Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Baltkrievu sprintere iegūst patvērumu Polijā

Eiropas komisāre: Lietuvas migrācijas problēmas ir Lukašenko provokācija

Lietuva varētu lūgt citu Eiropas Savienības valstu palīdzību migrantu izmitināšanā

Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte pirmdien atzina, ka Lietuvai varētu nākties lūgt citu Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzību, lai izmitinātu migrantus, kas pēdējā laikā lielā skaitā ieplūst no Baltkrievijas. Šajās dienās Lietuvā ieradušies jau gandrīz 400 migrantu; kopš gada sākuma attiecīgais skaitlis ir vairāk nekā 3000.

“Ja mēs netiksim galā, mums nāksies lūgt palīdzību,” atzina Šimonīte. Pirmdien viņa tikās ar Eiropas Savienības iekšlietu komisāri Ilvu Jūhansoni, kas ieradusies divu dienu vizītē Lietuvā, lai izvērtētu situāciju.

Latvijas Radio korespondents Uldis Ķezberis par situāciju Lietuvā

“Tā ir Lukašenko režīma provokācija. Tas ir pilnīgi nepieņemami, un mums ir skaidri jāpasaka, ka nav brīvas piekļuves Eiropas Savienības teritorijai un  Šengenas zonai," uzsvēra Jūhansone.

"Un tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs, visa Eiropas Savienība, tagad nostātos kopā ar Lietuvu un aizsargātu mūsu kopējo ārējo robežu ar Baltkrieviju. Šajā jomā ir daudz darāmā.”

Jūhansone slavēja Lietuvas rīcību, reaģējot uz Baltkrievijas izraisīto nelegālo migrantu plūsmu, un solīja ES palīdzību krīzes risināšanai. Komisāre atbalsta Lietuvas lēmumu būvēt dzeloņstiepļu barjeru uz robežas, bet atturējās piesolīt ES finansējumu projekta īstenošanai.

“Manuprāt, kaut kāda fiziska barjera ir nepieciešama, par to es pārliecinājos šeit uz vietas. Tāpēc es atbalstu tās būvniecību. Tomēr ir sarežģīti atbildēt uz jautājumu, vai to varētu finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Patiesībā mēs nekad neesam finansējuši šādu žogu būvniecību, bet esam piešķīruši līdzekļus cita veida aprīkojumam, lai nodrošinātu robežas aizsardzību. Un to mēs apspriedīsim arī turpmāk,” sacīja komisāre.

Visvairāk migrantu no Irākas

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Eiropas Savienības prezidējošās valsts Slovēnijas premjers Janezs Janša kopīgā vēstulē vērsušies pie pārējo dalībvalstu līderiem, aicinot pievērst uzmanību pieaugošajai spriedzei pie Lietuvas un vienlaikus Eiropas Savienības robežas ar Baltkrieviju, ko aizvien lielākā skaitā šķērso nelegālie migranti.

Šimonīte spriež, ka Eiropas Savienība arīdzan varētu izdarīt spiedienu uz Irākas valdību, lai apturētu migrantu straumi, kas caur Baltkrieviju plūst uz Lietuvu un tālāk uz Rietumeiropu.

Katru nedēļu no Irākas uz Minsku dodas vismaz divi avioreisi ar vairākiem simtiem pasažieru, un līdzšinējā pieredze rāda, ka lielai daļai no viņiem galvenais mērķis ir nevis Baltkrievijas tūrisma objektu apskate, bet gan nelegāla Lietuvas robežas šķērsošana, lai nokļūtu Eiropas Savienībā.

Lietuvas mediji vēsta, ka no augusta uz Baltkrieviju būs avioreisi ne tikai no Irākas galvaspilsētas Bagdādes, bet arī no Basras un Irākas kurdu pilsētām Erbīlas un Suleimānijas (liela daļa migrantu, kas sasniedz Lietuvu, ir tieši Irākas kurdi, kas cer uz labāku dzīvi Eiropā).

