"No vienas puses, simbolismam ir ietekme uz politiskajām aprindām, it īpaši autokrātiskiem līderiem, bet vienlaikus jāsaprot – simbolismam un datumiem tādā veidā ir ļoti maza militārā jēga. Jāuzbrūk tad, kad ir izveidojusies [atbilstoša] situācija, kad jūsu uzbrukums ir veiksmīgs neatkarīgi no tā, kāds ir datums un ko kurš ir Kremlī pielēmis," teica Rajevs.
Pēc viņa teiktā, patlaban redzams, ka Krievijas karaspēks Ukrainā uzbrūk praktiski visos virzienos, taču ukraiņiem bija diezgan veiksmīgs uzbrukums dienvidos no Bahmutas un iepriekšējā dienā – diezgan veiksmīga darbība pie Vuhledaras. Līdz ar to Krievijas spēki principā zaudēja visus tos panākumus, kas bija iegūti pēdējā mēneša laikā.
"Nav tā, ka viss ir slikti. Frontes līnija tomēr ir vairāk vai mazāk stabila. Bet ir jāsaprot, ka krieviem ir tagad liels karaspēks.
Galvenā problēma ir tāda, ka mēs nezinām, kādi spēki krieviem ir savilkti ap Ukrainas ziemeļu robežu, un mēs arī precīzi nezinām, cik daudz ir to spēku Zaporižjas reģionā. Neskatoties, ka ir 21. gadsimts, satelīti un viss pārējais, bet tomēr tādas precīzas informācijas nav," klāstīja Rajevs.
Pēc viņa teiktā, Krievijas armija tagad okupējusi daļu no Hersonas apgabala, lielu daļu no Zaporižjas apgabala, gandrīz vai visu Luhanskas teritoriju un dienvidu Donbasu. "Centrā, kur bija aizsardzības līnija no 2014. gada, tur patiesībā virzība uz priekšu ir gaužām maza," klāstīja Rajevs. "Tā kā izmaiņu nav daudz."
Viņaprāt, Krieviju neinteresē Ukrainas teritoriju sagrābšana, bet gan Ukrainas militārās kapacitātes būtiska vājināšana.
"Tāpēc mēs neredzam tādas lielas virzības uz priekšu. Tas viss beidzās gandrīz gadu atpakaļ ar izgāšanos uzbrukumā Kijivai. No tā brīža Krievija ir pilnībā mainījusi savu taktiku un viņi orientējas pavisam uz citām lietām," klāstīja Rajevs.
Pēc viņa sacītā, Ukrainai ir nepieciešama daudz būtiskāka un lielāka militārā palīdzība. "Jo ir jāsaprot, ar ko viņi karo. Viņi karo ar to, kas saucās par otro spēcīgāko armiju pasaulē. Tas nav nekāds joks, un tā nav nekāda vieglā pastaiga. Tāpēc desmit tanki šur, desmit tanki tur neko būtiski nemainīs. Ir vajadzīga koncentrēta, būtiska palīdzība," teica Rajevs.
Viņš teica, ka vairākas valstis ir paziņojušas par artilērijas lādiņu ražošanas būtisku palielināšanu, un lielākais ražotājs ir Slovākijas–Čehijas koncerns.
Ja to spēj izdarīt šīs valstis, tad tas ir jāspēj arī Lielbritānijai, Francijai, Vācijai un Amerikas Savienotajām Valstīm.
"Ir labi piemēri, un nekas šajā karā nav zaudēts. Bet runāt par to, ka būs kaut kādi rožaini un viegli laiki, tas neatbilst patiesībai. Jā, mūs gaida vēl smagi pāris mēneši šī kara, un tad mēs redzēsim, kā tā situācija tālāk attīstīsies," sprieda Rajevs.
Viņaprāt, no tā, cik labi un spēcīgi ukraiņiem izdosies atvairīt gaidāmo Krievijas ofensīvu, ir ļoti atkarīgs tas, kā kara darbība attīstīsies tālāk. "Tad principā mēs noteikti redzēsim karadarbību vēl visu šo vasaru un, visdrīzāk, arī rudeni. (..) Visticamāk, karš beigsies nākamgad," lēsa Rajevs.
KONTEKSTS
2022.gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
