"Ielu kaujas par Hersonu nebūs, jo kauja ir izcīnīta un ukraiņi ir uzvarējuši. Principā Hersona jau ir atstāta, Ukrainas spēki jau ir šajā pilsētā. Tas ir tikai jautājums, vai šodien, rīt Hersona pilnībā pāries ukraiņu rokās," norādīja Rajevs.
Vienlaikus gan nevarot uzskatīt, ka Hersonā nebūtu palicis neviens krievu karavīrs, jo Krievijas paziņojums, ka visi karavīri ir nogādāti pāri Dņeprai, protams, neatbilst patiesībai, tāpēc ka vienkārši visus karavīrus pārvest fiziski nav iespējams, uzsvēra Rajevs.
Protams, ka lielākā daļa spēku no placdarma ir izvesti, bet pilsētā palikušie krievi var vēl mēģināt nokļūt otrā krastā, jo Dņepra ir liela upe un 100% izkontrolēt katru metru krastā nav iespējams. "Teorētiski ir vēl iespējams pārcelties pāri upei, taču, visdrīzāk, viņiem ir jāpadodas gūstā vai jākrīt kaujā," sacīja Rajevs.
"Viennozīmīgi, ka Hersonas zaudēšana ir pļauka Putina režīmam par to, ka nespēja noturēt teritoriju.
Un pats galvenais, proti, Krievija bija pasludinājusi Hersonu par Krievijas teritoriju, kas nozīmē, ka krievi no sava redzespunkta nodevuši savu valsts teritoriju. Tas Krievijā tiks uztverts ļoti negatīvi," uzsvēra Rajevs.
"Russia is forever here", said a poster in Bilozerka near Kherson. Well, not really!
— Dmytro Kuleba (@DmytroKuleba) November 11, 2022
To everyone in the world, including ASEAN where I currently am: Ukraine is gaining another important victory right now and proves that whatever Russia says or does, Ukraine will win. pic.twitter.com/8bc4JGNajX
Līdz ar krievu padzīšanu šajā frontes rajonā patlaban turpmāk nav paredzamas nekādas aktīvas kaujasdarbības, jo karaspēka pārcelšana pāri upei ir ārkārtīgi sarežģīta operācija un nevienai no abām karojošajām pusēm nav tādu spēku, lai to paveiktu. Ņemot vērā minēto, karadarbība šajā vietā tiks "iesaldēta" uz ilgu laiku.
"Jā, protams, ukraiņi var ar mazām laivām pārcelties pāri upei un izveidot nelielu placdarmu, taču tie būs tikai vieglie kājnieki ar vieglajiem ieročiem un viņiem nav kapacitātes pārcelt smago tehniku. Ja viņi mēģinās izveidot pontonpārceltuvi, tad krievi to nekavējoties iznīcinās.
Lai šādu operāciju ukraiņi varētu īstenot, ir nepieciešams totāls pārspēks artilērijā, raķetēs un aviācijā. Ja raķetēs un artilērijā vēl var runāt par kādu nosacītu vienlīdzību, tad aviācija ukraiņiem diemžēl ir mīnusā. Tas nozīmē, ka ātra pārcelšanās pāri upei un placdarma izveidošanu ir veltas cerības un nekas tamlīdzīgs nenotiks," norādīja Rajevs.
Visdrīzāk, abas karojošās puses pārdislocēs daļu no spēkiem uz citu frontes līniju, kas nozīmē, ka tur var atsākties aktīvākas darbības. Vistuvākais ir Zaporižja, kur klusums ir iestājies ļoti ilgi un nekādas aktīvas darbības nav bijušas.
No militārā viedokļa raugoties, krieviem Hersonas placdarmu vajadzēja likvidēt jau ļoti sen, jo krieviem nav tādu spēku, lai attīstītu tālāku uzbrukumu. Tagad, visdrīzāk, ir panākta politiskā vienošanās un politiski Putins to ir akceptējis.
Tikai ir jautājums, ko Ukrainā karojošā Krievijas karaspēka pavēlnieks ģenerālis Sergejs Surovikins viņam apsolījis izdarīt par krievu atkāpšanos.
"Tas nozīmē, ka viņš varētu būt apsolījis kādā citā frontes rajonā veikt lielu uzbrukumu un iekarot kādu Ukrainas teritorijas daļu," spriež Rajevs.
Vienlaikus Rajevs atzina, ka diemžēl, neskatoties uz grūtībām, Krievijas armijai vēl būtu kapacitāte veikt uzbrukumu citā frontes rajonā.
"Mēs visu laiku aizmirstam par tiem 220 000 mobilizēto karavīru, un 250 000 obligātā dienesta karavīriem plus vēl par čečenu iespējām palielināt karavīru skaitu un privātām militārajām kompānijām," norādīja Rajevs.
Lai arī iepriekš citi eksperti sliekušies uzskatīt, ka ziemā laika apstākļu dēļ karadarbība mazināsies, Rajevs ir pretējās domās, jo uzskata, ka ziemā redzēsim aktīvāku karadarbību.
Patlaban arī vērojami ziņojumi, kas analizē lietotnes "Telegram" ziņas no mobilizētajiem, kur absolūti lielākā daļa mobilizēto atklājuši, ka viņu apmācības periods beigsies novembra beigās un pēc tam viņi tiks pārvietoti uz citu vietu turpmākajām darbībām.
Rajevs arī atgādināja, ka bija eksperti, kuri uzskatīja, ka rudenī laika apstākļu ietekmē karojošās puses neriskēs pārvietoties, taču realitāte liecina, ka krievi "turpina mīcīties pa dubļiem", turpina uzbrukt un arī ukraiņi atbrīvojuši Hersonas rajonu.
Tāpat jāņem vērā, ka, iestājoties ziemai, tehnikas caurgājamība uzlabojas un nevajag izmantot tikai ceļus, turklāt, nokrītot lapām, nelielajos mežu laukumos tiek zaudētas maskēšanās spējas.
"Tas liecina, ka ir labāk veikt aktīvākās uzbrukuma operācijas. Jautājums ir tikai, kurš uzbrukuma operācijas sāks pirmais un kurš spēs noturēt iniciatīvu," uzsvēra Rajevs.
Jau ziņots, ka Krievija piektdien paziņojusi, ka pabeigusi sava karaspēka atvilkšanu no Dņepras rietumu krasta.
"Šorīt plskt.5 pēc Maskavas laika (plkst.4 pēc Latvijas laika) Krievijas karspēka pārvešana uz Dņepras kreiso krastu tika pabeigta, Neviena kara tehnikas vai bruņojuma vienība netika pamesta labajā krastā," apgalvots Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
