanai Ukrainā – tagad tie uzbrūk ne tikai naktīs, bet arī vakarā. Palaišanas vieta palika nemainīga – Azovas jūras austrumu krasts.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba svētdien paziņojis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam 24. februarī, kad aprit gads kopš Krievijas plaša mēroga iebrukuma sākuma, tikšot nosūtīts "ļoti skaidrs signāls". Pēc viņa teiktā, Apvienotajās Nācijās, Kijivā un daudzās citās pasaules galvaspilsētās notiks dažādi pasākumi, kas sūtīs ļoti skaidru signālu Putinam.

Viens no šiem signāliem esot ASV prezidenta Baidena vizīte Polijā, kas plānota nākamnedēļ.

Kuleba arī paudis pārliecību, ka līdz 24. februārim būs jaunas sankcijas, kas tiks izziņotas dažādās valstīs un arī tas būs kā daļa no vienotības signāla uzvaras vārdā.  Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepriekš norādījusi, ka līdz 24. februārim tiks izziņotas jaunas sankcijas.

Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs uzskata, ka Krievija ap 24. februāri varētu uzsākt jaunu ofensīvu.

Tikmēr turpinās arī graudu izvešana no Ukrainas ostām, un vēl svētdien Ukrainas ostas pameta četri kuģi. Saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem, kopš Melnās jūras graudu iniciatīvas uzsākšanas no Ukrainas ostām eksportēts vairāk nekā 21 miljons tonnu lauksaimniecības produkcijas un gandrīz puse no šī apjoma ir kukurūza. Visvairāk kravu aizvests uz Ķīnu, Spāniju, Turciju, Nīderlandi un Ēģipti.

Tikmēr bijušais Itālijas premjers, pašreizējās vadības koalīcijas partneris Silvio Berluskoni nesen ne visai glaimojoši izteicies par Ukrainas prezidentu. Jautāts par premjeres Džordžijas Meloni un Zelenska tikšanos ceturtdien Briselē, Berluskoni atbildēja: „Lai es runātu ar Zelenski? Ja es būtu bijis Padomes priekšsēdētājs, es nekad uz turieni nebūtu devies.”

86 gadus vecais magnāts, kurš lepojās, ka ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs, vēl piebilda, ka Zelenskim būtu vajadzējis vien izbeigt uzbrukt “Donbasa republikām” un nekāds karš nebūtu sācies. Itālijas premjerministrei Džordžijai Meloni nācās ātri reaģēt, un svētdien viņa uzsvēra savas valdības "stingro atbalstu" Kijivai.

KONTEKSTS

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.