Kopš gada sākuma Lietuvā no Baltkrievijas ieradušies jau vairāk nekā 3000 migrantu. Viņu vidū visvairāk ir Irākas pilsoņu (2555), tālāk seko cilvēki no Kongo (191), Kamerūnas (129), Sīrijas (124), Irānas (91) un Krievijas (90), vēsta LRT.lt.

Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite prognozē, ka līdz gada beigām valstī varētu ierasties līdz pat 10 000 nelegālo migrantu.

Kārtējais rekords

Lietuvas robežsargi atzīst, ka migrantu izvietošanai paredzētās telpas ir pārpildītas.

Svētdien uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas aizturēts rekordliels nelegālo migrantu skaits – 289 cilvēki. Liela nelegālo migrantu plūsma novērojama arī pirmdien, un jau pirmajās šīs dienas septiņās stundās tikuši aizturēti 109 cilvēki, kas vedina uz domām par jau nākamo rekordu.

Kā norādījis Lietuvas robežsardzes dienesta vadītājs Rustams Ļubajevs, robežsargi pagaidām tiek galā ar saviem tiešajiem pienākumiem un aiztur migrantus. Problēmas esot ar migrantu izmitināšanu. Ļubajevs piebilda, ka robežsargi atrodas uz savu iespēju robežas un jautājums par migrantu pārvietošanu būtu jārisina tuvākajā laikā.

Hibrīdkara metodes

Lietuvas politologs Bernārs Ivanovs tikmēr aicina koncentrēties uz krīzes cēloņu, nevis seku novēršanu. Pēc viņa domām, pašlaik Lietuvā notiekošais nav “migrantu krīze”, kādas vērojamas Itālijā, Rumānijā vai Serbijā, bet gan hibrīdkara uzbrukums Lietuvai, Eiropas Savienībai un NATO.

Pēc politologa domām, šajā hibrīdkara operācijā ir saskatāms bijušā Krievijas prezidenta padomnieka Vladislava Surkova rokraksts.

“Pie mums nav nekādas migrantu krīzes. Šim stāstam nav nekā kopīga ar to, kas notika Lampedūzas salā. Pirms dažiem mēnešiem atgriezās Surkovs. Un te nav nekādas Minskas vai Lukašenko, tā ir visīstākā “surkovščina”. Tas ir jau sen izstrādāts plāns, kas tagad ir iedarbināts. Surkovs ir labi zināms personāžs, viņš bija arhitekts Novorosijas koncepcijai un visam tam murgam, kas noticis Ukrainā.

Šeit nepārprotami ir saskatāms Surkova rokraksts, taču tiek izmantotas nevis militārās, bet gan hibrīdkara metodes. Un galvenais jautājums ir tas, cik tālu viņi gatavi iet,” spriež politologs Ivanovs.

Putins vēlas iedragāt NATO

“Mēs nedrīkstam piekāpties. Ja sāksim meklēt iekšējos ienaidniekus Lietuvā, kas it kā kalpo Lukašenko, tādējādi mēs tikai veicināsim šī plāna īstenošanu. Skaidrs ir viens: Lietuva nevar šo problēmu atrisināt vienatnē, te nelīdzēs ne žogs, ne mūris,” uzskata Ivanovs.

Viņš aicina Lietuvu aktīvāk sadarboties ar Eiropas Savienību un NATO.

“Eiropas birokrātija redz, bet negrib saprast problēmu. Viņi negrib saprast, jo visvieglāk ir iebāzt galvu smiltīs. Mūsu partneri, kam būtu mums jāpalīdz, neapzinās, ka šis trieciens ir vērsts ne tikai pret Lietuvu, tas ir vērsts arī pret eirozonu, kopējo tirgu, NATO līguma 5. pantu.

Putina galvenais mērķis ir NATO diskreditācija, lai parādītu, ka NATO nevienam nevar palīdzēt. Viņa mērķis ir iznīcināt NATO kā galveno šķērsli Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai,” intervijā raidstacijai “LRT” secina Ivanovs.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt