Kā liecina fotogrāfijas no pilsētas centra, Hersonā pie reģiona administrācijas ēkas jau ir pacelti Ukrainas un Eiropas Savienības karogi.
❗️#Kherson right now. pic.twitter.com/e7Elxhxbbp
— NEXTA (@nexta_tv) November 11, 2022
Ukrainas mediji ziņo, ka okupanti pirms atkāpšanās no pilsētas iznīcinājuši lielu daļu Hersonas infrastruktūras: tiltus, katlumājas, TV un mobilo sakaru torņus.
Video redzams, ka izpostīts arī Antonivkas tilts, kas nodrošināja satiksmi pār Dņepras upi. Krievijas laikraksta "Komsomoļskaja pravda" korespondents Aleksandrs Kocs vēsta, ka Krievijas spēki uzspridzinājuši tiltu, pabeidzot atkāpšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
Ukrainas spēki pirms tam regulāri ar artilēriju apšaudīja Antonivkas tiltu, nodarot tam nopietnus bojājumus. Tas tika darīts, lai apgrūtinātu okupācijas karaspēka pārvietošanos un apgādi.
Krievijas karaspēka vadība šonedēļ paziņoja, ka pieņemts lēmums par atkāpšanos no Hersonas pilsētas un aizsardzības pozīciju ieņemšanu Dņepras upes kreisajā krastā.
Piektdien tika paziņots, ka šī operācija esot noslēgusies pulksten 5 pēc Maskavas laika (pulksten 4 pēc Latvijas laika).
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs apgalvo, ka Krievijas karaspēks šajā operācijā nav cietis pilnīgi nekādus zaudējumus.
"Šodien pabeigta Krievijas karaspēka vienību pārcelšanās uz Dņepras upes kreiso krastu. Labajā krastā nav atstāta neviena militārās tehnikas un bruņojuma vienība. Visi Krievijas karavīri ir pārcēlušies uz Dņepras kreiso krastu," paziņoja Konašenkovs.
Також у Telegram-каналах пропагандистів з'явилося відео відходу росіян після підриву моста. Повідомляється, що пішки понтоном відходять частини спецпризначенців, які прикривали відхід основних сил. Відео з каналу Бориса Рожина pic.twitter.com/zYOIN5xD5g
— Українська правда ✌️ (@ukrpravda_news) November 11, 2022
Ukrainas avoti gan ziņoja, ka Ukrainas spēki ar artilēriju apšaudīja krievu vienības, kas cietušas lielus zaudējumus.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs iepriekš bija izteicies, ka Krievijai būs nepieciešama vismaz nedēļa, lai izvestu okupācijas karaspēku no Hersonas.
Pēc viņa teiktā, Hersonas apgabalā Krievijai ir aptuveni 40 000 karavīru. Reznikovs vēstīja, ka okupācijas karaspēks joprojām atrodas Hersonā un priekšpilsētās, kā arī Dņepras labajā krastā.
Arī ukraiņu militārais eksperts Serhijs Zgurecs prognozēja, ka Krievijas spēku atkāpšanās prasīs vismaz nedēļu, jo pontonu tiltu kapacitāte ir ierobežota, bet Ukrainas artilērijas apšaudes var izraisīt paniku Krievijas karavīru vidū.
Cits ukraiņu militārais eksperts Romans Svitans uzskata, ka Ukrainas spēkiem atkāpšanās laikā vajadzētu iznīcināt vismaz pusi Krievijas spēku grupējuma, jo nedrīkst pieļaut, ka desmitiem tūkstoši Krievijas karavīru sekmīgi atkāpjas un gatavojas kaujām citos Ukrainas apgabalos.
Britu militārais analītiķis Marks Galeoti norāda – nav izslēgts, ka Krievijas paziņojumi par atkāpšanos varētu būt apmāns.
"Tas ir iespējams. Šis karš līdz šim lielākoties ir noritējis atšķirīgi no prognozētā. Bet, no otras puses, tas ir kaut kas tāds, kam ir arī militāra jēga, un ir skaidrs, ka ģenerāļi jau vairākas nedēļas bija vēlējušies aiziet no Hersonas. Tā ir diezgan neaizsargājama.
Drīzāk Putins ir spītīgi turējies pret šo soli, jo tas ir paliels politisks apkaunojums – zaudēt vienīgo lielo pilsētu, ko viņi ir sagrābuši."
ASV Aizsardzības ministrijas pārstāve Sabrina Singha izteikusies, ka tiek novērotas dažas pazīmes, ka Krievijas spēki tiek atvilkti no Hersonas, bet esot pāragri nākt klājā ar vispārīgu novērtējumu par to, ko tas nozīmē.
Ukrainas dienvidu pilsēta Hersona atrodas Dņepras upes labajā krastā, bet oktobra vidū visām okupantu administrācijas varasiestādēm tika dots rīkojums pārcelties uz Dņepras kreiso krastu. Tāpat okupācijas varasiestādes uzsāka civiliedzīvotāju evakuāciju.
Okupācijas varasiestādes gan apgalvo, ka Hersonā joprojām palikuši ap 80 000 līdz 100 000 civiliedzīvotāju.
Ukrainas mediji ziņo, ka Hersonā okupanti pirms atkāpšanās mērķtiecīgi izpostīja pilsētas infrastruktūru. Krievi uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.
Ukrainas aizsardzības ministrs Reznikovs šaubās, vai okupanti uzdrošināsies uzspridzināt netālās Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu, jo dambja sagraušana novestu pie Krievijas kontrolēto teritoriju applūšanas.
Septembra beigās Hersonas apgabals līdz ar Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabaliem pēc viltus referendumiem tika pasludināts par Krievijas Federācijas sastāvdaļu, bet Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums piespiedis Krieviju atkāpties no okupētās Hersonas pilsētas.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki pamazām virzās uz priekšu gan Ukrainas austrumos, gan dienvidos. Savukārt analītiķi norāda, ka iniciatīva frontē šobrīd ir Ukrainas rokās. Turpinās apdzīvoto vietu atbrīvošana Hersonas apgabalā, un Ukrainas armija tur cenšas nodrošināt lielu uzvaru.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.
