Kā vēsta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde, Krievija, visticamāk, gatavo nākamo masveida triecienu pa Ukrainu.

Pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis izteicies, ka par precīzu šāda uzbrukuma datumu ziņu nav, taču līdzšinējie Krievijas kaujas pilotu treniņlidojumi liekot prognozēt, ka šādi uzbrukumi, ļoti iespējams, varētu notikt vēl šajā nedēļā.

Visticamāk, ka šie uzbrukumi varētu būt pieskaņoti pareizticīgo Ziemassvētkiem. Šeit jāatgādina, ka Ukraina aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus svinēt decembra beigās, kā tas notiek lielākajā daļā Rietumu pasaules.

Ukraina gaida "Patriot" sistēmas piegādi

Pēc Vadima Skibicka vārdiem, Krievijai pašlaik ir problēmas ar augstas precizitātes raķešu krājumu papildināšanu, turklāt tiek gaidīts arī nākamais Irānas bezpilota lidaparātu sūtījums. Visticamāk, ka turpmākajos uzbrukumos Krievija centīšoties kombinēt dažādus uzbrukuma veidus.

Ukrainas gaisa spēku pārstāvji ir paziņojuši, ka izmantos jebkurus pieejamos līdzekļus, lai notriektu Krievijas raidītās raķetes un dronus, pat ja izmantotā munīcija ir brīžiem daudz dārgāka par jau minētajiem droniem.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēsta, ka amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēma "Patriot" Ukrainā ieradīsies maksimāli īsā laikā un šo sistēmu nodošanas process jau esot sācies.

Aizvadītā gada nogalē ASV likumdevēji vienojās par kārtējo palīdzības paketi Kijivai divu miljardu dolāru apjomā un tika ziņots, ka ukraiņu karavīri jau iziet apmācību darbībai ar raķešu sistēmu "Patriot".

Mobilizētos sūta uz fronti kā "lielgabalu gaļu"

Tikmēr arvien biežāk izskan ziņas drīzumā gaidāmo jauno mobilizācijas vilni Krievijā. Īpaši šis jautājums ir aktualizējies pēc tam, kad Makijivkā ukraiņu triecienā tika iznīcināti vairāki simti mobilizēto krievu karavīru. Krievija atzinusi, ka šajā triecienā nogalināti 89 karavīri.

Vismaz vienai daļai Krievijas sabiedrības šis uzbrukums licis uzdot jautājumus par to, kādos apstākļos uzturas mobilizētie un vai tiešām viņi tiek sūtīti uz fronti kā lielgabalu gaļa.

Ukrainas komentētāji gan ir pārliecināti, ka lielākā daļa Krievijas sabiedrības tomēr pakļaujas oficiālajiem Krievijas propagandas kanāliem, kas jau ilgu laiku ir stāstījuši par panākumiem kara laukā un gatavojuši augsni tam, lai sabiedrība, ģimenes un apkārtējie paši stimulētu vīriešus iet karot.

Patiesībā tās esot tādas kā padomju laika mobilizācijas metodes. Turklāt šie procesi notiek tā, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc iespējas mazāk būtu saistīts ar mobilizāciju.

Daļa piespiedu kārtā mobilizēto varētu padoties ukraiņiem

Grūti gan ir spriest par noskaņojumu okupēto teritoriju sabiedrībā. Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji norāda, ka daudzi no okupētajā Luhanskas apgabalā piespiedu kārtā mobilizētajiem esot apņēmības pilni padoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

Kā paskaidrojis Ģenerālštāba pārstāvis Aleksejs Gromovs, šāds scenārijs varētu būt iespējams, ja Ukrainas spēkiem izdosies pārraut krievu iebrucēju aizsardzības līnijas Svatoves un Kreminnas tuvumā, kas nozīmētu karadarbības pavirzīšanos tuvāk Luhanskai.

Iepriekš Luhanskas apgabala administrācijas vadība bija izteikusies, ka ukraiņu spēki tagad kontrolē vienu no galvenajiem ceļiem starp minētajām pilsētām, ievērojami apgrūtinot iebrucēju loģistiku, bet okupanti vietējos iedzīvotājus turot aizdomās par palīdzības sniegšanu ukraiņiem.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.