Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī

Krievijas karaspēks jau 53. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un izraisot civiliedzīvotāju nāvi. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi 

  • Krievija aplenktajā dienvidu ostas pilsētā Mariupolē palikušajiem Ukrainas karavīriem piedāvājusi padoties.

    Ukrainas karavīri Mariupolē ignorē padošanās pieprasījumu un turpina aizstāvēt pilsētu
    00:00 / 03:10
    Lejuplādēt
  • Krievijas karaspēks apšaudījis Luhanskas apgabala pilsētas Zolotes centru, nogalinot divus cilvēkus un vēl četrus ievainojot, paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. "Tā ir apzināta cilvēku nogalināšana. Tuvumā nav nekas cits kā dzīvojamās ēkas. Krievi mērķtiecīgi uzbruka iedzīvotājiem. Vienā no augstceltnēm tika izpostīti divi stāvi (..)," paziņoja Haidajs.

  • Krievijas karaspēks apšaudījis Harkivas centru, kā rezultātā miruši pieci cilvēki un vēl 13 ir ievainoti, atsaucoties uz Harkivas apgabala kara administrācijas veselības departamentu, ziņo Ukrainas mediji.

  • Neitralizējot kasešu bumbas, netālu no Harkivas gājuši bojā trīs Ukrainas sprāgstvielu speciālisti un četri guvuši nopietnus ievainojumus, lietotnē "Telegram" paziņoja Harkivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļehs Siņehubovs.

  • Ukrainas armijas ģenerālštābs vēsta, ka turpinās Krievijas vienību pārvietošanās uz Ukrainas teritoriju no Kurskas, Brjanskas un Voroņežas apgabaliem.

  • Krievijas karaspēks šorīt ar raķetēm apšaudījis Brovarus netālu no Kijivas. Krievija norāda, ka trāpījusi munīcijas rūpnīcai.

  • Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

  • Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.

  • Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 20 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

  • Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un Hersonas apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti Severodoneckas dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta Kreminna, ievainojot vienu cilvēku.


Civiliedzīvotāji

  • Kopš 24. februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, bēgļu gaitās prom no Ukrainas devušies vairāk nekā 4,8 miljoni cilvēku, paziņojusi ANO bēgļu aģentūra. Aģentūra to raksturo kā lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara.

  • Ukrainā šodien, 17. aprīlī, netiks atvērti humānie koridori cilvēku evakuācijai no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām, jo "nav izdevies vienoties ar okupantiem par pamieru evakuācijas ceļos", paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. Viņa norādīja, ka turpina pieprasīt humānās palīdzības koridora atvēršanu civiliedzīvotāju un ievainoto karavīru evakuācijai no Mariupoles.

  • Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

  • Kijivas apgabala apdzīvotajās vietās nedēļas laikā kopš to atbrīvošanas, atrasti vairāk nekā tūkstoš nogalināto civiliedzīvotāju līķi. Vēl vismaz 200 cilvēki ir pazuduši bez vēsts.

  • Ukrainā sestdien, 16. aprīlī, no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 1400 cilvēku, vietnē "Telegram" paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. No tiem vairāk nekā 1300 cilvēku atstājuši Berdjansku un citas Zaporižjas apgabala pilsētas. Luhanskas apgabalā Krievijas karaspēka veikto apšaužu dēļ izdevies evakuēt tikai 68 cilvēkus.

Pasaules reakcija un secinājumi

  • Eiropas Savienība piešķīrusi vēl 50 miljonus eiro humānajai palīdzībai Ukrainai un ukraiņiem Moldovā.
  • Lielbritānija tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja Dauningstrīta.
  • Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.

Ukraina sākusi saņemt jaunāko ASV militārās palīdzības partiju
00:00 / 00:27
Lejuplādēt

Kas notika 16. aprīlī

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt