Labrīt

"Piepildīts" - Vinetas Trimalnieces stāsti piedāvā ielūkoties 12 pansionāta istabiņās

Labrīt

Ilze Viņķele: skolu slēgšana būs absolūti pēdējais ierobežojums

Aktuālie reģiona sadarbības jautājumi. Saruna ar Igaunijas ārlietu ministru

Lai mūsu sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām kalpo kā modinātājzvans ES! Intervija ar Igaunijas ministru

Baltijas valstīm un Eiropas Savienībai (ES) attiecībās ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāturpina ievērot konsekvence. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, kurš šonedēļ bija ieradies mūsu valstī oficiālā vizītē. Tiekoties ar Latvijas augstākajām amatpersonām, tika pārrunātas Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, kā arī reģionālās sadarbības jautājumi, tostarp situācija Baltkrievijā.

Vizītes laikā abu valstu ārlietu ministri svinīgā ceremonijā pasniedza arī ikgadējo Latvijas un Igaunijas Ārlietu ministriju Valodu balvu.

Latvijas Radio: Jūsu vizīte Latvijā notiek ne visai piemērotā laikā – jūsu vizīti ir nedaudz aizēnojusi Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte. Es tikai ceru, ka jūs uz to neskatāties ar smagu sirdi!

Urmass Reinsalu: Tieši pretēji! Edgars [Rinkēvičs] man visu izstāstīja par šo vizīti. Manuprāt, bija ļoti labi, ka prezidentu Makronu pavadīja arī mūsu franču kolēģis. Un es domāju, ka tuvākajā nākotnē mums būs kopīga Francijas un Baltijas valstu ārlietu ministru tikšanās. Tā būs tāda kā jauna dimensija, kā ar ģeostratēģisku partneri apmainīties viedokļiem par dažādiem, īpaši reģionālās drošības jautājumiem.

Igaunija bija pirmā no Baltijas valstīm, kuru savulaik apmeklēja prezidents Makrons, un pēdējo gadu laikā Igaunija ir bijusi arī diezgan kritiska par Makrona rosinātajām iniciatīvām. Tā, piemēram, eksprezidents Tomass Ilvess kritiski izteicās par Makrona piedāvājumu iesaistīt Krieviju dialogā ar Eiropu. Arī prezidente Kersti Kaljulaida bija kritiski noskaņota par Makrona izteikumiem par „NATO smadzeņu nāvi". Igaunijas balss izskan diezgan skaļi, un tā tiek sadzirdēta. Kāpēc tā?

Mūsu vēstījums ir skaidrs.

Mēs nekritizējam prezidentu Makronu, taču mēs īpaši uzsveram to, ka attiecībās ar Krieviju ir nepieciešama konsekvence.

Un tas ir ļoti svarīgi. Krievijas rīcība, nerespektējot citu valstu teritoriālo vienotību vai starptautisko tiesību normas, nav mainījusies. Ja tas nav mainījies, būtu nepedagoģiski vai nepareizi no mūsu vērtību politikas puses mainīt savu nostāju vai politiku. Protams, ir abpusēja nepieciešamība Eiropas Savienības valstīm apmainīties ar informāciju un iesaistīties dialogā, taču tikai par konkrētām lietām – globālām vai starptautiskām lietām. Nav runa par kaut kādu nozīmīgu attiecību lappuses pāršķiršanu. Es pat esmu priecīgs par to, ka šajā ziņā Eiropas Savienības politika nav mainījusies.

Daudzas valstis, tostarp Latvija, uzsver, ka attiecībā pret Baltkrieviju vai Krieviju divpusējie kontakti joprojām darbojas, iespējams, citos līmeņos, taču konkrētos gadījumos tiešām ir nepieciešama konsekvence. Kā sabalansēt šīs lietas, un vai, jūsuprāt, šāda politika līdz šim ir bijusi veiksmīga? Un vai, jūsuprāt, arī prezidenta Makrona piedāvājumos ir kāds reāls pamatojums?

Viena lieta ir politiskā retorika, un tā tiek izmantota gan kā iekšpolitiskais, gan kā globālais un ģeopolitiskais instruments. Taču otra lieta ir praktiski sasniedzamās lietas. Runājot par līdzsvaru un to, vai Eiropa ir atradusi pareizo līdzsvaru, es teiktu, ka daļēji jā.

Milzīgs sasniegums ir bijis tas, ka mēs esam spējuši noturēt savu sankciju politiku.

Es nepiekritīšu tiem, kuri saka, ka sankciju politika nav nesusi nekādus rezultātus. Tai ir rezultāti! Tā ir apturējusi Krieviju no virzīšanās uz priekšu, tāpēc mums šādas sankcijas ir jāsaglabā. Otrkārt, jautājums ir, vai mēs esam likuši Krievijai sekot Minskas vienošanās prasībām. Jā, šis sarunu formāts ir saglabāts, taču tā iznākumi, protams, nav tik veiksmīgi, kā mēs vēlētos.

Pašlaik mums ir vēl viens karstais punkts tepat mūsu pierobežā – tā ir Baltkrievija. Mēs zinām, ka savus soļus ir spērušas gan Baltijas valstis, gan atbildes soļus ir spērusi Baltkrievija. Tas, protams, runājot par sankcijām. Mēs arī esam redzējuši dažādus piedāvājumus krīzes risināšanai. Kādas būtu jūsu prognozes par to, kā attīstīsies notikumi Baltkrievijā? Kā mēs tos varam ietekmēt, un vai mums tas vispār ir jādara?

Manuprāt, atkal ir svarīgi tas, ka Eiropa ir panākusi kaut kādu vienotu novērtējuma punktu. Faktiski nav nekādu nopietnu atšķirību par to, kā novērtēt politisko krīzi Baltkrievijā. Otrs jautājums, protams, ir atkal saistīts ar praktiski sasniedzamām lietām. Tā kā tas ir vienprātības jautājums, šeit mēs esam bijuši pārāk lēni.

Tas arī izskaidro Baltijas valstu nacionālās, mērķētās sankcijas pret baltkrievu amatpersonām. Lai tās kalpo kā modinātājzvans mūsu Eiropas kolēģiem! 

Mūsu nacionālās sankcijas arī šajā nedēļā ir iedrošinājušas tādas valstis kā Kanāda un Lielbritānija ieviest savas sankcijas. Es ļoti ceru, ka šodien Eiropas Savienības Padomes tikšanās laikā šajā jautājumā tiks sasniegts progress un pieņemts vienprātīgs lēmums par spīti tam, ka šeit ir savstarpēji sasaistīti ļoti dažādi jautājumi.

Otrkārt, ir svarīgi saprast, ka pašlaik Aleksandra Lukašenko galvenā un lielākā vēlme nav doties ceļojumā uz Rīgu. Šīs sankcijas nav par Lukašenko vai viņa darbībām. Šis ir jautājums par to, kam ticam mēs. Kādas vērtības aizstāvam mēs un mūsu cilvēki. Tas ir jautājums par to, kam tic un ko jūt baltkrievu tauta. Vai viņi sajūtas pamesti vai ne? Tieši tas ir mūsu pieņemto lēmumu gravitācijas centrs.

Kas notiks Baltkrievijā? Manuprāt, protesti turpināsies un būs agresīvi Lukašenko režīma mēģinājumi izmantot vardarbību un citas valsts sponsorētas darbības, lai aizvērtu baltkrievu iedzīvotāju acis, sirdis un mutes.

Šajā laikā daudzas valstis, īpaši Baltkrievijas kaimiņvalstis, ir uzsākušas cīņu par to, lai pārvilinātu pie sevis, piemēram, baltkrievu informāciju tehnoloģiju uzņēmumus. Igaunija ir plaši pazīstama ar savu e-domāšanu. Kā jūs uz šīm lietām skatāties, un cik, jūsuprāt, Igaunija līdz šim ir bijusi veiksmīga?

Igaunijas imigrācijas sistēmā digitālie darbinieki atrodas ārpus jebkādām kvotām. Mēs uzņemam ne tikai baltkrievus, bet arī šī sektora pārstāvjus no citām valstīm. Mēs viņus aicinām braukt un strādāt pie mums, veikt investīcijas, radīt darbavietas. Arī Igaunijas nodarbinātības aģentūra, kura risina investīciju jautājumus, ir uzsākusi vairākus projektus ar mērķētu investīciju piesaistīšanu Igaunijai. Tam visam, protams ir divas dimensijas. Viena ir ekonomiskā, un otra ir cilvēciskā dimensija. Es noteikti ar prieku uzņemšu gan baltkrievu cilvēkus, gan uzņēmumus, ja viņi izlemtu pie mums pārvākties. Igaunijas durvis vienmēr būs atvērtas.

Runājot par atvērtām robežām un atvērtām durvīm, jūsu vizīte notiek laikā, kad mēs piedzīvojam tādu kā Covid-19 uzliesmojuma otro vilni. Kā jūs vērtētu situāciju savā valstī līdz šim, vai esat gatavi tam, ja situācija vēl vairāk pasliktināsies? Kādas darbības jūs plānojat?

Manuprāt, slimības uzliesmojumu mēs redzam visā Eiropas kontinentā. Mēs esam plānojuši dažādus pretpasākumus. Piemēram, mēs esam aizlieguši alkohola tirdzniecību konkrētā laikā restorānos un bāros. Mēs gatavojam ieviest vēl papildu ierobežojumus, lai vīruss tiktu kontrolēts. Ir ļoti svarīgi, ka mēs esam spējīgi noteikt vīrusa atrašanās vietu. Vienlaicīgi mēs esam ievērojami palielinājuši testēšanas apjomus. Kā man pastāstīja Edgars Rinkēvičs, arī jūs esat palielinājuši pārbaužu skaitu un ir palielinājies arī saslimušo personu skaits.

Manuprāt, ir svarīgi, ka mēs konsekventi tiekam galā ar vīrusu un arī sadzīvojam ar šo vīrusu. Kas to zina, kad mēs tiksim pie vakcīnas. Mums ir jābūt gataviem tam, ka šāda situācija var turpināties līdz pat pavasarim.

Mans aicinājums būtu domāt arī par „Baltijas burbuļa” otro versiju, kur tiek ņemti vērā veselības drošības apsvērumi, bet vienlaicīgi cilvēkiem ir iespējas pārvietoties mūsu reģiona ietvaros.

Tas ir, protams, nepieciešams mūsu uzņēmējiem, taču tam ir arī ļoti liela psiholoģiska nozīme. Ja cilvēkiem noslēgti ir jāpavada mēnesis un vienīgā valsts, no kuras var ieceļot bez karantīnas, ir Vatikāns, tas liecina, ka labajiem Latvijas cilvēkiem ir pārāk maz iespēju radīt sev tūrisma iespējas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti