Panorāma

Cer vienoties par Zaporižjas AES drošību

Panorāma

Panorāma

Sprādzieni Krievijas militārajos objektos

«Reuters»: Sprādzienus aviobāzē Krimā bija izraisījušas Ukrainas specvienības vai partizāni

Jaunas detaļas atklājušās par pagājušās nedēļas sprādzieniem Krievijas aviobāzē okupētajā Krimā. Kā vēsta ziņu aģentūra “Reuters”, visticamāk, sprādzienus izraisījušas Ukrainas specvienības vai partizāni.

Pēc Rietumu specdienestu aplēsēm, sprādzieni Krievijas aviobāzē padarīja nelietojamu vairāk nekā pusi Krievijas Melnās jūras flotes kaujas lidmašīnu.

Reaģējot uz sprādzieniem, Krimā esot ierobežota iedzīvotāju pārvietošanās.

“Okupēto teritoriju iedzīvotāji vairs nevar evakuēties caur Krimu. Jau divas dienas – pēc pēdējiem sprādzieniem – satiksme ar Krimu ir pilnībā slēgta. Filtrācija Krimā ir pastiprinājusies, un Krimā neielaiž tos, kuru telefonos atrod jebkādu informāciju, kas nepatīk Krievijas specdienestu darbiniekiem,” pastāstīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.

Tikmēr naktī uz piektdienu, 19. augustu, Krievijas militārajos objektos nogranduši vairāki sprādzieni. Par eksplozijām ziņo gan Krievijas aviobāzē okupētajā Krimā, gan Belgorodā netālu no Ukrainas robežas.

Belgorodā sprādziens noticis munīcijas noliktavā, un video redzams, kā no ugunsgrēka vietas lido, iespējams, aizdegusies munīcija. Šī ugunsgrēka dēļ evakuēti iedzīvotāji divos Belgorodai tuvos ciemos. Par sprādzienu iemesliem pagaidām informācijas nav.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt