Sabiedriskās domas aptauja tika veikta pēc ES aģentūras “Eurofound” pasūtījuma. Jāņem vērā, ka Eiropas mēroga aptauja tika veikta februārī un martā, kad Latvijā vēl salīdzinoši mazam iedzīvotāju skaitam bija iespēja vakcinēties pret Covid-19. "Latvijas fakti" aptauja, kas tika veikta aprīlī, uzrādīja citu ainu: vakcinēties bija gatavi 66% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, bet noraidošu atbildi deva 31% respondentu.
Eiropas Savienības valstu iedzīvotāji kopumā ir pozitīvi noskaņoti Covid-19 vakcinācijas jautājumā: gandrīz divas trešdaļas (64%) pauduši gatavību vakcinēties, kad vakcīna būs viņiem pieejama. Pretējās domās bija 27% aptaujas dalībnieku, kas nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Pārējie vēl nav izlēmuši.
Latvijā šie rādītāji ievērojami atšķiras no ES valstu vidējiem rādītājiem. 35,6% teica, ka ļoti iespējams vakcinēsies pret Covid-19, vēl 9,2% teica, ka drīzāk vakcinēsies. Tātad kopā gatavību vakcinēties pauda 44,8% aptaujas dalībnieku.
Savukārt 30,6% pavēstīja, ka gandrīz noteikti nevakcinēsies pret Covid-19; vēl 17,2% pauda viedokli, ka drīzāk nevakcinēsies. Tātad kopā gandrīz puse (47,8%) iedzīvotāju nevēlas vakcinēties pret Covid-19.
Lietuvā un Igaunijā mazāk iebildumu
Šis rādītājs ir augstāks, nekā bija reģistrēts līdzīgā aptaujā janvārī, ko veica SKDS pēc LSM.lv pasūtījuma. Toreiz gatavību vakcinēties pauda 50% aptaujāto iedzīvotāju, bet negribēja vakcinēties 38% respondentu.
Vēl augstāks vakcinācijas pretinieku rādītājs ir tikai Bulgārijā, kur potēties pret Covid-19 negrib 61% aptaujāto iedzīvotāju. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir ap 34%. Savukārt Īrijā tas ir tikai 10%.
Aptaujas dati rāda, ka gatavība vakcinēties krietni palielinās gadījumā, ja cilvēks personīgi pazīst kādu, kas miris ar Covid-19. Šajā grupā tikai 19% respondentu teica, ka tik un tā neplāno vakcinēties.
No dažādām iedzīvotāju grupām vismazāk vakcinācijas noliedzēju ir studentu vidū (13%), bet visvairāk iebildumu pret vakcināciju ir bezdarbniekiem (39%) un cilvēkiem ar hroniskām slimībām (39%).
Sociālo mediju kaitīgā ietekme
Aptaujas rezultāti liecina, ka vēlmi vakcinēties visnegatīvāk ietekmē sociālo mediju regulāra lietošana. Starp cilvēkiem, kuri izmanto sociālos medijus kā galveno ziņu avotu, vakcinēties nevēlas 40% respondentu. Pētījuma īstenotāji uzsver, ka rezultāti arī atspoguļo nespēju nodrošināt sabiedrībā pārliecinošu un skaidru saziņu par vakcīnu efektivitāti un drošību.
Vakcinācijas pretinieki kā galveno argumentu, kādēļ nevēlas vakcinēties, min šaubas par vakcīnas drošību (62%). Aptauja tika veikta februārī un martā, zīmīgi, ka vakcinācijas pretinieku skaits ievērojami pieauga pēc tam, kad parādījās ziņas par atsevišķiem asins trombu veidošanās gadījumiem pēc vakcinācijas.
Tas gan diez vai ietekmēja tos 44% no vakcinācijas pretiniekiem, kuri uzskata, ka Covid-19 radītie draudi ir pārspīlēti; savukārt 8% no vakcinācijas pretiniekiem apgalvo, ka tāds Covid-19 nemaz neeksistē.
“Eurofound” aptaujā tika uzdoti arī virkne citu jautājumu, piemēram, par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Covid-19 pandēmijas laikā. 29% aptaujas dalībnieku Latvijā atzinuši, ka pandēmijas dēļ nav saņēmuši kādu no nepieciešamiem medicīnas pakalpojumiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem ES valstu vidū.