ĪSUMĀ:
- ASV vakcinēti 15% cilvēki, sāk mīkstināt ierobežojumus, tomēr bažas par uzliesmojumiem.
- Dienvidāfrikā vēl tikai gatavojas masveida vakcinācijai, cer uz “Johnson & Johnson” vakcīnu.
- Lielbritānijā vakcinācijas process norit raiti. Pakāpeniski tiek mīkstināti ierobežojumi.
- Francijā, Beļģijā un Polijā pastiprina ierobežojumus. Bažas par ekonomisko situāciju.
Piepildītas pludmales un bažas par turpinājumu ASV
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā jaunā administrācija izvirzīja ļoti ambiciozus vakcinācijas plānus. Līdz šim pilnībā vakcinēti ir 15% amerikāņu un vairāki štati jau sākuši mīkstināt dažādus ierobežojumus. Līdz ar pavasara iestāšanos liels skaits cilvēku ir piepildījuši pludmales un ievērojami palielinājies arī pārvadāto avio pasažieru skaits.
Pagājušajā nedēļā Slimību kontroles un novēršanas centra vadītāja, doktore Rošela Volenska brīdinājusi, ka pagaidām ar ierobežojumu atcelšanu nevajadzētu steigties, jo aptuveni 60 000 saslimšanas gadījumu dienā joprojām rada pamatu nopietnām bažām.
Volenska atzina: “Mani joprojām ļoti satrauc šī trajektorija. Mēs zinām no iepriekšējiem slimības saasinājumiem, ka gadījumā, ja mēs nekontrolēsim situāciju tagad, epidemioloģiskajai līknei atkal būs iespēja strauji iet uz augšu.”
Volenskas bažām piekrīt arī ASV vadošais imunologs Dr. Entonijs Fauči, kurš uzsvēris, ka arī Savienotajās Valstīs arvien lielākos apmēros tiek konstatēts daudz lipīgākais tā dēvētais vīrusa britu celms.
Dienvidāfrika vēl tikai gatavojas
Savukārt Dienvidāfrikā, no kurienes cēlies otrais lipīgais vīrusa paveids, līdz šim vakcinēti tikai nedaudz vairāk par 200 000 cilvēku un varas iestādes tikai gatavojas masveida kampaņai. Ir paredzēts, ka maija vidū vienas dienas laikā sapotēto personu skaits varētu sasniegt 200 000 un tam tiks īpaši izveidoti divi tūkstoši vakcinācijas vietu. Dienvidāfrika ir plānojusi izmantot kompānijas “Johnson & Johnson” radīto vakcīnu pret Covid-19.
Lielbritānija raitā solī pretī ierobežojumu atvieglošanai
Bet Lielbritānija jau aprīlī prognozē pirmās “Moderna” vakcīnu piegādes, kas ļautu izvairīties no trešā slimības viļņa. Britu kabineta loceklis Olivers Doudens norādījis, ka par spīti tam, ka aprīļa sākumā tiek prognozēta kavēšanās ar atsevišķu vakcīnu piegādēm, galvenokārt no Indijas, visi iedzīvotāji noteikto 12 nedēļu laikā saņems otro vakcīnas devu.
“Mēs teicām, ka vairums neaizsargāto grupu saņems savas vakcīnas līdz februāra vidum, un viņi tās saņēma līdz februāra vidum. Mēs teicām, ka personas, kas vecākas par 50 gadiem un neaizsargātās personas saņems vakcīnas līdz aprīļa vidum, un mēs sasniegsim arī to. Mēs vienmēr esam teikuši, ka vakcinēšanas procesā būs kāpumi un kritumi. Mēs arī nekomentēsim par vakcīnu piegādēm, taču zināms, ka “Moderna” vakcīnas ir gaidāmas līdz mēneša beigām. Es gribētu cilvēkus iedrošināt – mēs savus solījumus līdz šim esam pildījuši un darīsim to arī turpmāk. Apliecinājums tam ir šie piesardzīgie soļi, kurus mēs no šodienas sākam spert, lai atceltu bargākos Covid ierobežojumus,” norādīja Doudens.
No pirmdienas Lielbritānijā sabiedriskās vietās atļauta līdz sešu cilvēku lielu grupu pulcēšanās. Bet, kamēr britu premjerministrs Boriss Džonsons nedēļas nogalē paziņoja, ka jau pēc dažām dienām viņam būšot iespēja beidzot apmeklēt krogu un baudīt alu āra kafejnīcā, Lamanša otrā krastā Francija un Beļģija, kā arī Polija no sestdienas pastiprināja ierobežojumus.
Grūtības kontinentālajā Eiropā
Francijā nedēļas laikā saslimušo skaits pārsniedzis 200 000 un intensīvajā aprūpē esošo cilvēku skaits ir pietuvojies maksimumam. Beļģijā kopš sestdienas slēgti visi uzņēmumi, kuri nav saistīti ar tiešiem medicīniskiem kontaktiem. Savukārt Polijā, kur ik dienu tiek reģistrēts ap 30 000 jaunu saslimšanas gadījumu, ierobežota bērnudārzu, pamatskolu un vidusskolu darbība, slēgti bērnu rotaļu laukumi, kā arī mēbeļu un celtniecības veikali. Kā paziņojis premjerministrs Mateušs Moraveckis, valsts šajā situācijā ir plānojusi atbalstīt ģimenes: “Vecākiem, kuri paliks mājās ar saviem bērniem, pienāksies aprūpes pabalsti.”
Polijas ekonomisti prognozē, ka jebkādi jaunie ierobežojumi kavēs valsts ekonomisko izaugsmi, taču tā šogad tāpat varētu būt aptuveni 4% robežās.
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Eiropas Savienībai (ES) var nākties pārskatīt savu finansiālo palīdzību dalībvalstu ekonomikas atveseļošanai. Pēc Makrona vārdiem, ES ļoti izlēmīgi rīkojās vīrusa pirmā viļņa laikā, taču pēc otrā un trešā viļņa var būt nepieciešamība palielināt 750 miljardu eiro lielo atveseļošanas fondu. Iespējams, ka nāksies pārskatīt arī Eiropas Savienības ekonomiskās izaugsmes prognozes, jo spēcīgākās ekonomikas – Vācija, Francija un Itālija – joprojām turpina ieviest dažādus ierobežojumus un arī vakcinācijas programmas uz priekšu virzās visai lēni.
Kredītu apdrošināšanas kompānija “Euler Hermes” ir aprēķinājusi, ka pašlaik ES no iecerētā vakcinācijas grafika atpaliek par aptuveni 7 nedēļām, salīdzinot ar piecām nedēļām februārī. Tieši tāpēc apdrošinātāji prognozē, ka ES ekonomika šādas kavēšanās dēļ zaudēs aptuveni 123 miljardus eiro un tās atkopšanās, salīdzinot ar ASV, būs daudz lēnāka.
