Lietuvā jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits pēdējās dienās ir sasniedzis apmērus, kādi nebija pieredzēti kopš maija beigām. Piemēram, pirmdien valstī reģistrēja 517 saslimšanas gadījumus.
Lietuvā Covid-19 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir pārsniedzis 202 gadījumus.
Slimniekiem atvēlētās gultas pildās ļoti ātri
Lietuvas Veselības ministrijas padomnieks Marjus Čurļonis Latvijas Radio sacīja, ka inficēto skaita pieaugums nav pārsteigums, tomēr tas noticis agrāk, nekā prognozēts.
"Mēs prognozējām, ka tas sāksies augustā, bet tas sākās nedaudz agrāk. Mēs gaidījām inficēto skaita pieaugumu, bet varbūt ne tik pārsteidzoši lielus skaitļus," pastāstīja Čurļonis.
Otrdien Lietuvas slimnīcās ārstējās 323 Covid-19 pacienti, no kuriem 41 sniedza intensīvo aprūpi.
Čurļonis stāsta, ka pašlaik Covid-19 pacientiem ir rezervētas 350 gultasvietas slimnīcās. Ja šo skaitli pārsniegs, tad būs nepieciešams reorganizēt veselības aprūpes pakalpojumus, lai varētu palielināt Covid-19 pacientiem nepieciešamo gultasvietu skaitu.
"Tas nozīmē, ka daļu pacientu varētu pārvest uz citām slimnīcām. Iespējams, ka atsevišķu pakalpojumu sniegšanu varētu novirzīt uz citām vietām, lai palielinātu gultasvietu skaitu. Tas nav saistīts tikai ar fizisku gultasvietu skaitu, bet arī ar mediķiem, kuri strādā ar pacientiem. Tā ir pati svarīgākā lieta. Bet es domāju, ka esam daudz mācījušies no pandēmijas otrā viļņa, kad situācija bija ļoti sarežģīta. Mēs spējām tikt galā. Mediķi zina algoritmus, zina, kā aprūpēt Covid-19 pacientus. Vīrusa delta variants ir atšķirīgs, bet veselības aprūpes procedūras nemainās," sacīja Čurļonis.
Veselības ministrijas padomnieks vakcinācijas gaitu Lietuvā vērtēja kā apmierinošu. Līdz šim vismaz vienu Covid-19 poti ir saņēmuši nedaudz vairāk par 53% Lietuvas iedzīvotāju, bet divas vakcīnas devas ir saņēmuši gandrīz 47%, vēstīja raidsabiedrība LRT.
Vakcinācijas punktā Viļņā
Latvijas Radio apmeklēja vakcinācijas punktu Luķišķu laukumā Viļņas centrā. Iepriekš tur atradās Covid-19 testēšanas punkts, bet vasaras sākumā testēšanas apjomi strauji saruka, tāpēc Viļņas pašvaldība nolēma to pārveidot par vakcinācijas vietu.
Vakcinācijas punkts ir atvērts septiņas dienas nedēļā, un tajā bez iepriekšēja pieraksta var ierasties ikviens vakcinēties gribētājs. Dienā, kad Latvijas Radio apmeklēja šo vakcinācijas punktu, tur bija pieejamas "AstraZeneca" un "Moderna" vakcīnas.
Kaut arī lija lietus, cilvēki aktīvi izmantoja iespēju vakcinēties šeit. Vakcinācijas punktā varēja manīt gan seniorus, gan jauniešus.
Latvijas Radio uzrunāja dažus no vakcinētajiem:
Puisis vārdā Alberts, vaicāts, ko viņš domā par pilsētas centrā izveidoto vakcinācijas punktu, sacīja: "Tas ir labi, ja tas mums palīdz."
Viņš pastāstīja, ka vakcinējas, jo negrib nonākt slimnīcā vai ciest no Covid-19 radītajām sekām veselībai. "Vēlos palielināt savas iespējas nesaslimt," sacīja Alberts.
Puisis arī atklāja, ka vakcinējušies ir visi viņa ģimenes locekļi un tuvākie draugi. Vai pazīst kādu, kas ir pret potēšanos? Alberts sacīja: "Patiesībā nē. Es domāju, ka tādu cilvēku ir daudz, bet viņi nav manu paziņu lokā."
Nākamais sarunu biedrs ir Romāns, kurš nupat ir saņēmis pirmo potes devu. Viņš pastāstīja, ka ilgi domājis, vai vakcinēties, tāpēc labi saprotot tos, kuri joprojām šaubās. "Cilvēki ir neizpratnē – kas, kāpēc? Vajag skaidrot televīzijā un radio, kāpēc tas ir vajadzīgs. Pie manis tā informācija atnāca, tāpēc vakcinējos," stāstīja Romāns.
Pa Viļņu kursē potēšanās autobuss
Lai veicinātu iedzīvotāju potēšanos, Viļņas pašvaldība norīkoja īpašu vakcinācijas autobusu, kas katru dienu piestāj dažādos pilsētas rajonos.
Latvijas Radio sasniedza autobusu brīdī, kad tas bija piestājis Karolinišķu priekšpilsētā netālu no Viļņas televīzijas torņa.
Autobusa šofere Tatjana skaidroja, ka autobuss kursē katru dienu no pulksten 9 līdz 20. Cilvēku aktivitāte esot atkarīga no vietas, kur vakcinācijas autobuss ir ieradies.
"Ja mēs stāvam guļamrajonā, kā šeit, un ir darba diena, tad cilvēku ir mazāk. Ja būtu sestdiena un mēs apstātos vecpilsētā, tad cilvēki nāktu bez apstājas. Būtu daudz cilvēku," stāstīja Tatjana.
Viņa apgalvoja, ka pati nesen ir saņēmusi Covid-19 vakcīnas otro devu. Vaicāta, vai atbalsta vakcinēšanos, Tatjana sacīja: "Ziniet, mans viedoklis ir subjektīvs, bet es domāju, ka vakcinēties vajag. Esmu sapotējusies arī pret gripu. Es tomēr strādāju tādu darbu, kurā pastāvīgi kontaktējos ar daudziem cilvēkiem. Es negribu slimot un aplipināt citus cilvēkus."
Sieviete nedaudz aizsvilās, kad izdzirdēja jautājumu, ko viņa domā par cilvēkiem, kuri kategoriski atsakās vakcinēties pret Covid-19. "Saprotiet, es neko nedomāju. Kā es varu domāt par tiem, kuri nevēlas. Tā ir katra cilvēka personīgā izvēle. Tāpēc es neko nevaru komentēt," noskaldīja vakcinācijas autobusa vadītāja.
Lietuvas valdība atbalsta stingrāku noteikumu noteikšanu tiem iedzīvotājiem, kuri nav vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši. Plāns paredz, ka tiem, kuriem nav derīga Covid-19 sertifikāta, būs atļauts iepirkties tikai nelielos veikalos, viņi nedrīkstēs apmeklēt pasākumus iekštelpās un sabiedriskās ēdināšanas iestādes, frizētavas un skaistumkopšanas salonus. Viņi arī nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu.
Viļņas centrā otrdien vairāki tūkstoši cilvēku protestēja pret šādiem ierobežojumiem un pat iesaistījās sadursmēs ar likumsargiem.
Grib mācības klātienē
Strauji tuvojas 1. septembris, kad bērniem ir jāatsāk mācības. Pagājušajā mācību gadā Lietuvā, tāpat kā daudzās pasaules valstīs, skolēni zinības apguva pārsvarā mājās pie datora.
Lietuvas Veselības ministrijas padomnieks Marjus Čurļonis stāstīja, ka Lietuvā jaunajā mācību gadā netiek plānotas attālinātās mācības.
"Mūsu mērķis ir ļaut bērniem doties uz skolām un iegūt izglītību skolās. Mēs joprojām strādājam, lai nodrošinātu mācības klātienē. Iespējams, ka būs nepieciešama regulāra testēšana. Skaidras atbildes būs augusta otrajā pusē. Bet es droši varu pateikt, ka 1. septembrī jauno mācību gadu sāksim ar pilnu jaudu," pārliecināts Čurļonis.
Lietuvā pret Covid-19 vakcinē bērnus, kuri ir sasnieguši 12 gadu vecumu. Līdz šim tur vismaz vienu poti ir saņēmuši nepilni 19% bērnu vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
